Viss sākās ar karstvīna baudīšanu dabā. Pieredzē dalās pilnīgi trakas pārgājienos gājējas

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

5 komentāri

Pirms trim gadiem žurnālistēm Baibai un Ievai dabā iešana sākās pavisam nevainīgi ar karstvīnu, vienkārši kopā sanākot draugiem, kam ziemā mājās bija kļuvis garlaicīgi, un tāpēc draugu kompānija nolēma uzsildīt karstvīnu un doties pārgājienā. Sākuši ar dabas takām, bet, kad tās bija rāmi lēni izietas, sapratuši, ka nevis takai jāved piedzīvojumā, bet pašiem jāizvēlas ceļš, kas garantē piedzīvojumu.

Tagad šķiet, – katra nedēļas nogale aizvadīta tuvākos vai tālākos piedzīvojumos, katra reize ir kā mazs ceļojums.

Baiba Runce
žurnāliste un pārgājienos gājēja

Mēs vienkārši sākām meklēt piedzīvojumus. Viens mūsu gājiens bija gar Lojas upi, gar kuru ved dabas taka, bet gribējām noskaidrot, kur tieši upe sākas, un vai var noiet gar upi no paša sākuma. Mēs atradām sākumu, kas bija maza tērcīte starp privātmājām.

Baiba stāsta, ka viņas vīrs, piemēram, iet tāpēc, ka tas ir mazs ceļojums, kam viņš gatavojas, smērējot sviestmaizes. Viņš gan tās sākot baudīt jau pašā pārgājiena sākumā. Šie ir piedzīvojumi, kuros iepazīst Latviju, un to neatņemama sastāvdaļa ir maltītes vietējās kafejnīcās, allaž neiztrūkstoši tiekot baudītas karbonādes, tādas riktīgi brangas un pamatīgas ar majonēzes restīti pa virsu. Turklāt, kad esi nogājis desmitiem kilometru, sadedzinot tūkstoš kaloriju, karbonādi var notiesāt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Paši smejas, ka droši sevi var saukt par karbonāžu ekspertiem, jo visas baudītās karbonādes esot arī iemūžinātas un izveidots pat nosacīti Latvijas labāko karbonāžu tops.

Pērn sapratuši, ka jāpamēģina apiet apkārt ezeriem, un šogad jau nosprausts mērķis – apiet apkārt lielākajiem Latvijas ezeriem. Tie ir nopietni divu dienu pārgājieni, kuros pieveikti vairāki desmiti kilometru.

Pārgājienos neiztikt bez grūtībām, tulznām un slapjām kājām. Un, klausoties piedzīvojumu meklētāju stāstus, ir skaidrs, ka vienalga, cik zeķu pāru līdzi, visticamāk, allaž būs par maz.

Baiba atklāj, ka, ejot apkārt Burtnieku ezeram, viņai līdzi bija četri zeķu pāri divām dienām un licies, ka būs gana, bet visas saslapinātas jau pirmajā gājiena stundā. Rezultātā aizņēmusies no drauga, bet nākamajā gājienā apkārt Usmas ezeram līdzi ņemti septiņi pāri. Starp citu, ja esat nolēmis iet ap ezeriem, glābiņš vienmēr būs veloceliņš, kas ved gar ūdenstilpēm. Bet lielākoties jau šie pārgājienos gājēji izmanto ekstrēmākos ceļus, ar moto “jo trakāk, jo labāk.”

Šai kompānijā tieši meitenes izceļas ar savu dullumu. Reizēm viņas dodas piedzīvojumos tikai meiteņu kompānijā un tad atrod sev izaicinājumus uz līdzenas vietas, piemēram, pavisam nelāgos laikapstākļos forsē upi nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka gribas.

Ieva uz sarunu atbrauc ar savu trīs nedēļu veco bērniņu un atzīst, ka grūtniecība nav bijis šķērslis piedzīvojumiem dabā.

Ieva Smilga
žurnāliste un pārgājienu baudītāja

Es gāju pārgājienos pat vēl devītajā mēnesī, vēl nedēļu pirms dzemdībām. Man grūtniecība nav šķērslis. Tagad esmu nopirkusi slingu un sporta ratus, lai pie pirmās izdevības, kad jutīšu, ka jāiet, varētu to darīt. Lai bērns mācās, ka dzīve nav viegla.

Par vieglumu pārgājienos nevajag sapņot, bet tieši lielākie izaicinājumi ir tie, kas paliek spilgtā atmiņā. Tā, piemēram, abas par vienu no aizraujošākiem piedzīvojumiem sauc stundām garu pārgājienu pa jūru, kad gājušas no Sāremā uz Vilsandi salu.

Baiba šogad sapratusi, ka labs palīgs, ejot dabā, ir nūjas, jo, pirmkārt vieglāk iet ar atbalsta punktiem, otrkārt, roku pirksti tā nepietūkst. Un vēl Baiba, runājot par pārgājieniem vasarā, uzsver, ka nozīme ir labiem, ērtiem apaviem. Lai vasarā tie nesabojātu iešanas prieku, viņa nopirkusi apavus, kas ir divus izmērus lielāki.

Sarunas noslēgumā abas pauž domu, ka šķēršļi ir tie, kas izkrāso pārgājienu.

Baiba Runce
bieži dodas pārgājienos

Interesanti, ka dzīvē šķērslis ir kaut kas slikts, bet pārgājienā šķērslis ir lielākais piedzīvojums.

5 komentāri