”Domāju, ka mans pēdējais minets!” Autobusa šoferis atklāti par sadursmi ar meža zvēru

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

36 komentāri
”Domāju, ka mans pēdējais minets!” Autobusa šoferis atklāti par sadursmi ar meža zvēru

Aivars par autobusa šoferi strādā 31 gadu. Oktobra vidū viņa vadītais autobuss pirmo reizi sastapies ar meža zvēru, kas caur priekšējo stiklu iekļuva autobusa salonā un pārbiedēja gan vadītāju, gan pasažierus.

Braucot no Rīgas uz Ventspili, Aivars jau laikus pamanīja, ka pāri ceļam aizsteidzas kāds meža zvērs. Viņš samazināja ātrumu, baidoties, ka pa zvēra pēdām varētu doties arī tā ciltsbrāļi, taču notika negaidītais. Tas pats meža zvērs, kas nupat jau bija šķērsojis ceļu, nolēma doties atpakaļ. Tas gan notika tieši autobusa priekšā, tādēļ sadursme ar sabiedrisko transportu bija neizbēgama.

Par laimi, autobusa ātrums nebija lielāks par 70 kilometriem stundā. Sadursmes dēļ meža zvērs caur priekšējo stiklu iekļuva salonā. Tur tas labu laiku skraidīja pa salonu un traumēja gan šoferi, gan vairākus pasažierus. Ja dzīvnieks salonā būtu ielēcis par dažiem centimetriem tuvāk autovadītāja pozīcijai, sekas būtu krietni bēdīgākas, jo novaldīt spēkratu būtu gandrīz neiespējami.

Aivars
Autobusa vadītājs

Tā nebija ne stirna, ne alnis. Kaut kas pa vidu. Ragu arī nebija. Salonā bija pasažieris, kas saprot vairāk. Viņš teica, ka ragi bija, viens esot bijis nolauzts. Tā esot bijusi viņa. Nezinu, kā viņš to paspēja saskatīt. To, ka lops ir mašīnā, es sākumā neredzēju. Bija liels trieciens, stikli gāzās. Pie sevis nodomāju, ka esmu dzīvs. Nevarēja saprast, kas notika. Kad viņš atsitās autobusā, tad lidoja man klēpī. Pārbijos kā nākas. Manā klēpī bija galva. Domāju, ka tas būs pēdējais minets manā mūžā. Neredzēju ragus, biju uztraucies.

Autovadītāja kolēģa iemūžinātajā video redzams, ka zvēra spalvas atstātas vairākās vietās. Gan uz salona grīdas, gan pasažieru krēsliem.

Aivars
Autobusa vadītājs

Salonā bļaušana, aurošana. “Dariet kaut ko!” Durvis nevar atvērt, kamēr autobuss ripo. Es, protams, centos atvērt, bet mani pirksti tur strādāja kā Paulam džezu spēlējot. Es tos pirkstus nevaru nofiksēt, lai tur vaļā. Vienu reizi attaisu, otru reizi aiztaisu. Viņš pēc tam pāri soliem vēlreiz metās uz aizmuguri. Tad iesprūda pie tā monitora, kas ir pie tualetes. Ja nebūtu monitora, aizietu līdz autobusa aizmugurei. Esot pārslīdējis pāri tualetes jumtam, izkritis uz galvas no autobusa ārā.

Aivars atklāj, ka turpat blakus mežā notikušas medības, tādēļ zvērs bijis tik pārbiedēts. Pavisam drīz pēc avārijas notikuma vietā ieradušies arī mednieki, ātrā palīdzība un likumsargi. Ar autobusu turpināt ceļu vairs nebija iespējams, tādēļ pasažieri tika iesēdināti citā autobusā.