“Mēs tik ļoti nesasitām!” Pēc avārijas banka no ģimenes piedzen teju 1000 eiro; vainīgie summai nepiekrīt

28 komentāri

Ventspilnieka Valtera sieva vēl pērnā gada jūnijā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Taču pēc vairāk nekā pusgada saņemta nākamā sliktā vēsts – no ģimenes tiek piedzīta nauda par cietušās automašīnas remontu.

Valters parāda nelielos skrāpējumus uz ģimenes automašīnas “Ford Focus” aizmugurējā atdurstieņa. “Kur te var nodarīt tādus zaudējumus, ja mums tāda maza skrambiņa.”

Pie pelēkā “fordiņa” stūres atradās sieva Dace, kura, pametot stāvlaukumu, aizskar stāvošu transportlīdzekli. Triecienu ventspilniece nesajūtu un aizbrauc mājās.

Valters

Viņa to pat nepamanīja. Tik tiešām tā sadursme laikam bija tik maza, ka nepamanīja to un aizbrauca mājās. Pēc kaut kāda laika ieradās policija.

Likumsargi notikušo fiksē ceļu satiksmes negadījuma protokolā. Dace arī saņem sodu par avārijas vietas pamešanu. “Ford” nedaudz satraumēts aizmugurējais atdurstienis. Taču otrās automašīnas – “Opel” – skāde lielāka – bojāts spārns, priekšējais atdurstienis un labais lukturis.

Valters

12. jūnijā notika avārija. Un 12. janvārī atnāca regresa prasība, ka mums jāatmaksā 976 eiro. Priekšējā bampera maiņa un krāsošana. Tas ir viss bampers. Priekšējais labais un priekšējais kreisais lukturis. Priekšējā bampera apakšējais spoilers – divas daļas. Krāsošana. Priekšējais kreisais paspārnis. Numurzīmes maiņa…

Ventspilnieku pāri izbrīna lielās izmaksas un nomainīto detaļu apjoms, kas, viņuprāt, nemaz neatbilstot izraisītās sadursmes sekām. Turklāt cietušais šos bojājumus novērš krietni pēc avārijas – oktobrī.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics gan atbild, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma cietušais, kā tas noteikts arī likumā, pie apdrošinātāja var vērsties arī pēc mēneša, diviem vai pat pusgada, nepārsniedzot maksimālo pieļaujamo termiņu – vienu gadu. Praksē gan tas notiekot krietni vien ātrāk, pat dažu dienu laikā.

No apdrošinātājiem saņemtās fotogrāfijās Valters un Dace saskata iespējamu krāpšanu, kas uzreiz arī ietekmējot no ģimenes piedzītās naudas apmēru.

Valters

Mēs pieprasījām no Valsts policijas visus dokumentus. Tāpat mēs vērsāmies pie regresa speciālistes no “Swedbank”. Arī viņa atsūtīja bildes. Un tad mēs redzējām to neatbilstību. Un tad sieva zvanīja speciālistei, sakot, ka nav atbilstības. Speciāliste atbildēja, ka vienošanās ir parakstīta un banku vairāk nekas neinteresē. Maksājiet! Ja gribat, sniedzat tiesā, tā vai tā jūs zaudēsiet.

”Swedbank” pārstāvis Jānis Krops gan noraida pārmetumus par iespējamu krāpšanu. Tomēr bankas pārstāvis izklāsta cietušā rīcību, proti, pie apdrošinātāja “Opel” saimnieks vērsās vien jūlijā [avārija notika 12. jūnijā; aut. piez.] ar prasību veikt remontu. Cietusī puse vērsās arī servisā septembrī, taču to nomainīja, vēršoties pie citiem speciālistiem oktobrī.

Tikmēr Stengrevics skaidro, ka reālie avārijas bojājumi mēdz krietni atšķirties no notikuma vietā fiksētajiem bojājumiem, ko uzskaita cietušais un policija. Var būt arī tā saucamie slēptie defekti, kas atklājas vien pēc kādu detaļu demontāžas.

Daces vainu pastiprinošais fakts ir notikuma vietas pamešana, kas arī ir iemesls, kāpēc banka vēršas pie ventspilnieces veiktā remonta izmaksu atmaksāšanai.

“Swedbank” norāda, ja klientam ir pretenzijas par konkrēto prasību, ir iespēja vērsties, piemēram, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, kas visu dokumentāciju izskatīšot “neitrālā situācijā”, sniedzot savu vērtējumu.

Valters nenoliedz avārijas faktu un “Opel” apskādēšanu, taču nepiekrīt aprēķinātajiem zaudējumiem un pieprasītās naudas summas apmaksai.