“Ļoti bīstami! Vai nav gūta mācība?” Smago avāriju melnais punkts uz Jelgavas šosejas biedē šoferus

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Melnais punkts uz Jelgavas šosejas krustojumā ar ceļu, kas ved uz Branku ciemu Ozolnieku novadā, biedē autovadītājus, gājējus un pašvaldību. Visi pieprasa “Latvijas Valsts ceļiem” sakārtot bīstamo vietu, jo daudzas smagās avārijas ir reāls apliecinājums bīstamībai.

Gadu gaitā krustojumā notikušas daudzas avārijas. Sadursme notika arī pērnā gada nogalē un šā gada sākumā. 2. janvārī šajā krustojumā notika kārtējā smagā autoavārija – sievietes vadīts “Audi A3” automobilis sadūrās ar vīrieša vadītu kravas spēkratu “DAF”. Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka divas personas no notikuma vietas hospitalizētas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Ozolnieku novada domi informēja, ka slimnīcā nogādātas divas sievietes un abas ir smagā, bet stabilā stāvoklī un pie samaņas. Cietušās bija guvušas nopietnas traumas, tostarp gan dažādus ķermeņa ievainojumus, gan kaulu lūzumus, gan galvas traumas, informē Ozolnieku novada domē.

“Bez Tabu” noskaidro, ka avārijā cietušās ir no Branku ciema. Visus uztrauc bīstamais krustojums, kurā notikušās daudzās avārijas apliecina, ka krustojumā notiekošais brēgtin brēc pēc kārtības ieviešanas.

Riskantus manevrus krustojumā veic tie, kuri izbrauc uz Jelgavas šosejas no mazākajiem – Branku vai Ozolnieku – ceļiem. Kā stāsta iedzīvotāji, piemēram, rīta stundās šoferiem, kuri steidz ikdienas gaitās, ir apgrūtinoši izbraukt uz šosejas, jo arī uz tās ir gana intensīva satiksme. Uz pievedceļiem pat veidojoties sastrēgumi, un nepacietīgākie izbrauc uz šosejas, kad jau netālu ir spēkrats, kad tuvojas pa Jelgavas lielceļu.

Aivars
Branku iedzīvotājs

No rītiem un vakaros, kad brauc kolonnas, šoferi negrib ilgi stāvēt uz mazajiem ceļiem. Kad brauc kolonnas pa šoseju, tad uz mazākajiem ceļiem ilgi jāstāv.

Pirms izbraukšanas uz šosejas no mazākajiem ceļiem nereti ir nepieciešams apstāties, bet uzsākt kustību pārliecinoši dažam autovadītājam ir liels pārbaudījums, jo šoferi apstājas slīpumā, novēro “Bez Tabu”.

Iedzīvotāji uzskata, ka konkrētajā vietā nepieciešams rotācijas aplis, tā neizbūvēšana šeit bijusi kļūda.

Dzintars
Branku iedzīvotājs

Savulaik, lai izveidotu apļa kustību, bija nolikti betona kluči. Tāds bija risinājums. Automašīnas drāzās betona klučos kā nelabās. Kaut gan bija salikti atstarojošie elementi un ceļa zīmes pirms tam. Kad pārbūvēja ceļu, prasījām, kāpēc netaisāt apli. Teica, ka būs par dārgu.

Arī Jelgavas puses topošo autovadītāju instruktors un teorijas pasniedzējs Edmunds Beinarovičs piekrīt iedzīvotājiem.

Edmunds Beinarovičs
Autoskolas “Cita autoskola” pasniedzējs, instruktors

Autovadītāji nespēj noteikt, ar kādu ātrumu brauc citas automašīnas, cik tālu ir transportlīdzeklis. To ir jāprot noteikt. Jāspēj apzināties arī savas automašīnas spējas, jauda. Jāsaprot, vai spēs izbraukt. Projektējot vajadzēja paredzēt apli. Visā Eiropā ir apļi. Ir ļoti ērti braukt, ja ir apļi. Pat ja tajos notiek avārijas, ātrums ir mazāks, smagu traumu risks daudz mazāks.

Arī pašvaldība nebeidz sist pie trauksmes zvana

Ozolnieku novada pašvaldība gada sākumā izplatīja brīdinājumu par bīstamību un pieprasa VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārbūvēt krustojumu, izveidojot arī risinājumu, kas nodrošinās drošu gājēju pārvietošanos, jo, lai nokļūtu pašvaldības centrā – Ozolniekos -, gājēji šķērso šoseju.

Dainis Liepiņš
Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs

Ozolnieku dzelzceļa stacija ir pāri ceļam, ja nāk no Branku puses. Daudzi izmanto vilcienu, arī valsts mūs mudina to izmantot šo sabiedrisko transportu. Diemžēl, manuprāt, tā ir bijusi plānošanas neizdarība. Vienas ministrijas pakļautībā ir gan dzelzceļš, gan “Latvijas Valsts ceļi”, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija. Varēja droši vien nolemt pie viena galda, ka šis ir tas melnais punkts, kurā, lai veicinātu braukšanu ar vilcienu un drošību, tas ir jāsakārto. Labi, to varēja nedarīt vienu, divus gadus, bet tas nav darīts 20 gadus.

Kā liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” informācija, Latvijā ir aptuveni 100 melno punktu, arī konkrētais krustojums ir tāds. Par melno punktu tiek uzskatīts autoceļa posms, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Savukārt krustojums par melno punktu ir uzskatāms, ja šie negadījumi ir notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi no tā.

Anna Kononova
VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve

Ņemot vēro, ka šis krustojums ir starp melnajiem punktiem, patlaban tiek izstrādāts tehniskais risinājums. Projektētāji piedāvās, kādā veidā varētu mainīt satiksmes organizāciju. Jaunākie dati par melnajiem punktiem būs šogad, pavasarī. Pēc provizoriskajiem datiem, analizējot arī to statistiku, kas jau ir mūsu rīcībā, šķiet, ka melno punktu būs mazāk par 20 procentiem.