“Tie radari ķer visu, kas kustas” – jurists apšauba policijas ātruma mērierīču precizitāti

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

40 komentāri

Uz Liepājas šosejas autovadītāju aptur ceļu policijas ekipāža, likumsargu rīcībā esošais fotoradars fiksējis ievērojamu ātrumu – 151 km/h, savukārt vīrieša automašīnā uzstādītais videoreģistrators – 93 km/h. Situācija liek aizdomāties par policijas rīcībā esošo ātruma mērīšanas ierīču precizitāti.

“Sēdēju meža vidū un netiku nekur tālāk… Atņemtas tiesības, naudas sods… vērsīšos tiesā viennozīmīgi, jo nebiju vainīgs,” tā portālā Facebook.com raksta pats autovadītājs. Ar video dalījušies gandrīz septiņi tūkstoši sociālā tīkla lietotāju, bet šoferis plašāk notikušo publiskajā telpā tā arī nav komentējis.

Autovadītājs ar lūgumu palīdzēt vērsies pie jurista Edgara Džeriņa, kurš specializējies ceļu satiksmes jomā, taču tikšanās vēl nav norunāta. Džeriņa un arī Bez Tabu pieredzē bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji apstrīdējuši fotoradaru precizitāti.

“Praktiski, ja radara darbības zonā ir vairāk par vienu transportlīdzekli – tā jau ir problēma. Parastais “Stalker” rokas radars var uzņemt lietus lāšu ātrumu, logu tīrītāju, ventilatora ātrumu, tas ķer visu, kas kustas,” situāciju komentē Edgars Džeriņš.

Pagaidām Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis ir pārliecināts vienīgi par to, ka policijas darbinieka rīcība iespējamā pārkāpuma brīdī bijusi atbilstoša un tiesiska.

Normunds Krapsis
Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks

Tad, kad mēs fiksējām ātruma pārkāpumu, vadītājs apstājās pēc 30 sekundēm, savukārt autovadītāja iesniegtajā video ierakstā redzams, ka viņš apstājas pēc minūtes. Šeit ir tā neprecizitāte un neskaidrība. Kāpēc tas tā ir noticis, pagaidām ir arī mūsu jautājums.

Mērierīces, ar kurām policija veic ātruma kontroli, esot verificētas, uzstādītas atbilstoši noteiktajām prasībām, tiek izmantotas vairākās Eiropas valstīs, arī Amerikā, kur tiek ražotas.

Džeriņš pieļauj, ka policijas darbinieks skatījies uz priekšu, bet radars uztvēris aizmugurē braucošo automašīnu ātrumu. Vēl decembrī jurista praksē bijis gadījums, kad policija lietu izbeigusi, jo atklājies, ka nav bijis ieslēgts attiecīgais ierīces režīms.

Krapsis gan norāda, ka ierīces iestatījumi bijuši atbilstoši tā brīža situācijai, arī neesot pamata uzskatīt, ka policijas darbinieks nav mācējis ar to rīkoties. “Jebkura tehnika var kļūdīties, es pieļauju, ka šis ir tas gadījums, kas diemžēl ir noticis,” skaidro Normunds Krapsis.

Foto

40 komentāri