20 komentāri

Šoferi neizpratnē par mūžseno problēmu – kontrolaku vākiem uz brauktuvēm, kas nereti iegrimst, izveidojas kārtējās bedres. Vai vākus var pārvietot ārpus brauktuves, lai nebūtu jābrauc gluži vai slalomā? Kāpēc vāki iegrimst? Atbild eksperti.

Smiltenē nesen pabeigti remontdarbi tranzītielā, Gaujas ielas posmā no Krāsotāju ielas līdz Atmodas ielai. Iedzīvotāji vaicā, kāpēc, izbūvējot jaunu segumu, daudzi kontrolaku vāki aizvien atrodas uz brauktuves, šaubās arī par to kvalitāti. Neizpratni pauž gan publiskā vidē internetā, gan “Bez Tabu” kameras priekšā.

Pēc remonta aku vāki aizvien tracina

”Uzbraucot tās lauž amortizāciju, sevišķi tad, ja iegrimušas un apkārt metāla malas. Nedrošības sajūta, ja tās kustas. Uzskatu, ka aku vākus varētu izvietot uz ietves,” teic Aija.

”Tas ir ļoti slikti, jo bojā automašīnu,” piebalso Gunārs.

”Izvietot aku vākus uz ceļa nav prātīgi. Ceļš arī līdz ar to bojājas, braucot pāri akai. Viss nokustas, līdz ar to asfalts arī bojājas. Arī automašīnu bojā,” kritisks arī Dāvis.

Jāsamierinās?

Taujāta, vai pašai patīkami braukt pāri aku vākiem, kas nereti nosēdušies, dažkārt arī kustas, Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā norāda, ka šis esot provokatīvs jautājums, tomēr piekrīt, ka ”nepatīk [braukt pāri aku vākiem], kas man tur ko patikt? Objektam ir 48 mēnešu garantijas periods, ticiet, nedz būvnieks, nedz pasūtītājs nav laimīgs, ka kaut vai viena aka no visām grab.”

Kontrolaku vāki ”rotā” ceļus daudzviet Latvijā. Ceļu projektētājs no SIA ”Projekts 3” Ilmārs Gorda, kurš skicējis ne vienu vien ceļu, skaidro, ka neba apzināti atbildīgie par ceļu projektēšanu un būvniecību kaitē šoferiem, atstājot aku vākus uz brauktuves.

”Komunikācijas visvieglāk projektēt ceļa zemes joslā, pilsētas gadījumā – koridorā starp sarkanajām līnijām, jo tad ir darīšana tikai ar ceļa īpašnieku, nevis ar daudziem privātīpašumiem, ar kuru saimniekiem pilnībā visu saskaņot būtu ļoti apgrūtinoši un laikietilpīgi,” teic projektētājs Gorda.

Visu komunikāciju aku vāku pārnešana uz ietvēm neesot iespējama, jo zem ietvēm atrodas citas komunikācijas, piemēram, apgaismojuma kabeļi, vājstrāvas tīkli, optiskie kabeļi, informē Gorda.

Lai samazinātu aku vāku skaitu uz brauktuves, būtu nepieciešams kapitālais remonts, tostarp pilnīga komunikāciju pārbūve, tomēr arī šis risinājums neatrisināšot problēmu pilnībā, jo pilsētās, īpaši Rīgā, neesot pietiekami vietas. Gorda atgādina, ka normatīvajos aktos noteikti attālumi starp komunikācijām, kas jāievēro, veicot izbūvi.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters informē, ka viens no risinājumiem, kā samazināt aku vāku skaitu līdz minimumam, ir pazemes šahtas izbūve, kuras iekšpusē izvieto inženierkomunikāciju tīklu, tādējādi to varētu apsekot un uzturēt no iekšpuses, tomēr šādas šahtas esot pārlieku dārgas, arī uzturēšana neesot no lētākajām, turklāt, kā teic departamenta pārstāvis, būšot grūti vienoties ar īpašniekiem par komunikāciju izvietošanu šādā šahtā.

Vienmēr var darīt labāk

Arhitekts un apvienības ”Pilsēta Cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols norāda, ka lielākā bēda esot nevis faktā, ka aku vāki atrodas uz brauktuves, bet gan remontdarbu kvalitāte. Proti, kā teic Ozols, darot darbu neapdomīgi, aku vāki un gūlijas jeb lietus notekas nosēžas.

”Nav nekāda attaisnojuma, lai nedarītu labāk. Lai mums nebūtu vēl 10, 20 gadus jābrauc pa šādiem iesēdumiem. Rīgā gūlijas iestrādātas pēc vecas tehnoloģijas. Ir mūrētas vai ar dzelzsbetona grodiem. Tāds risinājums ir paredzēts, piemēram, bruģa vai kādam kustīgam segumam. Bet uz asfalta, kur katru dienu brauc pāri daudzas jo daudzas tonnas, vāki, veidoti šādā tehnoloģijā, nosēžas. Tomēr citur tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, kas ir nedaudz dārgākas, bet slodzi iztur, uztverot vibrāciju. Tad arī segumam nekas īsti nenotiek,” par risinājumiem informē Ozols.

Par to, kāpēc aku vāki nosēžas, skaidrojumu sniedz arī Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters: ”Ir gadījumi, kad tā ir būvnieka neprecizitāte vai brāķis, ko mēs garantijas periodā liekam pārbūvēt. Bieži vien, izbūvējot ielas, notiek aku regulēšana, jo akas konstrukcija iesēžas intensīvās slodzes dēļ. Tāpat blīves gumija var nolietoties. Visas akas atbilst standartam, tomēr laikam jāiet cits ceļš, standarti jāpaaugstina, lai prasības būtu daudz stingrākas. Atjaunojot segumu, mēs pazemē neko nepārbūvējam, līdz ar to aka tāpat var nosēsties, tad cilvēki izbrīnīti, kāpēc gadu vai divus gadus pēc remonta aka nosēžas. Tas ir tāpēc, ka akas konstrukcija ir veca. Pārbūvējot ielu pilnībā, novērst problēmu ir daudz vienkāršāk, tad tiek izbūvēts viss no jauna, tai skaitā jauna akas konstrukcija. Pēc tāda remonta problēmas praksē parādās retāk.”

Foto

TOP komentāri

  • Kaspars Zvirbulis
    +4 +4 0

    Kaspars Zvirbulis

    Manis pēc lai tās akas ir ,bet vai tiešām pa visiem gadiem vēl neviens nav iemācījies ielikt viņas brauktuves līmenī ir divi varianti vainu pumpa vai bedre .
  • Janis Rūķis
    +3 +3 0

    Janis Rūķis

    Šis Jautajums vienmer ir licis padomat aizdomaties! Kāpēc tās ir uz ceļa!!!
    Vai tiešam Mūs dienu indženieri nevar tās uz gajeju ceļiem ceļu malās izvietot!🕳
  • Uģis Berķis

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl