“Es nestādos priekšā, kāda Mendeļejeva tabula tek pa to grāvi”, Kuldīgā atkal iet bojā zivis!

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

4 komentāri

Pirms gada zirgaudzētāja Jāņa Rimeika saimniecībā Veckuldīgā gāja bojā lērums zivju. Valsts vides dienests atklāja, ka rūpniecisko piesārņojumu radījis netālu esošais mežizstrādes uzņēmums. Tagad pienācis pavasaris, un dīķī atkal nobeigušās zivis.

Piķa melns ūdens, pa kura virsmu peld beigtas zivis. Vismaz šoreiz skāde nav tik liela, jo zirgaudzētavas saimnieks Jānis Rimeiks iegādājies mazāk zivju. Savas pašreizējās sajūtas viņš raksturo vienā vārdā – “debili”!

Šoreiz gan Valsts vides dienests rīkojies operatīvi, analīzes ņemtas jau nākamajā dienā. Pirms gada netālu esošais uzņēmums samaksājis 1000 eiro naudas sodu, jo analīžu rezultāti pierādījuši, ka uzņēmumā radušās avārijas dēļ, piesārņojums nonācis grāvī, kas savienots ar dīķi.

Jānis uzskata, ka šoreiz noticis tieši tas pats, jo dīķī, kas nav savienots ar grāvi, ūdens ir tīrs.

“Es domāju, ka tas ir nebeidzamais stāsts, ja tur nekas netiks sakārtots, es nestādos priekšā, kāda Mendeļejeva tabula tek pa to grāvi,” uzskata dīķa īpašnieks.

Kuldīgas ūdens valdes priekšsēdētājs skaidro, ka vienīgais, kas ir pašvaldības spēkos – aiztaisīt vietu, kurā iespējams notiek piesārņojuma ieplūde grāvī, kas arī ticis izdarīts, bet tas neatrisina situāciju kā tādu. Uzskata, ka tā ir Valsts vides dienesta kompetence.

Valsts vides dienests gan nesteidz vainot uzņēmumu, jo arī šogad pārbaude veikta gan dīķī, gan uzņēmuma teritorijā. Vides inspektors pārliecinājies, ka uzņēmuma teritorija tagad ir sakopta, tur viss esot kārtīgs un tīrs, un nekādas noplūdes nav konstatētas.

Arī Valsts vides dienesta analīžu rezultāti apstiprinot, ka noplūde nav notikusi no uzņēmuma “Stiga RM” ražotnes. No zivju dīķa ņemto analīžu rezultāti parādīja, ka izšķīdušais skābeklis dīķa ūdenī ir 1,9 mg/l. Savukārt norma karpveidīgo zivju ūdenskrātuvēs ir 7 mg/l, bet minimālā robeža zivju izdzīvošanai – 4,7.

Tā kā otro gadu zivju slāpšana notikusi tieši pavasara periodā, Valsts vides dienests to skaidro ar strauju sniega un ledus kušanu, jo tā veidojas ūdens masa ar zemu skābekļa līmeni. Savukārt melnu ūdeni varot izskaidrot ar gadiem netīrītu novadgrāvi vai mēslu čupu, kas atradusies līdzās dīķim.

Tam, protams, nepiekrīt pats saimnieks, viņš arī uzskatāmi parādīja, cik viegli, nedaudz pamaisot ūdeni, dīķī rodas putas.

Foto