Sūdzību dēļa lietošanas noteikumi

Rubrika "Sūdzību dēlis" ir satura platforma, kurā Bez Tabu skatītāji un lasītāji dalās ar piedzīvoto un novērojumiem.

Skaties.lv pakalpojumu lietotājs atbild par to, ka viņa publiskotais saturs skaties.lv satura platformā "Sūdzību dēlis" ir iegūts likumīgi un lietotājam ir tiesības šo informāciju lietot un izmantot šādā veidā.

Portālā skaties.lv satura platformā "Sūdzību dēlis" ir aizliegts ievietot informāciju, tai skaitā, bet ne tikai, kuras publiskošanas rezultātā tiek aizskartas trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības, kura ir personas godu un cieņu aizskaroša, kura aicina uz vardarbību, rasu naidu vai citu prettiesisku darbību veikšanu.

Lietotājs atbild par sekām, kuras rodas šādas informācijas publiskošanas, nosūtīšanas vai ievietošanas portāla skaties.lv satura platformā "Sūdzību dēlis" rezultātā. Portāls skaties.lv neuzņemas atbildību par lietotāja ievietotās informācijas patiesumu un lietotāja pausto viedokli, tai skaitā, par personas goda un cieņas aizskārumu, kā arī par trešo personu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, kas radies informācijas ievietošanas satura platformā "Sūdzību dēlis" rezultātā.

Ja portāla skaties.lv redakcija konstatē augstākminētās informācijas izvietošanu satura platformā "Sūdzību dēlis", tai ir tiesības šo informāciju dzēst, kā arī liegt lietotāja piekļuvi portālam skaties.lv bez iepriekšēja brīdinājuma.

Portāls, neskaitot augstākminētos gadījumus, patur tiesības pēc jebkādas nepieciešamības dzēst vai labot ievietotos materiālus rubrikā "Sūdzību dēlis" bez iepriekšēja brīdinājuma un skaidrojuma.

43 komentāri
Atnācām mājās no rotaļlaukuma, un biju šokā! Lūk, ko ieraudzīju bērnam uz kājas!

“Sveiki! Šodien bijām ar bērniem laukumā, atnācām mājās, es biju šokā par to, ko ieraudzīju bērnam uz kājas.

Vai tiešām neviens neseko tam laukumam līdzi? Šo zilumu dabūja no salauzta slidkalniņa, plus vēl tur nāk ar suņiem, ir suņu izkārnījumi tur, kur bērni spēlējas, un stikli.

Cerams, ka kāds ies un darīs tur kaut ko lietas labā. Laukumiņš atrodas Stirnu ielas pieturā, 64. vidusskola!”

Iesūtīja: Diāna

Foto

Vēlies iesūtīt savu informāciju Bez Tabu sūdzību dēlim? Spied šeit!

TOP komentāri

  • Kim Lilita
    +32 +32 0

    Kim Lilita

    ir iespējams, ka mēs, kuri esam dzimuši 50/60/70-tajos gados, esam vēl dzīvi? Saskaņā ar teorijām, pašlaik mums jau sen vajadzētu būt mirušiem. KĀPĒC?
    Mēs sēdējām automašīnās bez bērnu sēdeklīšiem, bez drošības siksnām un gaisa spilveniem!
    Mūsu gultas un koka rotaļlietas bija nokrāsotas ar veselībai kaitīgām krāsām.
    Trepju augšdaļā nebija norobežojuma, kurš spēra soli par tālu, nokrita lejā.
    Kad mēs pamodāmies savā gultiņā, neviens mūs nedzirdēja. Ja kas atgadījās, bija jābrēc no visa spēka, lai vecāki sadzirdētu.
    Pudeles ar bīstamām vielām un pat visdažādāko zāļu pudelītes vienkārši ar abām rociņām un visvienkāršākajām kustībām varēja brīvi atvērt.
    Durvis un vārtiņi vienkārši aizcirtās un, ja no turienes nepaspējām noņemt savus pirkstiņus, tiem dikti sāpēja.
    Mēs sēdējām uz velosipēda bagāžnieka un, turoties pie priekšā braucošās automašīnas, centāmies no tā nenokrist.
    Ķiveri nevilkām pat braucot ar motociklu, kur nu vēl – ar velosipēdu.
    Ūdeni mēs dzērām no krāna, nevis no pudelēm.
    Arī toreiz bija kā krāsvielas, tā arī aromatizējošās vielas. Tik sarkanu, zaļu vai dzeltenu limonādi kā tolaik mūsdienās vairs neražo.
    Košļeni vakarā pielīmējām pie naktsskapīša stūra un nākamajā dienā tā atkal tika košļāta tālāk.
    Skolā mums bija tikai neveselīgi viena izmēra soli un krēsli.
    Mūsu apavus pirms mums bija jau valkājis brālis, māsa vai kāds cits radinieks. Arī mūsu velosipēdi parasti bija vai nu par lielu vai par mazu mūsu augumam.
    Velosipēdam nebija vairāku ātrumu un, ja saplīsa riteņa gumija, tēvs ātri vien iemācīja, kā pašam to salabot.
    Agri no rīta izgājām no mājām un atgriezāmies tikai tad, kad jau bija ieslēgts ielu apgaismojums. Daudzreiz neviens pat nenojauta, kur mēs esam un mobilo telefonu mums arī nebija.
    Ne mežā, ne parkos nebija rotaļu laukumu un tusiņu vietu tīņiem.
    Ja mēs gribējām apciemot draugus, tad vienkārši gājām pie viņiem, iepriekš nevajadzēja viņiem zvanīt un norunāt tikšanos. Arī pieaugušie nebija līdzi.
    Mēs ēdām cepumus un maizi ar biezu sviesta kārtu, taču mēs nekļuvām resni.
    Mēs ar draugiem dzērām no vienas pudeles un no tā neviens nesaslima.
    Mums nebija Playstation, 64 televīzijas kanālu, video, DVD, sava televizora, datora, ne arī interneta pieslēguma. Mums bija draugi!
    Televīzija sāka raidīt plkst 18.00. Tad vesela stunda tika atvēlēta bērnu raidījumiem un nelaimīgs bija tas, kurš tajā laikā piecēlās un pārslēdza kanālu (visas pogas atradās uz televizora). Tēvs izlēma, ko un cik ilgi skatīties.
    Mēs iegriezām sev pirkstos, lauzām kaulus, izsitām zobus un dažreiz arī no kāda dabūjām ar kāju pa dibenu. Mēs cīnījāmies, kāvāmies viens ar otru un neviens pieaugušais par to nelikās ne zinis.
    Pedagoģiski korektas rotaļlietas sev gatavojām paši, taisījām imitētas ragaviņas un tikai kalna pakājē konstatējām, ka esam aizmirsuši par bremzēm.
    Mēs spēlējām futbolu uz ielas, un spēlēt varēja tikai tie, kuri to prata, bet kuri neprata, tiem bija jāvēro no malas un jāpārdzīvo vilšanās.
    Skolā bija arī dumji bērni. Viņi nāca un gāja tāpat kā visi un mācījās vienas un tās pašas lietas. Dažreiz viņi palika uz otru gadu un tas netika apspriests, pat ne vecāku sanāksmē. Skolotājam vienmēr bija taisnība!
    Pusdienu sviestmaizes smērējām sev paši un, ja aizmirsām to izdarīt, tad skolā nekā ko nopirkt nebija. Ja maizīte negaršoja, tad vienkārši visu dienu bijām mazliet izsalkušāki kā pārējie!
    Uz skolu braucām ar velosipēdu, pavisam vieni, arī ziemā.
    Ja mamma uz atvadām no durvīm pamāja ar roku, bijām “memmīši".
    Ja izdarījām palaidnības, vecāki bija vienisprātis ar policiju. Vecāki atnāca pakaļ, bet mūs neizpirka. Mūsu nedarbiem bija sekas un no tām nebija iespējams paslēpties.
    Mēs bijām brīvi, dažreiz nogāja greizi, dažreiz veicās un mēs par to visu paši atbildējām. Bija jāmācās pašiem ar visu tikt galā.
    No mūsu paaudzes nākuši daudzi cilvēki, kuri prot risināt problēmas, radoši strādāt un tā vārdā uzņemties risku-nekaunoties un nebaidoties no sekām.
    Vai Tu arī piederi pie šiem cilvēkiem?
    APSVEICU! MĒS BIJĀM VAROŅI!
  • Gatis Kauliņš
    +27 +26 -1

    Gatis Kauliņš

    No bļeģ ko vēl arī pats par sevi sūdzēsies, ka nemāk bērnu novaktēt?
  • Santa Purena
    +20 +20 0

    Santa Purena

    Vispār jau vecākam to slidkalniņu jānopēta, pirms ļaut pa to slidināties, un, ja laukums piekakāts, tādā nav jārotaļājas. Paši vecāki pavirši, bērns gūst traumu un vēl pa pasauli bazūnē savu paviršību, atbildību uzgrūžot paši nezin kam.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

TOP produkti, ko iesaka eksperti matu kopšanai augustā!

TOP produkti, ko iesaka eksperti matu kopšanai augustā!

Vasara šogad Latvijā nav bijusi tā svelmainākā, taču tas nenozīmē, ka Taviem matiem nav nepieciešama īpaša – vasaras sezonas – kopšana. Galvasrota jāpasargā gan no ultravioletā starojuma, gan vēja ietekmes. Aplūko ekspertu ieteikumus – kādus produktus labāk izmantot, lai sasniegtu vislabāko rezultātu!

Lasi vēl