“Šobrīd tas jau ir izmisums!” Aizputes pusē strauji savairojušās stirnas, kas apdraud laukus, dārzus un arī autovadītājus

1 komentārs
“Šobrīd tas jau ir izmisums!” Aizputes pusē strauji savairojušās stirnas, kas apdraud laukus, dārzus un arī autovadītājus

Aizputes pusē rūpīgi audzēto dārzeņu, ogu un puķu stādu ražu apdraud četrkājaina problēma – stirnu bari, meklējot pārtiku, arvien biežāk nodara postījumus laukiem un dārziņiem.

“Kādēļ mednieki neizšauj stirnas? Uzskatu, ka šobrīd ir stirnu pārapdzīvotība. Vajadzētu ierosināt – vispirms, lai izšauj stirnu limitu, un tikai tad atļauj medīt citus dzīvniekus. Ja agrāk dārzeņus, ogas un puķes izaudzēja paši, tad tagad viss jāpērk veikalā – zirņi, zemenes, kāposti, rozes, tulpes, ķiploki utt. – tā visa ir delikatese stirnai. Šobrīd jau tas ir izmisums – stādi, ravē, mēģini audzēt, bet meža lops to visu iznīcina. Mēs neesam pat dziļi lauki, varētu teikt – piepilsēta,” raksta “Bez Tabu” skatītāja.

Aizputes novada pievārtē “Bez Tabu” ievēro norādi uz kādu stādaudzētavu līdzās meža biezoknim. Saimniecības īpašnieks Indulis nenoliedz, ka meža zvēri šeit ik pa laikam sarūpē problēmas. Lai pasargātu rūpīgi lolotos koku stādus, saimnieks iežogo teju visu teritoriju.

Kopš apjozts žogs, nepatīkamo satikšanos ar pārnadžiem kļūst mazāk. Indulis gan uzskata, ka žogs ir risinājums nelielām saimniecībām. Plašākas teritorijas apjozt ar žogu esot dārgi un arī nevēlami.

Tikmēr vēl tuvāk Aizputei dzīvojošais Laimonis, kurš savu dārziņu iekopis turpat šosejas malā, atminas patiešām baisus laikus. “Tas bija 2015. gads, te nenormāli nāca iekšā cūkas. Es dabūju sēdēt mašīnā te kokos.”

Laimoņa dārziņu no vienas puses ieskauj bērzu aleja, no otras – novilktas dzeloņstieples. Tiesa gan, asās drātis nebūt nav šķērslis izsalkušajiem pārnadžiem.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis norāda, ka novadā ir seši medību klubi. Savukārt par radītajiem postījumiem, lai atlīdzinātu zaudējumus, domē neviens neesot vērsies.

No vietējās pašvaldības sacītā izriet, ka lauku un dārzu īpašnieki vai nu samierinās, vai arī paši tiek galā ar meža zvēru radīto postažu. Latvijas Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvis tikmēr apstiprina, ka stirnu skaits Latvijā ir patiešām būtiski pieaudzis.

“Šobrīd populācija bija vērtēta ap 184 000, pieaugums par kādiem 11 000, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu,” precizē VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Katrai stirnai līdzās nenostāvēsi, tāpēc reālais skaits ir vēl lielāks. Viens no veidiem, kā tiek regulēts meža zvēru skaits, ir medības. “Šogad ir noteikts pieļaujamais apjoms 51 500 stirnu nomedījums, kas ir lielākais apjoms pēdējos 20 gados,” turpina Lūsis.

Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzsver, ka medības drīkst organizēt, ja viss ir saskaņots ar zemes īpašnieku. Bieži vien tuvāk apdzīvotām vietām cilvēki nevēlas, ka viņu teritorijā notiek medības. Meža dzīvnieki tad ar laiku saprot, ka šīs zemes ir drošas, arī pārtikas atrašana problēmas nesarūpē.

LMS priekšnieks arī akcentē, ka mednieki gan nav kaut kāda kaitēkļu iznīcināšanas brigāde un viss tiek darīts likuma ietvaros. Baumanis arī piebilst, ka mednieki nebūt nav meža zvēru lielākais ienaidnieks. “Ja ir viena kārtīga ziema – ar sniegu vēl martā un sērsnu, tad 50%, pat 70% iet bojā.”

Beidzamā bargā ziema ekspertu ieskatā piedzīvota pirms desmit gadiem. Kamēr stirnu skaits būs liels, saglabāsies arī augstāks risks laukiem un dārziem. Un raizēties nākas arī autovadītājiem, jo stirnas arvien biežāk uzturas ceļu tuvumā.