Ūdens peldes četrkājainajiem draugiem – kur to ļauts darīt un kas jāņem vērā?

Dārta Rasa Ozola

Autors: Dārta Rasa Ozola

Pievienot komentāru

Vasaras siltajā laikā ūdenī vēlas atveldzēties ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi, tāpēc jāņem vērā – ne visur ļauts to darīt!

Anita ar savu suni Leksiju iecienījušas rīta peldes jau vairākus gadus. Tā kā sunene ir maza auguma un ļoti draudzīga, viņas klātbūtne citiem atpūtniekiem parasti neesot traucēklis. Anita stāsta, ka peldvietā Leksiju visi jau pazīst, viņa ierodoties vienmēr sasveicinoties, pieejot paostīt un sadraudzēties. Ģimene iecienījusi peldes Ogres Zilajos kalnos, kur parasti dodas agros sestdienu rītos. Izvēloties vietu, kur nevienam netraucēs, lai varētu nodoties peldēm.

Savukārt Brendas saimniece Velta ne reizi vien saskārusies ar līdzcilvēku neiecietību un dusmām, pamanot, ka ezera krastā kopā ar viņu atpūšas arī četrkājainais mīlulis. Velta gan uzsver, – vienmēr ūdens izklaidēm izvēloties nomaļas vietas, kur citi neuzturas.

Velta
Brendas saimniece

“Ir cilvēki, kuri kašķējas virsū. Un es saku: “Mūsu suņi ir potēti, izdarīts viss vairāk nekā cilvēkam”. Pieņemsim, tā kā tur ir, tā vieta it kā tur – var ieiet vairāk it kā iekšā – nekad suņus mēs nelaižam, jo tur ir bērni. Mēs te citreiz skaidrojam, ka mēs neesam arī pavisam, kā lai saka, nepilnvērtīgi saimnieki, ka mēs nesaprotam, ka mēs tur suņus nelaižam.”

Kur suņus drīkst peldināt, tas atšķirīgi noteikts katrā pašvaldībā. Piemēram, Rīgā mājdzīvniekus ievest aizliegts oficiālajās peldvietās, tādēļ drīkst izmantot kādu no vairāk nekā 20 neoficiālajām peldvietām.

Toms Sadovskis
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis

“Oficiālajās peldvietās suņus ievest aizliegts, vienalga, vai viņš ir pie saites, vai nav pie saites. Tādas interpretācijas un jautājumi parasti rodas jūras malā. Proti, Vecāķu, Daugavgrīvas, Vakarbuļļu peldvietās, jo tur šī te peldvieta būtībā ir starp divām zīmēm, kas norāda, ka ir peldvietas sākums un peldvietas beigas, un tieši tajā zonā suni vest nedrīkst, taču pārējā zonā, protams, ka drīkst ar suni mierīgi pastaigāties un arī, protams, ka ievest viņu jūrā papeldēt.”

Pašvaldības policijā aicina suņu saimniekus būt tolerantiem atturēties no suņu peldināšanas kopā ar citiem cilvēkiem, sevišķi maziem bērniem. Labāk izvēlēties dienas laiku, kad pludmale ir brīvi pieejama un suņa izklaides nevienu nevar traucēt.

Kinoloģe Ļena Valdmane stāsta, ka katram saimniekam jāizvērtē paša suņa fiziskās spējas, jo ne visi suņi, viņu veselības stāvoklis, viņu anatomija vai ķermeņa uzbūve ļauj viņiem labi peldēt. Tā nereti ir suņiem ar īsām kājām, piemēram, takšiem, korgijiem. Vai arī šķirnēm ar saīsinātu purniņu – buldogiem, franču buldogiem, mopšiem utt.. Svarīgi novērtēt ūdenstilpes krastu – tam jābūt lēzenam, lai suns varētu pēc peldes viegli no tā izkļūt. Noteikti nevajadzētu izvēlēties vietu ar stāvu nogāzi vai betona apmalēm, piemēram, ostās un piestātnēs. Tāpat jāizvērtē, vai straume būs dzīvniekam pa spēkam un vai gultne nesavainos tā ķepas.

Ļena Valdmane
kinoloģe

“Tā kā peldēšana ir diezgan liela fiziska un arī emocionāla slodze sunim, tad ir jāpievērš īpaša uzmanība, ja tas ir suns seniors vai tas ir kucēns, vai tas ir suns ar kādām veselības problēmām, vai tas ir suns pēc operācijas. Tā kā nevajag pārforsēt.”

Līdzīgi kā cilvēkiem pēc ūdens priekiem nepieciešams noslaucīties un izžāvēt matus, arī Leksijas saimniece Anita ieviesusi īpašu rituālu – pēc dienas ezera krastā sunene dodas mājās un nomazgājas dušā. Kinoloģe piekrīt, ka pēc peldēšanas īpaši suņus, kuriem ir gara vilna un ir daudz pavilnas, vajag izžāvēt, lai neveidojas sapelējumi uz ādas. Tas esot diezgan raksturīgi īpaši labradoriem, kas daudz laika pavada ūdenī, un visiem suņiem, kuriem ir bieza vilna. Kinoloģe piekodina, – pats galvenais nemest suni ūdenī vai nespiest peldēties, jo dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, no ūdens priekiem jāgūst prieks un labsajūta!