“Tas ir brīnums!” Mangaļsalas mola apkārtnē iedzīvotājus regulāri priecē unikāls viesis – delfīns!

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

Pievienot komentāru

Jau kādu laiku interneta vidē parādās dažādi video, kuros redzams Latvijas piekrastē novērots delfīns. Visbiežāk to fiksējuši Mangaļsalas apkaimes iedzīvotāji vai apmeklētāji. “Bez Tabu” kopā ar vietējā jahtkluba “Auda” pārstāvjiem dodas delfīnam “pa pēdām”.

“Bez Tabu” kopā ar Ando un Jāni dodas Mangaļsalas mola virzienā, tā ir vieta, kur delfīns redzēts visbiežāk, pēdējo reizi gan tas manīts vien 10. maijā. “Vajag katram skatīties uz savu pusi, jo delfīnu parasti var pamanīt, tieši tagad nav viļņu un var ļoti labi pamanīt,” sniedz norādījumus Jānis.

Jānis

Jānis
burātājs, delfīna vērotājs

To tikai tagad var novērtēt, kāds tas īstenībā ir brīnums, jo tad, kad tu divas nedēļas katru dienu burā un visu laiku satiec viņu, tad pierodi un liekas, ka tas ir pats par sevi saprotams, tagad gan es novērtēju, ka tas reāli ir brīnums, ka mums Rīgā ir savs delfīns.

Ando norāda, ka delfīns esot sabiedrisks un labprāt priecē vērotājus ar savu klātbūtni. No sākuma delfīni bijuši trīs, taču Ando tic, ka abi mazākie aizpeldējuši, lai uzaicinātu uz Latviju vēl citus brāļus un māsas. Tikmēr “Bez Tabu”, bruņojušies ar binokli, delfīnu gardumiem un pacietību, nezaudē cerības ieraudzīt delfīnu savām acīm.

Ando

Ando
kapteinis, delfīna draugs

Es pat to nevaru izskaidrot, mēs viņu ne tikai redzējām, bet viņš nāca pie mums. Es parasti piebraucu pie viņa ar laivu, izslēdzu motoru, un tad viņš pats piepeld tuvāk, tuvākais viņš mums ir bijis metru no laivas, bet parasti piecu metru attālumā, var redzēt, ka viņš ar tevi komunicē, bet distancētā veidā.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Valdis Pilāts janvāra sākumā saņēma ziņas par to, ka Liepājas ostā veselu dienu uzturējies delfīns. Pirmā doma bijusi, ka tas ir cūkdelfīns, jo tie Latvijas piekrastē manīti vairākas reizes, taču, konsultējoties ar ārzemju kolēģiem, tapa skaidrs, ka tā ir afalīna. Un tas tiešām esot unikāls gadījums, jo iepriekšējo reizi afalīna Latvijā fiksēta pirms simts gadiem.

Valdis Pilāts

Valdis Pilāts
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts

Iespējams, ka to ir veicinājušas klimata izmaiņas, bet ir jāskatās, kas notiks pēc ilgāka laika perioda. Baltijas jūras rietumu daļā afalīnas un citi delfīni ir diezgan regulāri viesi, viņi vairāk ir tādu lielo jūru un okeānu apdzīvotāji. Bet vienmēr jau dzīvnieku populācijās ir dažādi īpatņi, kam, tāpat kā cilvēkiem, patīk visādi ekstrēmi ceļojumi.

Tāpat Dabas aizsardzības pārvaldē saņemtas norādes, ka afalīnai varētu būt kādas ādas problēmas. Valda Pilāta versija ir tāda, ka tie varētu būt vēžveidīgie, jūras zīles, kas biežāk novērojamas uz vaļiem. Savukārt ārzemju kolēģi pieļauj, ka tā tomēr varētu būt ādas slimība, taču grūti pateikt, vadoties pēc fotogrāfijām un video. Afalīna pie mums esot paēdusi, un vienīgais drauds varētu būt zvejnieku tīkli, taču delfīni ir gudri dzīvnieki un labprāt komunicē ar cilvēkiem.