Glābt vai gaidīt profesionālu palīdzību? Kā rīkoties nelaimes gadījumos, kad norauts pirksts, roka un citas ekstremitātes

Pievienot komentāru

Neviens cilvēks, kurš kaut reizi ir turējis rokā kādu instrumentu, nav pasargāts no darba traumas. Vai jūs zinātu, kā palīdzēt, ja jūsu acu priekšā notiktu smags nelaimes gadījums un kādam cilvēkam tiktu amputēts, piemēram, pirksts vai kāda lielāka ķermeņa daļa? Ārsti saka – teorijā mēs visi esam gudri, taču praksē kļūdu ir ļoti daudz un, sniedzot nepareizu palīdzību, jūs varat radīt vēl smagākas sekas.

Šīs nedēļas sākumā skarbs atgadījums uz dzelzceļa sliedēm notika Mīlgrāvī, kad kāds, iespējams, iedzēris vīrietis izdomāja šķērsot dzelzceļa sliedes tieši vilciena priekšā. Diemžēl šādas rīcības iznākums bija bēdīgs – cilvēks zaudēja kāju.

Notikušā aculiecinieki, kamēr ātrās palīdzības brigādes mediķi bija ceļā, – mēģināja glābt cietušā ekstremitāti un ielika to celofāna maisā. Citi līdzcilvēki centās sniegt pirmo palīdzību un daļēji apturēja asiņošanu.

Kas tālāk noticis ar smagi ievainoto kungu, nav zināms, taču ārsti-mikroķirurģi, kas ikdienā saskaras ar grieztām un plēstām traumām un amputētām ķermeņa daļām ir pārliecināti, ka kāja nav bijusi glābjama.

Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks savā ilgajā praksē redzējis visdažādākās traumas un atzīst, ka ar tik smagiem gadījumiem centrs saskaras salīdzinoši reti.

Pēc “Degpunktā” rīcībā esošās informācijas ir zināms, kā līdzcilvēki, kas tobrīd atradušies pie cietušā, asiņošanas apturēšanai izmantojuši bikšu jostu, kas pildījusi žņauga funkciju. No ārstu skatu punkta šādā rīcība nav bijusi līdz galam korekta, jo nepareizi uzliktais žņaugs varēja palielināt ievainotā asins zudumu.

Ja ar kāju amputācijas gadījumiem ķirurģi nesastopas bieži, tad pacienti ar nogrieztiem pirkstiem vai rokām slimnīca nonāk teju katru dienu. Vairumu cietušo uz ārstniecības iestādi atved ātrās palīdzības mediķi, bet gadās arī tādi pacienti, kas uz slimnīcu atbrauc pašu spēkiem un savas “nozaudētās” ķermeņa daļas ved līdzi burkās vai celofāna maisos.

Lai amputēto ķermeņa daļu veiksmīgi nogādātu līdz slimnīcai ir jāievēro vienkāršas prasības:

  • Atrast amputēto ķermeņa daļu:
  • Ietīt tīrā audumā:
  • Ielīkt polietilēna maisā;
  • Visu ievietot cietā konteinerā vai maisā, kas piepildīts ar ūdeni, kurā peld ledus gabaliņi;
  • Neaizmirst amputēto daļu paņemt līdzi uz medicīnas iestādi.

Nelielākās ķermeņa daļas, piemēram, pirksti, ja tiek pareizi uzglabāti, var tikt piešūti pat pēc divpadsmit stundām. Roka virs elkoņa glābjama tikai četru stundu laikā, jo tai ir daudz lielāka muskuļu masa.

Visbiežākie mikroķirurģijas centra pacienti ir vīrieši. Tie ir pacienti, kas strādā mežniecībā un koka apstrādes nozarē, taču nereti uz operāciju galda nonāk tie, kas neievēro elementāru drošības tehniku un gūst nopietnas traumas, strādājot ar bīstamiem instrumentiem mājas.

Diemžēl uz operāciju galda nonāk arī bērni. Ārsti saka – tie pārsvarā ir pusaudži, kam bijis uzticēts kāds pieaugošo darbs, piemēram, zāles pļaušana dārzā vai kādi slīpēšanas darbi. Mikroķirurgs ir pārliecināts, kā par šādām traumām ir atbildīgi tikai un vienīgi bērnu vecāki.