“Ja gulbis nespēj pierast, tad ir jāņem nost tas gredzens!” Iedzīvotāji uztraukušies par putna veselību Māras dīķī.

2 komentāri

Plašu rezonansi sociālajā medijā Facebook izraisījis ”Bez Tabu” skatītājas Dainas video, kurā redzams, kā Māras dīķī mītošais gulbis izmisīgi cenšas atbrīvoties no kakla gredzena.

Bezrūpīgas brīvdienu pastaigas laikā pie Māras dīķa “Bez Tabu” skatītāja Daina pamanījusi, ka dīķī peldošais gulbis stundas garumā cītīgi centies atbrīvoties no tam ap kaklu apliktā gredzena, to knābājot, bakstot un kožot, taču tas nav izdevies.

Daina Kalniete
Uztraucas par gulbi Māras dīķī

“Es nevaru būt mierīga, mani tas satrauc, man žēl, ka gulbis mokās un, ja tas tā ir, varbūt viņam tur ir kāds jēlums zem tām spalvām, varbūt viņam tur tomēr ir par ciešu, jo izskatās ciešs tas gredzens. Es domāju, ja tas gulbis nespēj pie tā pierast, tad ir jāņem nost tas gredzens!”

Gulbja centienus atbrīvoties no gredzena garāmgājēji iemūžinājuši gan video, gan fotogrāfijās. Noskatoties Dainas video, uz ielas uzrunātie iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ ornitologi izvēlējušies putnu apgredzenot ar traucējošu kakla gredzenu, ja iespējams izmantot šķietami ērtāku kājas gredzenu. Visi ir vienisprātis – gulbja kaklu no važām vajadzētu atbrīvot.

Par Māras dīķī mītošo gulbi ”Bez Tabu” stāstīja jau 2018. gadā. Toreiz ornitologs Ruslans Matrozis mierināja satrauktos putnu mīļus, sakot, ka bažām neesot pamata – putns esot pieradis pie gredzena un tas nesagādājot nekādas problēmas. Šī esot veselīga, aptuveni 19 gadus veca paugurknābja gulbju mātīte, kas Māras dīķī viesojoties katru ziemu. Kakla gredzens ļaujot ornitologiem nolasīt informāciju par gulbi no liela attāluma, kas, savukārt, neesot iespējams ar kājas gredzenu.

Latvijas Ornitologu biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus piekrīt kolēģim, uzsverot, ka gredzens gulbju mātītei nav liedzis sekmīgi dzīvot un vairoties, kā arī nav izraisījis veselības problēmas. Gredzena bakstīšanu ar knābi ornitologs skaidro ar putna instinktu un nepieciešamību sakārtot spalvas.

Daina gan uzskata, ka gulbja uzvedība gan runā pretrunā ar ornitologu teikto. Nerimstošā gredzena knābāšana liecina, ka tas esot traucēklis karaliskā putna ikdienas gaitās. Ornitologs Dmitrijs Boiko ik gadu saņemot zvanus un vēstules no iedzīvotājiem, kuri, tāpat kā Daina, nobažījušies par gulbja veselību. Visbiežāk satrauktie rīdzinieki ar ornitologu sazinoties tieši gada aukstajos mēnešos, kad gulbis saceļ spalvas un šķiet, ka gredzens iežmiedzis tā kaklu. Taču vasaras mēnešos esot skaidro redzams, ka starp kaklu un gredzenu ir atstarpe. Ornitologs atklāj, ka trim vai četriem gulbjiem nācies noņemt kakla gredzenu iedzīvotāju uztraukuma dēļ, un Māras dīķa gulbis, iespējams, palicis vienīgais Latvijā, kuram tāds palicis.

Lai gan ornitologi uzstāj, ka putna dzīvībai briesmas nedraud, nolemjam pielikt punktu iedzīvotāju uztraukumam un gulbja centieniem atbrīvoties no gredzena, to noņemot. Kopā ar ornitologu Dmitriju Boiko cenšamies izvilināt pieredzējušo gulbju mātīti no ūdens, to piebarojot ar maizi, taču putns mūsu pūliņus ignorē. Ortnitologs min, ka, visticamāk, gulbis piebarots jau agri no rīta. Interesi par maizi izrāda vien pīles, baloži un sudrakaijas.

Ierodamies cītā rītā, lai mēģinātu vēlreiz, un izskatās, ka veiksme stāv mums klāt – gulbis gatavs peldēt pie krasta, lai uzcienātos ar maizi, un pat izkāpj krastā. Ornitologs tam lēni tovojas, pievēršot uzmanību ar īpašu gulbju saucienu. Pēkšņi to izbiedē izsalkušu kaiju bars, kas cenšas noņemt gulbim pamesto gardumu, un tas iepeld atpakaļ dīķī.

D. Boiko paredz, ka aprīlī gulbis aizlidos uz ligzdošanas vietu un, iespējams, atgriezīsies Māras dīķī oktobrī vai novembrī. Lai gan šoreiz gulbis maizes vilinājumam nepakļāvās, ornitologs sola atgriezties un atbrīvot majestātisko dzīvnieku no gredzena citreiz.