“Esmu gatava samaksāt, mans vīrs – sēdēt cietumā!” Ropažu suņu spīdzinātāji stājas kameras priekšā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

35 komentāri

Ropažu novadā daudzdzīvokļu nama miteklī ilgstoši ieslēgti divi suņi. Tur tie mērdēti badā un nedzirdīti. Šī prātam neaptveramā vēsts pāršalkusi visu Latviju. ”Bez Tabu” šķetina nežēlību un tiekas ar vienu no suņu nobadinātājiem.

Latviju pāršalkusi vēsts par nežēlību pret dzīvniekiem: daudzdzīvokļu nama dzīvoklī ilgstoši pamesti divi suņi, kuri tur ”vilkuši dzīvību” bez dzeramā ūdens un barības. Pēc iedzīvotāja lūguma palīdzēt suņus izglābusi Ropažu pašvaldības policija, piesaistot dzīvnieku patversmes ”Mežavairogi” pārstāvjus. Suņi bijuši ļoti izkāmējuši, viens no viņiem – suņu puika – bezspēkā gulējis zemē, nespēdams piecelties.

Pēc izglābšanas no ieslodzījuma izkāmējušos septiņus gadus vecos Stafordšīras terjerus kritiskā stāvoklī nogādāja ”Mežavairogos”. Patversmē sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība. Vetārsti darīja visu, kas bija viņu spēkos, bet viens suns vārdā Marko jau bija novārdzis tik ļoti, ka viņa dzīvība izdzisa, informēja ”Mežavairogu” pārstāvji.

Nobadina līdz šausmīgam stāvoklim; viens ķepainis mirst

Patversmes darbinieki stāstīja, ka dzīvnieku atrašanas brīdī suņu puika svēra 15 kilogramus, esot bijis tik novārdzis, ka patstāvīgi neesot varējis piecelties. Arī dzīvnieka ķermeņa temperatūra bija zem normas – 31 grāds pēc Celsija ierasto 38 grādu vietā. Ja dzīvnieka temperatūra ir virs 40 grādiem vai zem 37,2 grādiem, tā uzskatāma par ārkārtas situāciju.

Danuta Priede
patversmes “Mežavairogi” vadītāja

Ilgstoši viņi atradušies bez ēdiena un ūdens. Dehidratācija meitenei bija 10 procentu, kas ir ļoti daudz, puikam – teju 20 procentu. Tas vispār ir šausmīgs stāvoklis. Veterinārārsts rūpīgi izmeklēja suņus.

Izdzīvojušajai kucītei tiek sniegta visa nepieciešamā medicīniskā palīdzība, analīžu rezultāti ir slikti, bet viņa ir dzīvespriecīga, tiek darīts viss, lai sunene atlabtu, sabiedrību informē ”Mežavairogu” vadītāja Priede.

Suņi tika turēti pavisam nelielā vienistabas sociālajā dzīvoklī. Tajā dzīvoja vīrs, sieva, trīs bērni un divi kaķi. Kaimiņi ir neziņā, kur palikuši kaķi, tiek spekulēts, ka tos, ciešot badu, apēduši suņi, tomēr neviena iestāde to neapstiprina.

Kaimiņi vienaldzīgi? Vai policija zināja un varēja iesaistīties ātrāk?

Mājas iedzīvotāji stāsta, ka suņu turētāju ģimene dzīvoklī nedzīvojot jau sen. Dažs atminas, ka prom devusies jau pērnā gada nogalē. Ģimene aizvākusies, atstājot milzu parādu par komunālajiem maksājumiem. ”Bez Tabu” uzrunātie mājas iemītnieki noliedz, ka bijuši vienaldzīgi, agrāk neesot ziņojuši policijai, jo nemaz neesot bijušas aizdomas, ka, ģimenei pametot mitekli, suņi nav paņemti līdzi, arī nekādas skaņas aiz mitekļa durvīm neesot dzirdējuši.

Mājas iemītnieki stāsta, ka ģimenes locekļi – vīrs un sieva – pametuši mitekli pēc strīda. Vīrs esot devies dzīvot pie citas, sieva – kopā ar bērniem pārcēlusies pie savas radinieces tālu prom. Iedzīvotāji esot redzējuši, ka retu reizi te viens, te otrs īslaicīgi ieradies dzīvoklī, piemēram, lai savāktu mantas.

Kaimiņš Jānis stāsta, ka 10. februārī viņš ciema pieturā sastapis suņu turētāju Artūru. Apvaicājies viņam par suņiem. Iedzīvotājs Jānis gan esot zinājis, ka suņi aizvien dzīvo miteklī, tomēr kļūdaini domājis, ka dzīvnieku turētāji suņus apraudzījuši regulāri, lai pabarotu un padzirdītu ķepaiņus.

Jānis
kaimiņš

Viņi periodiski parādījās, tad atkal aizbrauca. Parādījās ne uz ilgu laiku, aizbrauca prom. Visi iedzīvotāji varēja viņus arī nepamanīt. Kad retu reizi viņus redzēju, viņi teica, ka baro suņus. Bet tad viņus redzēja aizvien retāk, tad jau radās aizdomas, ka kaut kas nebūs labi ar suņiem. Es viņus satiku un uzrunāju pieturā 10. februārī. Es sapratu, ka kaut kas nav labi, kad viņi man teica: ”Žēl, ka vairs nav kaķu!” Tad es sapratu, ka ir ļoti slikti. Es brīdināju viņus par sekām, ja nerīkosies. Viņi man teica, ka, kad būs iespēja, suņus aizvedīs uz patversmi. Es viņiem atbildēju, ka pastāv iespēja, ka viņus aizvedīs uz patversmi ātrāk.

Pēc sarunas ar suņu turētājiem Jānis esot zvanījis uz ārkārtas tālruni 112, dispečers savienojis ar policiju, kuru Jānis informējis par dzīvoklī pamestajiem suņiem, nosaucis konkrētās ģimenes locekļu suņu turētāju kontaktinformāciju. Tomēr, kā stāsta Jānis, policija neesot reaģējusi.

Pēc deviņām dienām par suņiem dzīvoklī Jānis pastāstīja savai māsai Ievai, kura ikdienā neuzturas konkrētajā namā, bet uzreiz sazinājusies ar dzīvnieku turētāju ģimenes locekli, Artūra sievu Milēnu. Ieva apvaicājās par to, kā klājas suņiem, brīdināja, – ja nerīkosies, būs sliktas sekas gan pašiem turētājiem, gan dzīvniekiem. Ieva vēršanos pie suņu turētājas Milēnas apliecina, uzrādot saraksti.

Sarakstoties ar Milēnu, dzīvnieku turētāja Ievai atsūtījusi pašas iemūžinātu skatu dzīvoklī: divus izkāmējušus suņus, no kuriem viens vairs nespēj piecelties no zemes (bojāgājušais Marko). Dzīvnieku turētāja tā vietā, lai pati reaģētu un glābtu suņus, prasījusi Ievai, ko ar viņiem iesākt. Ieraugot šo skatu, Ieva bijusi šokēta, sazinājusies ar Ropažu novada pašvaldības policiju. Likumsargi atbrauca un izglāba dzīvniekus.

Taujāts, vai šis bija pirmais izsaukums par konkrētajiem suņiem, Ropažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Diāns Veličko stāsta, ka iepriekš Ropažu kārtībsargi izsaukumu neesot saņēmuši. Iedzīvotājs Jānis, kurš apgalvo, ka esot ziņojis vairākas dienas iepriekš, neatminas, ko sazvanījis, – Valsts vai pašvaldības policiju.

Ierosināts kriminālprocess; suņu mocītāja: ”Esmu gatava samaksāt sodu vai atstrādāt, bet atsēdēt [cietumsodu] gan ne, bet vīrs pateica, ka gatavs pat atsēdēt.”

Gan ”Mežavairogu” vadītāja, gan Latvijas veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore ir pārliecinātas, ka pierādījumi vainīgā saukšanai pie atbildības ir ”kā uz paplātes”: suņiem ir mikročips, ir identificējams saimnieks un dzīvnieku turētāji. Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 230. panta ”Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem”. Vainīgajiem draud vairāki gadi aiz restēm.

”Bez Tabu” izdodas sarunāt interviju ar Milēnu, vienu no suņu nobadināšanā vainoto dzīvnieku turētāju, viņa savu un vīra vainu nenoliedz.

Milēna
suņu spīdzināšanā vainotā

Esmu gatava samaksāt sodu vai atstrādāt, bet atsēdēt [cietumsodu] gan ne, bet vīrs pateica, ka gatavs pat atsēdēt.

Nomocītajiem suņiem ir cits oficiālais saimnieks. Milēna stāsta, ka abi ar vīru pirms gada pieteikušies pie sevis uzņemt suņus.

Milēna
suņu spīdzināšanā vainotā

Man piezvanīja labs paziņa, kas teica, ka viņa paziņa atdod suņus, jo brauc uz ārzemēm. Viņai [suņu oficiālajai saimniecei] it kā nebija naudas patversmei, ka nav kam suņus atdot. Mēs viņus paņēmām, turējām pie sevis līdz brīdim, kad mans vīrs [pagājušā gada nogalē] aizgāja pie citas.

Milēna stāsta, ka, vēl pirms uzņēmuši mājās šos divus Stafordšīras terjerus, jau sen esot vēlējušies tieši šīs šķirnes suņus.

Milēna apstiprina, ka pērnā gada 24. februārī pēc ģimenes strīda, kad vīrs Artūrs aizgājis pie citas sievietes, katrs gāja uz savu debess pusi, atstājot suņus sociālajā dzīvoklī Ropažos. Milēna stāsta, ka ”decembrī iespēju robežās apraudzīju suņus ik pēc divām, trim dienām, viņus baroju.” Reta apraudzīšana turpinājusies arī janvārī, bet saslimis viens no bērniem, tāpēc Ropažu dzīvoklī pie suņiem varēja ierasties vienu reizi nedēļā, stāsta Milēna. Tāpat rocība neesot ļāvusi bieži braukt pie suņiem vairākus desmitus kilometru.

Vīrs Artūrs nestrādājot. Tā kā viņam ir automašīna, devusi vīram naudu, lai viņš brauc biežāk pie suņiem un baro viņus, stāsta Milēna. Tomēr suņu turētāja nezina, vai vīrs to darījis.

Milēna nenoliedz, k,a ierodoties dzīvoklī, redzējusi, ka suņi ir izkāmējuši. Viņa stāsta, ka sazinājusies ar dzīvnieku patversmi ”Ulubele”, taujājusi par suņu atdošanas iespējām, tomēr no patversmes pārstāvja esot saņēmusi atbildi, ka par suņu izmitināšanu jāmaksā 150 eiro. Kad informējusi patversmes darbinieku, ka tādas naudas viņai nav, ”Ulubeles” pārstāvis esot samazinājis cenu, bet arī tā sievieti neapmierināja.

”Mežavairogu” vadītāja Danuta Priede stāsta, ka viņas patversmē, tic, ka arī citās nevienu dzīvnieku nelaimē nepametīs, pat ja nav naudas dzīvnieka izmitināšanai patversmē. Aicina cilvēkus izstāstīt par situāciju visu. Ja tā ir kritiska, patversmes palīdzēšot.

Milēna uzrāda fotoattēlus, kuros redzams piekauts viņas vīrs Artūrs. Sieviete stāsta, ka sākusies “linča tiesa” – pēc viņu aprunāšanas sociālajos tīklos vīru piekāvuši. Policija un “Mežavairogu” pārstāve Priede aicina vardarbībai neatbildēt ar vardarbību, jo tam var būt nopietnas sekas. Arī Milēnai izteikti draudi, tāpēc baidās atrasties publiskās vietās.

Gribu izdzīvojušo suni jeb saimnieces “augšāmcelšanās”

Pie apvāršņa pēkšņi uzradusies arī nomocīto suņu saimniece Anastasija no Liepājas, kura savulaik atdeva dzīvniekus šim pārim. Viņa publiski pauž, ka vēlas izņemt no patversmes izdzīvojušo kucīti un nodrošināt viņai ārstēšanu.

Tiekoties ar ”Bez Tabu”, saimniece Anastasija nenoliedz, ka rīkojusies bezatbildīgi, atdodot suņus šā pāra rokās.

Anastasija
nomocīto suņu saimniece

Savulaik izvietoju sludinājumu, meklējot gādīgus cilvēkus saviem suņiem. Ģimenes apstākļu dēļ nebija iespējams viņus paturēt. Ieradās [dzīvnieku turētājs] Artūrs. Viņš stāstīja, ka viņam ir privātmāja un pieredze bokseru šķirnes turēšanā.

Tomēr izrādījies, ka ģimene dzīvo šaurībā, pārtiek no vienas sievietes algas, un suņi cietuši badu, kā rezultātā viens no viņiem gājis bojā.

Anastasija
nomocīto suņu saimniece

Es toreiz teicu, ka, ja kaut kas mainās, varbūt kādi ģimenes apstākļi, viņi man var ziņot. Tad es brauktu pakaļ suņiem. Mēs pirmo laiku sazinājāmies. Tad man pazuda telefons ar visiem kontaktiem. Es diemžēl, atdodot suņus, nebiju tik gudra – nepajautāju viņa uzvārdu. Zināju tikai to, ka viņu sauc Artūrs, ka ir no Ropažiem.

Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzskata, ka saimniecei suni nedrīkst atdot.

Lita Konopore
Latvijas veterinārārstu biedrības pārstāve

Mani zināmā mērā izbrīna īpašnieces kliedziens, ka viņa neko nav zinājusi, ka neko nav varējusi, neko nav sapratusi. Dzīvnieka īpašnieka pienākumi ir skaidri definēti. Ja īpašnieks nodod dzīvnieku citai personai turēšanai, bija jāveic atzīme Lauksaimniecības datu centrā, ka dzīvnieks nodots turēšanā uz laiku. Savukārt, ja suns bija atsavināts, bija jāveic pārreģistrācija uz šo citu personu. Protams, sods jāsaņem cilvēkiem, kuri dzīvniekus spīdzinājuši, bet neteiktu, ka dzīvnieka īpašniece šajā situācijā būtu bez vainas.

“Mežavairogu” pārstāve Priede atgādina, ka izdzīvojušais suns un Marko mirstīgās atliekas aizvien ir lietiskie pierādījumi policijas izmeklēšanā, tāpēc pagaidām tie nevienam nav atdodami.