“Klejo apkārt un nebaidās no cilvēka.” Naukšēnu pusē teļu plosījis kašķains vilks, nevis šakālis

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

1 komentārs

“Naukšēnos plēsoņa saplēš teļu; aizdomās tur šakāli,” šāds virsraksts janvāra beigās gozējās vairākos ziņu portālos. Raidījums “Bez Tabu” devās uz saimniecību Naukšēnu pagastā, kur noskaidrojās, ka mājlopam uzbrucis vilks, nevis šakālis, turklāt atgadījums raisījis bažas vietējo mednieku vidū.

“Zvanīja īpašniece un teica, ka nokosts teļš, es atbildēju, ka neticu, ka tas ir vilks, jo nokostais teļš bija dzīvs šķūnī un no rīta to atrada nokostu, neticēju, ka tas ir vilks, jo normāli tas nav,” raidījumam “Bez Tabu” stāstīja vietējais mednieks un aitu audzētājs Kaspars Kļaviņš.

Abi “Bez Tabu” satiktie vietējā mednieku kolektīva biedri atzina, ka pirmo reizi pieredzējuši situāciju, kad vilks ienācis saimniecībā un saplosījis mājlopu. Pēc pirmās nakts nelaimes mednieki šķūnī novietojuši videonovērošanas kameru, zinādami, ka plēsējs, visticamāk, atgriezīsies pie sava laupījuma.

Kaspars Kļaviņš
aitkopis un mednieks

Nākamajā rīta tajā ierakstā varēja redzēt, ka šķūnī bija neliela izmēra plēsoņa, ļoti labi saskatīt nevarēja, tāpēc radās spekulācijas par to, ka tas bija šakālis vai kāds cits dzīvnieks.

Vilku pēdu dzīšanā operatīvi iesaistījušies vairāki tuvākās apkārtnes mednieki. “Mežs bija nopēdots, vilki bija vismaz divas dienas bijuši tajā meža masīvā, beigās es gāju pa svaigām pēdām, un vilks uznāca uz manām pēdām, ja man nebūtu bijis ierocis, es pārāk omulīgi nejustos, jo vilkiem no medniekiem nebija nekādas bailes,” atcerējās mednieks Pauls Vikmanis, kurš pastāstīja, ka vizuāli plēsējs izskatījies pat atbaidoši, jo spalvas klājušas tikai tā asti un galvu.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš “Bez Tabu” atzina, ka tieši plēsējam neierastā uzvedība un izskats sākotnēji licis domāt, ka tas ir šakālis vai lapsa. “Kašķainie vilki kļūst pārdroši, jo ziemā viņiem salst, viņi grib ēst, viņi kļūst pārdroši, mājdzīvniekus būtu vairāk jāpieskata, arī medniekiem vajadzētu atbrīvot mežu no šādiem slimiem dzīvniekiem, jo kašķis ļoti izplatās,” norādīja pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.

Tāpat mednieki norādīja, ka pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms vēl nav sasniegts, tāpēc šajā situācijā varēja rīkoties operatīvi, bet, kas notiktu, ja vilku medību sezona būtu beigusies?

Pauls Vikmanis
mednieks

Nevar atstāt šo jautājumu pašplūsmā, cerot, ka daba pati visu noregulēs, tādā gadījumā mēs varam nonākt pie jautājuma, ja ir šādi slimi vilki, kā cilvēki uz skolu bērnus palaidīs, zinot, ka vilki klejo apkārt un nebaidās no cilvēka?

Kaspars Kļaviņš, kurš ir ne tikai mednieks, bet arī aitu audzētājs, stāstīja, ka viņam zināms vēl viens nesens gadījums Jelgavas pusē, arī vilks nekaunīgi ieradies pēc sava medījuma. “Lauksaimniekiem ir jārēķinās ar iespējamību, ka plēsoņa pie viņiem atnāks,” norādīja Kaspars Kļaviņš.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis komentēja, ka šīs medību sezonas pieļaujamais apjoms bija 280 vilku, šobrīd atlikuši vēl 14, bet, visticamāk, brīvdienās nomedīts vēl kāds. Nosakot vilku apjomu, tiek ņemta vērā arī informācija par uzbrukumiem mājdzīvniekiem, tāpēc būtiski, lai par katru gadījumu tiktu ziņots.

Valters Lūsis
Valsts meža dienesta pārstāvis

Te ir tāda dilemma – vai nu uzbrukumi mājdzīvniekiem palikuši vairāk, jo vilku populācija ir lielāka, vai vienkārši cilvēki ziņo. Salīdzinot ar pagājušo gadu, 2017. gadā bija fiksēti 14 gadījumi, kad vilki uzbrukuši mājdzīvniekiem, 2018. gadā – 30.

Kad apjoms izsmelts, tad vilku var medīt tikai postījuma vietās, saņemot atļauju no Valsts meža dienesta. Medību daļas vadītājs norādīja, ka nākamajā medību sezonā vilku apjoms varētu tikt palielināts. “Mēs to vērtēsim uz nākamo medību sezonu, priekšlikums varētu būt palielināt apjomu līdz 300, kas ir tā robeža, kad populācija pie šiem zudumiem veiksmīgi atjaunojas un ilgtermiņā netiek apdraudēta,” tā Valters Lūsis.

TOP komentāri

  • Louve loup
    0 0 0

    Louve loup

    Pirmkārt nav ziņas, ka būtu uzbrukts mājlopiem. Tā ir dezinformācija! Tur ir bijis viens jau iepriekš nobeidzies teļš liellopu novietnē, kuru vilks bija ēdis, bet nav nekādu pierādījumu, nav pēdu, ka vilks būtu teļu nogalinājis! Otrs teļš, kuru mednieku savienība ielikusi savā mājas lapā bildē, ir piedzimis nedzīvs. Kašķainais vilcēns, kurš pats bijis slims un novārdzis, iekļuvis NOVIETNĒ, KAS BIJUSI VAĻĀ!!! un ir ēdis jau mirušu dzīvnieku. Vai pētniekiem no Bez Tabu nebija interese noskaidrot, kā tad tā var būt, ka blakus turpat nievietnē bija dzīvi dzīvnieki, bet vilks ēdis beigtu dzīvnieku?
    Zināms, ka tāda uzvedība parasti nav vilkam raksturīga. Bet tas, ka vilka kodumi nav šiem lopiņiem konstatēti, ir fakts.
    Jautāsiet, kā tad tas vilks tur varējis iekļūt tajā novietnē? Tur taču sižetā redzama tāda kārtīga novietne. Izrādās, šī lopu novietne ir liels šķūnis, kura durvis visu laiku stāvot vaļā. Novietnei apkārt arī neesot nekāda žoga.
    Naukšēni ir gandrīz Igaunijas pierobeža, kur vilki dzīvo, un, loģiski, viņiem ir kaut kur jādzīvo pie tā nenormāli lielā izcirsto mežu apmēra, kāds ir Latvijā. Normāls lopu īpašnieks apzinās atbildību par saviem lopiem, un to, kur viņš veic savu saimniecisko darbību. Jebkurš ar galvu domājošs saimnieks nodrošinās vismaz kaut kādu minimālu aizsardzību saviem mājlopiem. Vismaz turēs durvis ciet novietnei. Bet te, kas notiek?
    Kā zināms, uzbrukumi tajā pusē liellopiem parasti neesot, ja tādi gadoties saimnieku nolaidības dēļ, tad visbiežāk ciešot aitas.
    Skaidri redzams, ka šis puspatiesībās balstītais sižets ir pasūtījums no dzīvnieku izšāvēju entiziastu grupas, kura grib sacelt ažiotāžu, lai varētu pieprasīt papildus licences kārtējai vilku slaktēšanas akcijai Latvijā. Tipāža no galvenā dzīvnieku izšaušanas kantora plānošanas daļas, kas saucas Valsts meža dienests, ar trulo fizionomiju izmuldētais par to liecina. Galināšanas izpriecu baudītājiem Latvijā ir īpaša, pataloģiska vajadzība izšaut Eiropā aizsargājāmās sugas par katru cenu vislielākā skaitā no visām Eiropas valstīm! Nu jau sabiedriba par šiem varas darbiem un to veicējiem kļūst arvien vairāk informētāka un zinošāka.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl