Daudzi vilki šaurā sprostā, mīdās izkārnījumos un traumēti! Ķekavas novada savvaļas dzīvnieku mini zoo redzētais pārsteidz

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Vairāki vilki iesprostoti šaurā būrī, kas nav ilgstoši tīrīts; dzīvnieki mīdās savos izkārnījumos; viens vilks acīmredzami nopietni traumēts un novārdzis – par šādiem savvaļas dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem mini zoodārzā Ķekavas novadā ziņo iedzīvotāji. Bažīgi ir arī dzīvnieku labturības uzraugi.

Dzīvnieku turēšanas vietā nesaskaņotā vizītē, uzdodoties par ierindas apmeklētājiem, ierodas “Bez Tabu” komanda. Teritorijā ir ne vien zirgi, ponijs, ēzeļi, bet arī mūsu Latvijas platuma grādiem svešie plēsēji dingo, kas galvenokārt sastopami Austrālijā. Tāpat te sastopama alpaka, lama, vairāki lūši. Īpaši teritorijā izceļas 5×5 metru krātiņš, kurā “Bez Tabu” saskaita piecus vilkus. Krātiņa tuvumā valda pamatīga smirdoņa, kas brīžiem ir neciešama. Vilki sprostā mīdās savos izkārnījumos, tur dzīvniekiem acīmredzami ir par šauru. Viens vilks pārvietojas ar grūtībām – lec uz trim kājām, jo viena kāja pamatīgi satraumēta.

Vilki šaurā sprostā

“Bez Tabu” iztaujā vīrieti, kurš strādā mini zoodārzā. Viņš stāsta, ka dzīvniekiem, tostarp vilkiem, ēdamā netrūkstot, bet citādi vilkiem tiekot veltīta mazāka uzmanība. Darbinieks arī stāsta, ka mini zoodārza saimniekam bijusi iecere izlaist vilkus no krātiņa, izveidot tiem plašāku aploku, bet pēc stabu iedzīšanas tā izveide apstājusies naudas trūkuma dēļ.

sarunas ar darbinieku fragments

Teritorijas darbinieks: Pie viņiem bīstami iet, satīrīt.

Žurnālists: Kāds viņus uzrauga?

Teritorijas darbinieks: Mēs viņus barojam, iemetot gaļu.

Žurnālists: Kā jūs kopjat tur? Kā ieejat krātiņā?

Teritorijas darbinieks: Tur nevar ieiet, jo bīstami. Sākumā vilki bija divi, tagad jau vesels bars. Vairojas.

Žurnālists: Redzējām, ka viens vilks klibo.

Teritorijas darbinieks: Laikam cits vilks sakoda.

Žurnālists: Veterinārārsts apskata viņus?

Teritorijas darbinieks: Kāds ārsts? Nē! Nenomirs! Sadzīs!

Žurnālists: Viņš tagad tāds bailīgs, klibo.

Teritorijas darbinieks: Nieki tie ir!

Žurnālists: Vilki visu laiku uzturas tajā krātiņā?

Teritorijas darbinieks: Jā.

Žurnālists: Bet tur ir par šauru.

Teritorijas darbinieks: Saimnieks iedzina stabus voljera, bet saķēra galvu, kad vajadzēja nožogot, jo liela summa sanāca.

Žurnālists: Pārāk dārgi, ja?

Teritorijas darbinieks: Jā.

Žurnālists: Bet – kā viņi tur dzīvo, nav pat kur apgriezties.

Teritorijas darbinieks: Ai, es pie viņiem pat neeju. Saprotu, ka viņiem vajag lielāku brīvību.

Žurnālists: Kāds vispār iet tur?

Teritorijas darbinieks: Tas, kurš viņus baro.

Mini zoodārza saimnieks: Glābju dzīvniekus

Mini zoodārza saimnieks ir lietuvietis Igoris Malinauskas, kurš pirms dažiem gadiem bija arī Ķekavas novada domes deputāts. Telefonsarunā ar “Bez Tabu” viņš sūkstās par līdzekļu trūkumu un lūdz sabiedrības palīdzību ar darba rokām un līdzekļiem palīdzēt sakārtot teritoriju, tai skaitā izbūvēt aploku vilkiem. Viņš gan stāsta, ka pats dodoties vilku krātiņā un to tīrot, tāpat dzīvnieku ārstēšanai piesaistot veterinārārstu. Malinauskas gan nespēj paskaidrot, kāpēc vilku krātiņš nu ir tik nekopts. Par traumām vienam no vilkiem neko nezinot, bet sola, ka piesaistīs veterinārārstu.

Igoris Malinauskas
dzīvnieku turēšanas vietas saimnieks

Protams, no naudas, ko varam sagrabināt, darām. Neviens neko nepalīdz. Darām paši, ko varam. Iedzinām jau stabus aplokam. Runājot par eksotiskākiem dzīvniekiem, saņemam tos no visurienes Latvijā. Cilvēki saveduši, nezina, kur likt. Izmantoti kā rotaļlietas. Rotaļājas, bet, kad izaug, nezina, kur likt. Pa Latviju salasīti. Vilki arī. Mēs no rīta atradām pie zoodārza vārtiem mazus sunīšus [vilcēnus], sāku audzēt, izauga vilki, savairojās. Daudzus dzīvniekus atnes, arī pundurcūciņu izvilkām Rīgā no miskastes, cilvēki to atrada. Viena lama paņemta no cirka. Cirkā kļuva nederīga, tāpēc atdeva mums.

Taujāts, vai zina, kā eksotiskie dzīvnieki nonākuši Latvijā pie cilvēkiem, kuri pēc tam tos atdevuši mini zoodārzam, Malinauskas pieļauj, ka ievesti nelegāli. Malinauskas stāsta, ka citā objektā mitinās arī pērtiķis, kurš nelegālā ceļā esot ievests Latvijā, bet arī kļuvis nevajadzīgs, tāpēc atdots mini zoodārzam. Malinauskas arī stāsta, ka tagad turēšanas vietā sastopamajiem dzīvniekiem esot sakārtoti turēšanas dokumenti.

Uzraugi pārbauda un draud ar dzīvnieku konfiskāciju

Savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tās ir vietas, kurās tiek turēti plēsēji, krokodilu kārtas dzīvnieki, čūskveidīgie, jūras zīdītāji un primāti. Persona, kas vēlas turēt šādus dzīvniekus iesniedz PVD iesniegumu un sarakstu, kādus dzīvniekus grib turēt, kā arī dzīvnieku iegādes apliecinošus dokumentus; tikai tad PVD reģistrē  šādu turēšanas vietu, informē PVD pārstāve Ineta Kupča.

PVD pārstāve Kupča informē, ka, reģistrējot konkrēto turēšanas vietu, tur turamo dzīvnieku sarakstā bijuši jenoti un pērtiķis. Pēc savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēšanas likums neparedz PVD tās regulāri apsekot. Tās apseko, saņemot sūdzības.

Ineta Kupče
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte

Sūdzību par konkrēto dzīvnieku turēšanas vietu saņēmām pagājušā gada vasarā. Pārbaudē konstatējām vairāk sugu un dzīvnieku vienību, nekā bija pieteikti reģistrējot. Bija arī lūši un vilki. Tā kā lūši un vilki aizsargājamās un apdraudētās sugas, tās nav PVD kompetencē, mēs veicām darbības, kas attiecas uz mūsu uzraudzībā esošajiem dzīvniekiem: uzdevām novērst konstatētās neatbilstības, kas bija saistītas ar dzīvnieku (kazu, putnu, lamu) nepilnīgu reģistrāciju un higiēnas pārkāpumiem. Likām neatbilstības novērst. Par lūšiem un vilkiem ziņojām Dabas aizsardzības pārvaldei, lai tā tālāk skatās un veic pārbaudes savas kompetences ietvaros.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis informē, ka ierosināta administratīvā lietvedība.

Jēkabs Dzenis
DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs

Skatām jautājumu par dzīvnieku izcelsmi un labturības prasībām. Ja runājam par vilkiem, redzams, ka voljeri, kuros tiek turēti, ir pārāk mazi tik daudziem dzīvniekiem. Nav nodrošināti nepieciešamie apstākļi, lai dzīvnieki tur varētu dabiski uzvesties, kā arī nav apstākļu, lai varētu droši apkopt. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka plēsēju kārtas dzīvniekus, tai skaitā vilkus, drīkst turēt tikai specifiski reģistrētās turēšanas vietās. Ja dzīvnieks iegūts no citas Eiropas Savienības vai trešās valsts, reģistrēšanu veic DAP, ja grib turēt vilku kā medījamu Latvijas dzīvnieku, nepieciešamas Valsts meža dienesta atļaujas. Tāpēc tagad tiek noskaidrots, vai ir atļaujas objektā turēt vilkus un lūšus, tiek vētīta to legālā izcelsme. Ja nav šo dokumentu, tad dzīvnieku turēšana uzskatāma par nelegālu, tādā gadījumā dzīvnieki ir konfiscējami. DAP kompetencē ir Latvijā aizsargājamie un starptautiskās tirdzniecības apdraudētie dzīvnieki. Šajā turēšanas vietā ir arī dzīvnieki, kuri pieskaitāmi pie starptautiskās tirdzniecības apdraudētajiem, piemēram, primāts. Arī tā izcelsme tiek pārbaudīta.

DAP pārstāvis norāda, ka dzīvnieku novietnes nekopšana nav pieļaujama, dzīvniekiem arī jānodrošina veterinārmedicīniskā palīdzība.