“Suni iemidzināja! Atmodās tikai pēc vairākām stundām!” Mājdzīvnieka saimnieci Kuldīgas pusē šokē suņu ķērāju brigādes rīcība

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

22 komentāri

Martas ģimenē no Kuldīgas novada jau teju septiņus gadus viens no galvenajiem jautrības uzturētājiem ir norvēģu aļņu suns, kurš arī atceļojis no pašas Norvēģijas. Ziemeļnieciskā kažoka īpašnieks reizi pa reizei dodas līdzi vīriem arī medībās, taču vēl pavisam nesen pats kļuva par medījumu.

Marta
Frejas saimniece

Dzīvojam mežā, dzīvnieku daudz riņķī apkārt, un reizēm gadās aizbēgt. Pa dienu diemžēl neuzradās, un vakarā zvanīja suņu ķērājs, ka suns ir atrasts, noķerts. Es viņam devos pakaļ, suns bija iemidzināts.

Freja aizjoza vairākus kilometrus prom no mājām un iemaldījās kādā sētā. Tieši tur suņu ķērāju brigāde raidīja mājdzīvnieka virzienā trankvilizatora devu un suns ieslīga dziļā miegā. “Viņš man teica, ka viss būs kārtībā, suns atmodīsies pēc pusstunds. Diemžēl tā nenotika. Suns pat pēc trim stundām īsti vēl nebija normāls. Viņa visu nakti principā bija auksta,” turpina Kuldīgas novada iedzīvotāja.

Suņa saimniece ir pārsteigta ne tikai par trankvilizatora pielietošanu, jo suns esot labsirdīgs, bet arī par injicēto devu. Marta uzskata, ka tā bija pārāk liela, iespējams, pat bīstama dzīvībai. “Viņai jau pavisam maziņai acu problēmas bija. Un mežacūka pārplēsa kāju. Operācijas, narkozes – viņas teju septiņu gadu vecuma – septiņas vai astoņas pat ir bijušas. Un pēc narkozēm mēdz arī suņi nepamosties.”

Marta ir pārliecināta, ka suņu ķērāju brigāde izvēlējās vieglāko variantu mājdzīvnieka notveršanā. Kuldīgas novadā par klaiņojošajiem dzīvniekiem iedzīvotāji ziņo pašvaldības policijai.

Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns apstiprina, ka likumsargu žurnālā ir reģistrēts izsaukums, kurā iesaistīta nu jau iepazītā Freja. Šabāns uzsver, ka zvanītājs ziņojis par agresīvu suni.  “Par cik Kuldīgas pašvaldībai ir noslēgts līgums ar suņu ķērāju, kas izķer šos agresīvos un klaiņojošos suņus un nogādā patversmē, tad acīmredzot inspektori ir par to ziņojuši. Jā, tāds fakts mums ir,” nosaka Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks.

Aivars Celitāns
suņu ķērājs Kuldīgas novadā

Bez Tabu: Vai, teiksim tā, varēja iztikt bez šīs te trankvilizatora injekcijas?

Nu, suņu mīļi dalās divās kategorijās – sakostie un nesakostie. Ja man zvana un saka, ka nikns suns, saimnieku nelaiž no saimniecības ēkas, nu, tad attiecīgi lēmumi arī tiek pieņemti.

Bez Tabu: Bet, cik bieži nākas tur tad ķerties pie tās trankvilizatora pistoles un izmantot to?

Nu, man statistiku tagad jāvada, vai? Kā ir nikns suns, tad arī izmanto. Es esmu trīs reizes sakosts no suņiem. Kopš trešās reizes es tur vairs nezīlēju – ir nikns, nav nikns. Ja viņš rāda zobas, rej pa teritoriju, tad ir jāpielieto līdzekļi. Tad es saucu vetārstu un tas jautājums tiek nokārtots.

Suņu ķērājs injekciju neveica, jo to liedzot likums. Tāpēc atbildīgais šāviņš gūlās uz vietējā veterinārārsta pleciem. Bez Tabu devās uz veterināro ambulanci Kuldīgā. Sastapt veterinārārstu Olāru Obodņikovu klātienē gan neizdevās, taču klīnikas pārstāve labprāt iedeva kolēģa-priekšnieka telefona numuru.

Olārs Obodņikovs
veterinārārsts, piedalās suņu ķeršanā

Bez Tabu: Varbūt variet izstāstīt to gadījumu, kāpēc bija nepieciešama šī te trankvilizatora pielietošana.

Nu, pa lielam, ziniet, kas man par darīšanu. Man līgums ir ar pilsētas domi, suņu ķērājiem.

Bez Tabu: Vai ar jūsu pieredzi tomēr varētu izvairīties no, teiksim tā, šādām situācijām, varbūt jūs varētu mēģināt arī kādā citādākā veidā šo te suni dabūt?

Nē, nē, nē, nē, nē! Jūs nepareizi sapratāt. Mani sauc, kad viņi netiek galā. To jūs viņiem visu uzdodiet jautājumos, kāpēc viņi netiek galā, kāpēc tas suns nemīl viņus, kāpēc viņi nemīl suni un tā tālāk. Es esmu tikai tas, kas uz vietas ir apdraudējuma gadījumā.

Bez Tabu: Bet jūs taču suņus mīlat, vai ne?

Uz ko jūs velkat?

Bez Tabu: Tas nozīmē to, ka jūs tomēr variet pats pamēģināt kaut kādā veidā šo suni…

Nē, nē, nē, nē! Es esmu pats sakosts, sabadīts un tā tālāk. Es ar to vairs nenodarbojos.

Bez Tabu: Pat neesiet mēģinājuši, ķeraties uzreiz pie šīs te pistoles un liekat lietā?

Ko jūs gribiet, es nesaprotu?

Bez Tabu: Vai šajā situācijā varēja rīkoties citādāk?

Iespējams, es nezinu.

Veterinārārsts arī uzsvēra, ka lauka apstākļos esot ļoti grūti noteikt precīzu trankvilizatora devu, neveicot iepriekšējus izmeklējumus un analīzes, taču tas, ka Freja pilnībā atmodās pēc vairākām stundām esot normāla situācija.

Jau pēc sižeta tapšanas sazinoties ar

Ar to ir jārēķinās. Zinamā mērā tas ir jāsaprot, jo tas ir sabiedrības interesēs. Droši vien kāds par to dzīvnieku ziņoja, kāds varbūt bija nobijies no viņa. Ja dzīvniekam lieto narkozi klīnikas, stacionāros apstākļos, protams, viņu nosver. Ja tā ir plānveida operācija, viņam paņem asinsanalīzes, varbūt ultrasonogrāfiju uztaisa vai vēl kādus nepieciešamos izmeklējumus. Lauka apstākļos to visu nevar izdarīt. Ja tas dzīvnieks ir apdraudējis sevi vai satiksmi, vai citus cilvēkus, tad nākas to [pielietot trankvilizatori] darīt. Savādāk nevar.