“Gaidot autobusu, žurkas skraida gar kājām!” Bezbailīgi grauzēji uzmācas pieturā Rīgā, pasažieriem šķērmi

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

5 komentāri

Rīdziniece neizpratnē par žurku kompāniju, gaidot sabiedrisko autobusu Rīgā, pieturā “Kauguru iela” netālu no tirdzniecības centra “Spice”. Uz žurkām pieturā esot jāskatās bieži, tās nekautrējas atrasties cilvēku klātbūtnē.

Rīdziniece Inese raidījuma “Bez Tabu” redakcijā iesūtījusi fotoattēlu, kurā iemūžinājusi treknu grauzēju turpat pie pieturas nojumes. Rīdziniece informē, ka žurkas pieturas tuvumā skraidot jau ilgstoši un regulāri.

Inese
satraukta par žurku kompāniju autobusa pieturā

Vairākus mēnešus esmu novērojusi, ka Rīgā pie autobusa pieturas “Kauguru iela” dzīvojas žurkas. Kamēr pasažieri gaida transportu, skrien gar kājām. Zvanīju uz “Rīgas satiksmi”, bet viņi saka, ka pieturvietas neapkalpojot. Žurku paliek vairāk. Ko darīt?

Pēc rīdzinieces nelāgās vēsts “Bez Tabu” komanda arī apsekoja konkrētās pieturas apkaimi, kur gan tobrīd nevienu grauzēju neredzēja. Pieturas tuvumā gan valdīja nekārtība: zemē nomesti pārtikas produktu iepakojumi, izsmēķi un pudeles. Tāpat apkaime ir degradēta, līdz ar to, domājams, šādi apstākļi (vieta, kur baroties un vairoties), žurkām ir ļoti piemērota.

Arī cita pieturā uzrunātā rīdziniece, kura bieži gaida sabiedrisko transportu konkrētajā pieturā, stāstīja, ka žurkas te esot labi iedzīvojušās.

rīdziniece, bieži redz žurkas

Žurkas te ir jau sen. Agrāk te bija fabrikas, te vecas izbūves, komunikācijas. Visur tur tās dzīvo. Žurkas nav iespējams iznīcināt! Arī kaķi nevar izķert. Citi domā, ka kaķi var iznīcināt žurkas, bet kaķi uz to nav spējīgi, jo žurku šeit ir simtiem. Esmu jau pieradusi pie žurkām.

Žurku invāzija ir daudzu lielo pilsētu problēma, stāsta Kaspars Kovaļenko, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.

Kaspars Kovaļenko
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns

Žurkas, peles ir vairāku infekcijas slimību pārnēsātājas. Ja mēs viņas [žurkas] redzam dienā, tas, viennozīmīgi, nozīmē to, ka viņu ir diezgan daudz. Viņas jūtas droši, nekas viņas neapdraud. Žurkas ir pilsētvides viena no urbānās vides sastāvdaļām. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk atkritumu, jo vairāk būs šo dzīvnieku. Lai mazinātu šo dzīvnieku klātbūtni, būtu jāmet atkritumos pēc iespējas mazāk pārtikas. Piemēram, pieturas miskastē nemest cepumus, maizi. To viegli teikt, bet, kad cilvēkam pienāk autobuss, saldējums jāizmet. Pēc tam dzīvniekam tā ir lieliska barība. No tā var pāris dienas izdzīvot. Var izmantot slazdus, ķīmiskos indēšanas līdzekļus, bet tie ir efektīvi, ja maksimāli samazina barības daudzumu. Pilsētvidē tas varētu būt diezgan apgrūtinoši, jo cilvēkiem attieksme pret tīrību un kārtību ir dažāda. Atbrīvojoties pilsētvidē vienā rajonā no žurkām, viennozīmīgi, pārcelsies no cita rajona, kur viņu ir vairāk.