Rīdzinieki sašutuši par žurkām pie Brīvības pieminekļa

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

1 komentārs

Vairāki rīdzinieki Brīvības pieminekļa blakus esošajā skvēriņā pamanījuši skraidām žurkas. Kā norāda aculiecinieki, žurkas uzvedas gana droši un arī dienas laikā tās var viegli pamanīt.

Ieejot skvēriņā no Latvijas Universitātes puses un palūkojoties uz blakus esošajiem krūmiem, “Bez Tabu” filmēšanas komandu jau sagaida prāva izmēra žurka. Vēlāk žurkas izdodas ieraudzīt arī citos apstādījumos. Tās ir izlīdušas no savām alām un, iespējams, meklējot barību, apstaigā tuvāko apkārtni.

Žurkas ir tik izveicīgas, ka tā ir īsta laimes spēle tās paspēt iemūžināt. Operatoram izdodas noķert kadru, kurā žurka skrien pāri trotuāram, kad turpat blakus savās gaitās, neko nenojauzdama, dodas kāda sieviete.

“Bez Tabu” skatītāja Inta žurkas pamanījusi, gaidot sabiedrisko transportu turpat blakus esošajā pieturvietā: ”Paskatījos apstādījumu virzienā, bet tur, ak vai – žurkas. Gan lielas, gan mazas – skraida, lien iekšā, ārā pašu izraktajās alās! Nu īsti labi iedzīvojušās. Vai tas mums tāds jauns “dzīvās dabas stūrītis” netālu no Brīvības pieminekļa?

Inta pavisam noteikti nav vienīgā, kura žurkas pamanījusi. Raidījums “Bez Tabu” saņēmis vēl vairākas rīdzinieku sūdzības par grauzējiem pašā galvaspilsētas centrā.

Antoņina
Vēlas atbrīvoties no žurkām

Labdien! Vēršos ar lūgumu pieņemt mērus par žurku esamību Brīvības pieminekļa rajonā. To jau vērojam vairākas nedēļas. Tagad viņas skraida dienas laikā. Neviena nebaidās. Ligzdas krūmos un kokos. No miskastēm barojas.

Teju ikviens centrā strādājošais dārznieks ir manījis žurkas. Tām vislabāk patīk dzīvoties krūmu aizsegā. Kā raidījumam norāda dārzniece Kristīne, tad viņai reiz pat nācās ”pacīnīties” ar žurku, lai varētu no krūmiem aizvākt tukšu čipsu paku.

Pašvaldības uzņēmuma ”Rīgas meži” daļas ”Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze radījumam atklāj, ka deratizācijas pasākumi minētajā skvērā tiekot veikti divas reizes mēnesī. Situācija nebūt neesot kritiska un no žurkām neesot iespējams atbrīvoties.

Andis Gremze
”Dārzi un parki” Rīdzenes iecirkņa vadītājs

Daba nemīl tukšumu. Ja žurkām šeit ir ko ēst, tad tās šeit nākt. Mēs varam likt indi, cik gribam. Cilvēki šeit baro putnus, arī miskaste pie Inženieru ielas pieturas parasti ir pilna ar pārtikas produktiem. Ja žurkām šeit ir ko ēst, tās šeit dzīvos.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko stāsta, ka vēsturiski žurkas pārnēsājušas arī buboņu mēri un arī mūsdienās žurkas var uzskatīt par daudzu infekcijas slimību rezervuāru.

Kaspars Kovaļenko
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns

Žurku tēviņi gandrīz nepārtraukti izdala urīnu, viņi šādā veidā iezīmē savu teritoriju.  Leptospīras izdalās ar urīnu, atliek šim žurku tēviņam pāriet pāri soliņam, leptospīras uz virsmām saglabājas aptuveni sešas stundas. Atliek cilvēkam pieskarties šim soliņam un pēc tam, ēdot ar nemazgātām rokām, cilvēks tādā veidā var inficēties arī ar leptospirozi. Žurka neizvēlas dzīvot tur, kur nav ko ēst. Parasti izvēlas tās vietas, kur ir daudz barības, ja to sāk trūkt, žurkas sāk migrēt.

Dekāns norāda, ka Rīga nav unikāla. Arī citās pasaules pilsētās žurkas ir atrodamas.