“Galvenais nekrist panikā!”; glābējiem gandrīz katru dienu jāpalīdz cilvēkiem, kuri apmaldās mežā

4 komentāri

Vismaz piecas reizes nedēļā ugunsdzēsēji saņem zvanu no kāda ļoti satraukta cilvēka, kas apraksta nonākšanu neapskaužamā situācijā. Zvanītājam apkārt redzami koki, sūnas vai purvs, bet izeja no meža masīva gan nekur nav manāma.

Uz Slokas ezera apkaimi otrdienas rītā devās trīs atpūtnieki, kas vēlējās pavadīt laiku dabā. Pēc pāris stundām cilvēki atskārta, ka orientēšanās purvā ir negaidīts izaicinājums un viņi vairs nezina, kā tikt ārā no teritorijas. Uztraukums ņēma virsroku un kompānijai nekas cits neatlika, kā zvanīt uz 112.

“Sadarbībā ar citiem dienestiem devāmies uz notikuma vietu. Tur bija slikti sakari, līdz ar to bija apgrūtināta iespēja sazināties ar pieteicējiem pa mobilo tālruni,” stāsta VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Pirmais zvans sasniedza dienesta operatoru, bet pēc tam pazuda zona. Ugunsdzēsēji atgādina, ka sakaru problēmas var radīt arī tukša telefona baterija.

“Ar to parasti ir jārēķinās, ka, atrodoties purvā vai mežā, mobilā telefona zona var būt traucēta, līdz ar to arī ir apgrūtināta saziņa. Svarīgi, lai telefons būtu uzlādēts, lai nav tā, ka tas atslēdzās un nav vispār iespējams sazināties,” uzsver Vītola.

Visbiežāk ugunsdzēsēji lieto autocisternas skaņas signālu, lai tam, kas apmaldījies, būtu vieglāk saprast, uz kuru pusi doties. Dažreiz cilvēks ir iestrēdzis vai ievainots, un tad glābšanas darbi ieilgst.

Speciālisti stāsta, ka bieži vien iemesls, kāpēc sēņotājam vai ogotājam ir grūti atrast izeju no meža, ir krišana panikā. “Svarīgākais ir nomierināties un sākt vērot apkaimi. Vai dzird satiksmes trokšņus, varbūt taisnā virzienā dodoties, ir iespēja iziet uz tuvāko stigu vai meža ceļu,” norāda VUGD pārstāve.

Pagāja divas stundas, līdz zvanītājus izdevās atrast, un vēl stunda, lai viņus nogādātu drošībā. Mediķi pēc tam pārbaudīja uztraukto cilvēku veselības stāvokli un secināja, ka ar atpūtniekiem viss būs kārtībā.