Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

110 komentāri

Dagdas novadā, šķiet, nu jau uz palikšanu ir Baltkrievijas nacionālais dzīvnieks – sumbrs. Kopš vasaras, kad viņš pirmoreiz šķērsoja Latvijas robežu, prāvais dzīvnieks nepārstāj klaiņot novada iedzīvotāju īpašumos un nedomā atgriezties dzimtenē. Dabas aizsardzības pārvaldē neesot risinājuma, kā parūpēties par aizsargājamo dzīvnieku. Tāpēc, kā stāsta iedzīvotājs, dabas aizstāvji ļāvuši dzīvnieku nošaut, par spīti tam, ka par šādu rīcību, ja tā veikta Baltkrievijā, draud pat cietumsods.

Bez Tabu septembrī jau stāstīja par sumbru, kurš vasaras un rudens mijā no Baltkrievijas ieradās Latvijā un ilgstoši klīda Dagdas novada iedzīvotāju īpašumos. Tolaik uzrunātie iedzīvotāji par viesi pat priecājās – pietuvojās viņam, iemūžināja dzīvnieku, pat baroja. Vairāk skaties šeit!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Teju pēc diviem mēnešiem, oktobrī, ar Bez Tabu atkārtoti sazinās Dagdas novada “Jaunkalnu” saimnieks Andris Mizāns, kurš stāsta, ka sumbrs ir uz palikšanu. Nu jau noskaņojums par teju vai vietējā “iedzīvotāja” dzīvesveidu ir mainījies.

Andris

Viņš nekur nav nozudis! Ilgākais laiks, kādu neesmu redzējis, ir nedēļa. Staigā uz vienu un otru pusi. Mēs ar citiem iedzīvotājiem sazvanāmies – viņš ir daudzviet.

Dažviet viņš sataisījis skādi, tāpēc daži iedzīvotāji pret viņu izturas agresīvi. Viņš ielien šķūņos, citiem apēd burkānus.

Sumbrs turpina klīst; dabas aizstāvji nezina, ko iesākt. Ja nu kas, var arī nošaut

Tāpat Andris klāsta, ka iedzīvotāji vairākkārt vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), kurai, domājams, būtu jārod risinājums (aizvešana uz Baltkrieviju, izmitināšana citviet), kas nekaitētu dzīvniekam un līdz ar to arī pasargātu iedzīvotājus no sumbra izdarībām. Tomēr Dagdas novada iedzīvotājs esot saņēmis atbildi, kas, viņaprāt, ir pretrunā ar Dabas aizstāvju darba pamatprincipiem.

“Viņi man teica, ka varēs viņu nošaut, ja kas. Bet es negribu, lai tā dara. Es pateicu, lai tā nedara. Bet DAP teica, ka, ja reiz mums traucē, viņi neatrod nekādu citu variantu, kur sumbru varētu savākt, novietot. Nav iespējas izvest uz kaut kādim dabas parkiem,” par komunikāciju ar dabas aizstāvjiem stāsta Andris.

Ja nerīkojas dabas draugi no valsts iestādes, sumbru, iespējams, izglābs pats

Izdzirdot par radikālo risinājumu, Andris satraucies un apsver domu, ka pats varētu parūpēties par aizsargājamo dzīvnieku.

“Domāju, ka varētu mēģināt viņu paturēt sev, jo es negribu, lai nošauj. Varētu ielikt aplokā. Es tagad apsveru, vai tas būs apgrūtinoši. Zinu, ka būs lieli izdevumi, bet zinu, ka gribu, lai viņš paliek dzīvs. Varbūt varētu viņam iegādāties arī meiteni, abi varētu kādā lielākā aplokā dzīvot,” par ieceri parūpēties par dzīvnieku stāsta Andris.

DAP CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis informē, ka Dagdas puses iedzīvotājam dota atļauja izmitināt sumbru. Tomēr, kamēr aploks nav izveidots, to iespējams nogalināt, ja izveidojas bīstama situācija.

“Atgādinām, ka no juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Savukārt situācijā, kad sumbrs reāli apdraud vietējos iedzīvotājus, lēmums par tālāko rīcību [nošaušanu] jāpieņem vietējās pašvaldības medību koordinācijas komisijai,” stāsta DAP.

Baltkrievi nereaģējot. Privātpersona spēj paglābt, valsts – nē

DAP esot sazinājusies ar Baltkrievijas speciālistiem par iespējām nogādāt sumbru atpakaļ dzimtenē, taču diemžēl atbilde nav saņemta. Tāpat Pārvalde esot apzinājusi iespējamās dzīvnieka turēšanas vietas Latvijā un pagaidām neesot atrasta piemērota vieta šī dzīvnieka turēšanai nebrīvē, jo tam nav ne piemērotu platību, ne līdzekļu.

Dabas aizstāvji skaidro, ka situācija ar Latgalē ieklīdušo sumbru saistīta ar Baltkrievijā īstenoto programmu, kuras ietvaros tiek mēģināts šos lielos zālēdājus atgriezt atpakaļ savvaļā to dabīgajā vidē.

Jēkabs Dzenis
DAP pārstāvis

Atbilstoši aculiecinieku novērotajam sumbrs neizrāda lielas bailes no cilvēkiem, līdz ar to var secināt, ka dzīvnieks pirms nonākšanas savvaļā, visticamāk, audzēts nebrīvē, tādējādi pierodot pie pastāvīgas cilvēku klātbūtnes.

Tomēr brīdinām, ka sumbrs kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam un tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance un jāizvairās no tieša kontakta ar šo dzīvnieku.

Noteikti jāizvairās no dzīvnieka apzinātas piebarošanas, kas var sekmēt tā pierašanu pie cilvēka, veicinot dzīvnieka uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā.

TOP komentāri

  • Maija Prizavoite
    +30 +29 -1

    Maija Prizavoite

    nu, protams---lāčumammu un sumbru--šausim tik visus nost. Visi un viss mūs apdraud....žēlsirdība pie mums ir augsti vērtēta....
  • Guntis Zarins
    +23 +23 0

    Guntis Zarins

    Ko darīt? Vienkārši! Jāatrod vēl pretējā dzimuma pārstāvis, un tad Latvijai būs savi sumbri
  • Sarmite Tkačova
    +23 +21 -2

    Sarmite Tkačova

    Vai tad tiešăm nevar nogădăt dabas parkă? Škiet lopi ir cilvēcĩgăki par cilvēkiem. Mums jau ja bůtu lielăka vara,tad arĩ tautu apšautu;)Ko tur brīnīties!!!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl