“Viņas nebūs tik spriganas kā brīvā dabā dzīvojošās!” Uzzini, sprostos dzīvojošu vistu dzīves aizkulises

Alise Kubiloviča

Autors: Alise Kubiloviča

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ar lielu rūpību un uzmanību iesaistās sadzīvisku konfliktu un nebūšanu risināšanā.

5 komentāri

Plaši aktualizējies jautājums par sprostos dētajām un brīvā vaļā dzīvojošu vistu olām. Daļa cilvēku strigti turas pie sava, uzskatot, ka vistas, kuru dzīve paiet slēgtā telpā, nespēj dēt kvalitatīvas olas, citi nepievērš tam uzmanību, pērkot to, kas ir pa acu galam. Iespējams, daļa cilvēku domā, ka sprostos turētajām vistām klājas grūti un putnu dzīves apstākļi ir zem katras kritikas. Olu ražotnes “Balticovo” pārstāvis Toms Auškāps vēlas šīs aizdomas kliedēt.

Latvijā un Baltijā esot izteikti dominējošs pieprasījums pēc sprostos turētu vistu olām. Lielākais iemesls tam varētu būt cena. Cilvēki vēlas iegādāties izdevīgu preci, un olu ražotnes patērētāju vēlmes respektē, piedāvājot gan dārgāku, gan lētāku preci.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Maija Irbe skaidro, ka prakse putnus turēt sprostos gadu no gada ir strauji attīstījusies. Lai vai kā, ražotnes negrēko un labturības prasības ievērojot. Tomēr būtiski esot saprast, ka vista, kura dzīvojusi sprostā, nekad nebūšot tik sprigana kā brīvā vaļā dzīvojusi.

Santa Graikste
PVD pārstāve

“Viņa neiegūst dabisko dienas gaismu, tāpēc tikpat sprigana kā tā, kas dzīvo brīvā vaļā, viņa, protams, ka nebūs.”

“Balticovo” pārstāvis stāsta, ka prakse rādot, ka vislielākā dējība ir tieši sprostos turētām vistām. Arī olu kvalitāte nemainoties – sprostos dētās olas ir atļautas un pārtikā lietojamas. Tam piekrīt Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore, akcentējot, ka cilvēkiem ir jāsniedz izvēles brīvība.

Santa Graikste
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore

“Mūsu uzskats ir tāds, ka pagaidām viennozīmīgi mēs nevaram atteikties no sprostos dētajām olām un to izmantošanas ēdiena gatavošanā. Nav jau arī alternatīvas, un tas ir arī cenas jautājums. Mēs esam par to, ka gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem būtu jādod izvēles iespēja.”

Izvēles iespēja arī ir sniegta – olas ir marķētas, lai patērētājs pats varētu spriest, ko vēlas uzturā lietot.

Marķējums viens nozīmē, ka dējējvistu tur kūtī, marķējums divi nozīmē, ka ola dēta ārpus sprosta kūtī, savukārt marķējums ar ciparu trīs nozīmējot, ka ola dēta sprostā. Savukārt bioloģiskās olas marķētas ar nulli.

Foto