“Tā ir fotomontāža!” Autovadītājs apstrīd fotoradarā fiksēto ātrumpārkāpumu

42 komentāri

Arnis sevi uzskata par apzinīgu autovadītāju – ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tostarp arī atļauto braukšanas ātrumu. Liels izbrīns šoferi sagaida brīdī, kad uz elektronisko pastkastīti atsūta policijas soda protokolu par ātrumpārkāpumu. Arnis to uzskata par falsifikāciju.

Pārkāpums fiksēts 2019. gada janvārī plkst. 15.17 uz autoceļa Rīga-Daugavpils, braucot Daugavpils virzienā, 116,9. kilometrā. Arņa automašīnu liktenīgajā dienā iemūžina fotoradars pie šosejas malā esošās “Liepkalnu” kafejnīcas Pļaviņu novadā. Šajā vietā atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometru stundā, bet protokolā norādīts, ka Arnis pēcpusdienā Daugavpils virzienā it kā traucies ar ātrumu 91 kilometrs stundā. Atrēķinot iekārtas iespējamo kļūdu, ātrums pārsniegts par 18 kilometriem stundā. Sods – 40 eiro.

Arnis
100% pārliecināts par viltojumu

Saņēmu e-pastā protokolu. Apskatot to, sapratu, ka es tajā dienā tur nemaz nebiju. Es braucu pa pavisam citu maršrutu.

Šoferis pat aizbrauc klātienē aplūkot “pārkāpuma” vietu un pamana vairākas nesakritības ar protokolā redzamo attēlu. Lai gūtu nopietnākus pierādījumus, Arnis vēršas pie ekspertiem, kas sniedz šoferim pozitīvu atzinumu.

“Spriežot pēc riteņu ēnām, automašīnas fotogrāfija tikusi uzņemta citā vietā, citā autoceļā un citā kustības virzienā. Citiem vārdiem sakot, no Pļaviņu fotoradara attēla ir pielikta augšējā daļa, kur var redzēt sadalošo strīpu, un apakšējā daļa ir ar manu auto, kā arī teksts protokolā ir mainīts,” uz savu pastāv Arnis.

Apstiprinājumu tam, ka fotoradara protokolā pievienotais attēls ir falsifikācija, Arnis saņem Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā (LNEA).

“Bez Tabu”: Mēs gribējām saprast, uz kādiem pamatiem jums šķiet, ka tā fotogrāfija ir falsificēta?

LNEA eksperts: Mani ieinteresēja pašam šāds jautājums, jo būtībā mums pirmo reizi, es pats skatījos, tādu slēdzienu, par cik es savā laikā 25 gadus nodarbojos ar kustības drošību, man kaut kas nepatīk tajā materiālā, teikšu godīgi. Es jums varu iedot eksperta telefonu, piezvaniet un noskaidrojiet.

LNEA birojā sastaptajam ekspertam neesot arī skaidrs, kāpēc policijai būtu bijis vajadzīgs ieguldīt resursus un laiku, lai 40 eiro liela soda dēļ veiktu fotomontāžu.

Nikolajs Gudaņecs
Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperts

Jo tur ēna no saules ir no cita virziena. Es to visu aprakstīju, ka mašīna brauc uz austrumiem. Šajā laikā saule spīd no pretējās puses. Autovadītājs teica, ka viņš šajā laikā brauca atpakaļ un pa citu ceļu. Ļoti rupja fotomontāža. Ir falsifikācijas fakts. Šī viltošana ir kriminālnoziegums.

Visus pieejamos dokumentus “Bez Tabu” nosūta Valsts tiesu ekspertīžu birojam (VTEB). Speciālisti, aplūkojot materiālus, jau no pirmā acu skatiena apšauba Gudaņeca slēdzienu.

“Izlasot eksperta atzinumu, man radās nevis pieci “kāpēc”, bet – 65 “kāpēc”, jo nav nekur paskaidrojumi, ko viņš ir vērtējis. Te ir rakstīts – elektroniskā kopija. Ko nozīmē elektroniskā kopija?! Tas nozīmē – pielikumā atsūtīta protokola kopija vai kas, kas tas ir, ko viņš ir vērtējis?! To, ko es redzu, man liekas, ka tie ir vienkārši palielināti nekvalitatīvi attēli,” norāda VTEB vadītāja Maira Čentoricka.

Biroja vadītāja pat aizdomājas, vai ekspertam Gudaņecam vispār ir atbilstoša kompetence šādos jautājumos.

Maira Čentoricka
VTEB vadītāja

Ar ko atšķiras tiesu eksperts no šī speciālista, to, ka katram tiesu ekspertam ir apstiprināta metode, kā viņš šo te jautājumu risina. Šeit es neredzu ne metodi, ne risinājuma gaitu. Tā kā, piedodiet, Gudeņeca kungs, nevaru to uzskatīt par eksperta atzinumu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) uzsver, ka sodītie šoferīši protokolā redz pārkāpuma fotogrāfiju, taču fotoradars arī filmē attiecīgo pārkāpumu.

“Strīdus gadījumā tiek izskatīts arī videomateriāls. Tātad šī te visa informācija tiek pie mums pārbaudīta, proti, tiek pārbaudīts, vai atbilst mašīnas marka un modelis ar reģistrācijas numurs, vai gadījusies kāda kļūda. Un visa informācija tiek iepakota un nosūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai,” skaidro CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.

Valsts policija

Valsts policija ikdienā apstrādā vairākus simtus materiālu, kas ir fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem. Šis nav pirmais gadījums, kad cilvēki cenšas pārliecināt policiju, ka atsūtītais protokols ir falsifikācija, vēršoties pie pašu atrastiem ”ekspertiem” pēc apstiprinājuma. Ja personai tomēr radušās aizdomas par materiāla autentiskumu, tā var pārsūdzēt lēmumu likumā noteiktā kārtībā. Šajā gadījumā persona vērsās Valsts policijā un saņēma apstiprinājumu, ka šis protokols ir pamatots un patiess. Ja persona nepiekrīt šim lēmumam, tai ir tiesības to pārsūdzēt arī augstākā instancē.

Arnis šogad jau vairākkārt vērsies gan Valsts policijā, gan arī prokuratūrā, taču visās instancēs līdz šim atteikts uzsākt pārbaudes. Tagad sperts solis tālāk. “Šo lēmumu es pārsūdzēju Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, uzrakstīju iesniegumu LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tagad gaidu no viņa atbildi,” nosaka Arnis.

Šoferis, kurš apsūdz likumsargus dokumentu viltošanā, uzskata, ka tās varētu būt sekas kādam konfliktam ar viņa kaimiņu, kurš esot specvienības pārstāvis. Tad nu esot ņemtas talkā digitālās tehnoloģijas, lai safabricētu šo pārkāpumu. Gan Arnis, gan arī “Bez Tabu” ar lielu interesi gaida, ko tad Ģenerālprokuratūra darīs šīs lietas sakarā.

Vēl gan jāpiebilst, ka Arnis sodu jau nomaksājis. Arnis vairākus mēnešus pēc notikušā vērsies raidījumā Bez Tabu, lai informētu sabiedrību, ka šādas lietas notiekot.