Komentāri

Rūpējoties par savu drošību un bailēs no klaiņojošiem suņiem Rīgā Bolderājā vietējie iedzīvotāji nonākuši jau tik tālu, ka bez žēlastības sākuši slaktēt bezsaimnieka dzīvniekus. Kā šāda situācija varēja izveidoties un kā to piedāvā risināt atbildīgās iestādes?

Bolderājas iedzīvotājus jau ilgāku laiku uztrauc fakts, ka rajonā manīti klaiņojoši suņi, kas apvienojušies lielā barā – vienkopus redzēti pieci līdz septiņi dzīvnieki. Drīz rajonā vairs nebūs neviena klaiņojoša kaķa – tā ir šī bara pamatbarība. Nākamie var būt bērni, mēģinājumi uzbrukt jau bijuši.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Suņi agrāk esot bijuši vietējo dārziņu iemītnieki, bet daudzi saimnieki nodzērušies un atstājuši dzīvniekus novārtā. Tie, barības meklējumos, sākuši klaiņot ar vien plašākās teritorijās.

“Bariem viņus te no dārziņiem atsūta, dārziņu saimnieki paši vairs negrib tos uzturēt un tie nāk šeit pie atkritumiem, bet kurš viņus te baros? Neviens,” saka vietējie.

Bolderājas aktīvākie iedzīvotāji brīvos brīžos vācas kopā un paši dodas suņus slaktēt. Arī šajā nogalē bijis paredzēts šāds pasākums. Par tā norisi gan informācijas nav.

“Meklē puiši no rajona, vācas baros un cenšas atrast migu. It kā viena ir atrasta, bet tur vairs neviena nebija. Vai nu tie patriekti, vai arī sadedzināti,” zina stāstīt vietējie.

Eksperti iesaka pašiem nerīkot dzīvnieku izķeršanas akcijas, jo tam domāti speciāli dienesti. Pirmkārt ķeršana uz savu galvu ir bīstama, otrkārt tā var tikt traktēta kā cietsirdība pret dzīvniekiem, ja kāds tos iedomāsies likvidēt gluži vienkārši nositot vai noslīcinot. Rīgas domes mājokļu un vides departamentā saka, ka pērn pilsētā izķerti 700 klaiņojoši suņi.

Kas attiecas uz Bolderāju, departamentā nenoliedz, ka klaiņojošu dzīvnieku problēma ir ievērojama. Tāpēc arī ķērāji tur piebraukā regulāri, taču ķeršana notiek nomaļās vietās, tāpēc cilvēkiem šīs darbības paliek nepamanītas.

Šādās situācijās būtu ļoģiski domāt par sodu piemērošanu saimniekiem, kas palaiž savus suņus klaiņot. Citādi šobrīd dzīvnieku īpašnieki tos savāc no patversmes, samaksā nelielu rēķinu un viss. Kopumā gan dakteris Jānis Beinersts secina, ka klaiņojošu suņu skaits samazinās, jo ar katru noķerto dzīvnieku arī tiek pārtraukta vairošanās ķēde. Martā Beinerta klīnikas darbinieki noķēruši 85 suņus, 21 no tiem bijis Bolderājas iemītnieks, kas ir ievērojams skaits.

Nu un kamēr situācija tomēr ne tuvu nav ideāla, speciālisti iesaka no klaiņojošiem suņiem turēties pa gabalu, pat ja šķiet, ka tie nav agresīvi.

Rīdziniekiem, ja nākas redzēt klaiņojošus dzīvniekus, jāzvana pa tālruni 67558855 pa kuru zvanīt. Citu pašvaldību iedzīvotājiem jāzvana uz vietējo domi vai pagasta padomi, kā arī pašvaldības policistiem.

Lasi vēl