Latvijā steidz atgriezties tūkstošiem, iespējams, visvairāk teikām apvīto putnu

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

Pievienot komentāru

Šķiet, ka ikvienam bērnībā stāstīts, ka, izdzirdot šī putna dziedāšanu, jāskaita, cik reizes tas iedziedas. Tāpat ieteikts neiet mežā bez naudas, citādāk putns finanšu līdzekļus var ”aizkūkot” pavisam.

Latvijas dabas muzeja ornitologs Bez Tabu atklāj, ka kūkotāji ir dzegužu tēviņi, kuri pēc atgriešanās no Āfrikas vēlas Latvijas mežos pavadīt jauku laiku ar dzegužu mātīti. Dzegužu mātīte savā teritorijā cenšas iedabūt pēc iespējas vairāk tēviņu, lai varētu tuvāk iepazīties ar daudziem kūkotājiem.

Ornitologs atklāj, ka arī pats bērnībā skaitījis, cik reizes dzeguze spēs nokūkot. Tēviņi Latvijā atgriežas pirmie, tādēļ sākotnēji to kūkošana ir gana īsa, jo mātītes vēl nav atlidojušas un tās fiziski nespēj atsaukties tēviņu saucieniem. Kad mātītes jau ir atgriezušās, tēviņi cenšas kūkot pēc iespējas brašāk, lai izrādītu uzmanību mātītēm.

Dmitrijs Boiko
Latvijas dabas muzeja ornitologs

Kamēr nav mātīšu, tēviņiem nav stimula dziedāt, tāpēc dziesmas ir īsas. Putni dzied, lai atrastu otru pusīti, lai sapārotos. Dzeguzēm nav nekādas saistības ar naudu, kā vēsta teika. Tas atkarīgs no paša cilvēka, ja viņš būs darbīgs, viņam nauda būs, ja nē, tad nē.

Dzeguzi varot uzskatīt par latviešu putnu-pareģi, kura atlidošana vēsta par gaidāmajiem zemes darbiem. Literatūrzinātniece Janīna Kursīte–Pakule norāda, ka dzeguze saistīta ar dažādiem ticējumiem.

Janīna Kursīte–Pakule
Literatūrzinātniece

Paldies Dievam, ka latviešiem nav zudusi saikne ar dabu. Ar putniem, kas čivina, ar kokiem. Tur, kur putni ir pazīstami, tur notiek zīlēšana pēc putnu lidojuma, tā uzvedības. Latviešiem putnu pareģi ir zīlīte, krauklis, vārna, bet pirmkārt tā ir dzeguze. Uzskatīja, ka dzeguzes var parādīties tad, kad kokiem saplaukst pumpuri. Tad dzeguzes tos košļājot un tas nozīmē, ka jāsāk gatavoties darbiem, jo katrs jau grib, lai nākamajā sezonā būtu labumiņš, lai būtu vesels, laimīgs. No rīta negāja ārā neēduši tā saucamo dzeguzes kumosu. Ja negribas ēst, tad vajadzēja paņemt līdzi. Jaunākos laikos ir svarīgi, lai kabatā būtu nedaudz naudas. Uzskatīja, ka jaņem līdzi arī atslēgas, lai, izdzirdot dzeguzes kūkošanu, varētu tās paskandināt, kas nozīmē, ka būs ko atslēgt.

Dzeguzes motīvs izmantots arī dažādās dziesmās, kā, piemēram, grupas ”Menuets” izpildītajā dziesmā ”Dzeguzes balss”, Guntara Rača – ”Kūko, kūko dzeguzīte”, kā arī Jāņa Petera  dziesmā ”Rudenī vēlu, vēlu”.

Viena no populārākajām Latvijas bērnu popgrupam neapšaubāmi ir ”Dzeguzīte”, kuras dalībnieks savulaik bijis arī Kārlis Būmeisters jeb Kaža. ”Zinājām par dzeguzi tikpat daudz, cik jebkurš cits otrās klases skolnieks. Tu kādu laiku esi siltā ligzdā un, kad pienāk brīdis to pamest, tu pats to saproti,” raidījumam atklāj mūziķis.

”Dzeguzīte” jau nākamgad svinēs savu piecdesmito jubileju.