Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

88 komentāri

Lai gan Tīnūžu-Kokneses ceļš ir viens no jaunākajiem un tā segums viens no labākajiem, Valsts policijas galveno ceļu policistu un citus ekspertus uztrauc pieaugošā melnā avāriju un traģēdiju statistika uz tā. Eksperti norāda uz nopietnām nebūšanām.

Tīnūžu-Koknese ceļu 60 kilometru garumā atklāja pirms četriem gadiem. Niecīgajā laika posmā uz tā notikušo avāriju statistika ir asinīm slaucīta: 142 avārijas, 37 cietušie, 16 bojāgājušie.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Tas ir daudz vienam konkrētam ceļa posmam. Ceļa segums ir ļoti labs, ceļš it kā arī, bet statistika runā pretējo,” nobažījies ir Normunds Krapsis, Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.

Jauns un gluds asfalta segums, fotoradari – par drošību kaut kā tiek gādāts.

Galvenais ceļu policists N. Krapsis stāsta, ka ”smago negadījumu iemesli ir iebraukšana pretējā braukšanas joslā, kas saistīta ar apdzīšanas manevru. Tāpat vainīgs ir arī nogurums un iemigšana pie stūres”.

Policijas uzstājība pēc traģiskajām avārijām izcīnījusi tā saucamās ribjoslas, kas nereti uzmodina aizmigušus, modrību zaudējušus šoferus, kuri, pašiem nemanot, iestūrē pretējā braukšanas joslā.

VP pārstāvis N. Krapsis stāsta, ka ceļa lēzenie līkumi rada iespaidu, ka iespējams droši apdzīt, tāpēc vadītāji kļūst pārgalvīgi. ”Nereti šajos pārredzamajos līkumos pārredzamība nav tik laba. Īpaši tumšajā laikā. Apdzenot it kā pārredzamajā līkumā, pretējā braukšanas joslā uzrodas cits auto,” turpina N. Krapsis.

Kad notiek frontālā sadursme, var pateikties laimei un dakterim, ja šoferis un pasažieri izdzīvo. Krapsis norāda, ka ceļš ir pārāk šaurs.

Normunds Krapsis

Normunds Krapsis
Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks

Ideālā situācijā būtu labi, ja būtu vismaz divas braukšanas joslas katrā virzienā, pretējā braukšanas virziena joslas atdalot ar aizsargbarjerām.

Dotajā brīdī diemžēl tā nav. Tāpat šis ceļš ir diezgan vienmuļš. Nav arī apdzīvoto vietu. Protams, nogurums veidojas.

Ceļā praktiski ir tikai meži apkārt. Ja būtu vairāk degvielas uzpildes staciju, atpūtas laukumu, šoferis, jūtot nogurumu, varētu apstāties un pagulēt vismaz 15 minūtes.

N. Krapsis arī apzinās, ka plašāks ceļš izmaksātu dārgāk, bet retoriski: vai cilvēka dzīvība nav svarīga?

Satiksmes un tiesu eksperts Oskars Irbītis, kurš izmeklē traģēdiju iemeslus, stāsta, ka par drošību vajadzēja aizdomāties krietni senāk. Tagad kardinālus uzlabojumus esot grūti veikt.

Oskars Irbītis
Satiksmes un tiesu eksperts

Šī ceļa stiga izdzīta ļoti sen. Sākotnējais plānojums paredzēja, ka tur būs maģistrāle. Maģistrāles profils no šāda ceļa profila ar vienu joslu katrā virzienā ļoti atšķiras.

Līdz ar to, ja uzbūvē šādu, parastu ceļu, ir grūti apdzīt. Šādos līkumos nav droši braukt garām. Ceļa būvniecības stadijā bija jāparedz būvēt maģistrāli, uz kuras problēmu nebūtu. Ja līdzekļu nepietika, ceļu uzbūvēja tādu, kāds viņš ir.

Ceļš kā tāds ir labs. Ja nepārkāpj satiksmes noteikumus, var braukt pilnīgi droši. Jautājums: cik liela ir disciplīna un kā panākt, lai tieši uz šī ceļa būtu disciplinēti vadītāji?

Tā kā šosejai nav daudz atzarojumu, pa ceļam apdzīvotu vietu šoferi steidzas, riskē, arī apdzenot. VP pārstāvis N. Krapsis stāsta, ka patlaban uzstādītie fotoradari neesot efektīvi, jo šoferi samazina ātrumu vien pirms tiem, vēlāk atkal neievēro braukšanas ātrumu.

N. Krapsis informē, ka likumsargu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un valsts naudas maka turētāju nākamā gada dienaskārtībā būs likumprojekta izveide, ar kura palīdzību izdotos ieviest vidējā ātruma jeb tā sauktos ”no punkta līdz punktam” fotoradarus, kuri nepieciešami arī Tīnūžu-Kokneses šosejai.

Ezotēriķis un astrologs Ivo Puriņš, skaidrojot asiņaino statistiku, teic, ka laiks, kad šoseju savulaik atklāja, nebija no labākajiem.

”Ļoti daudz pretestību, ļoti daudz faktoru, kas prasīja atklāšanu pārlikt uz citu laiku. Atklāšanas dienā bija stipra pretestība. Ir jāpārvar pretestība. Tas nozīmē, ka kustību uz ceļa grūti kontrolēt. Vadītājam ir grūti kontrolēt automašīnas kustību. Šis ceļš sacīkšu trasei būtu ideāls. Tāpat ceļš atklāts laikā, kad lietas pieprasa pilnveidošanos. Līdz 2020. gadam šis ceļš pilnveidosies,” stāsta I. Puriņš, ielūkojoties tolteku 260 dienu cikla kalendārā.

Tāpat ezotēriķis I. Puriņš stāsta, ka vietā, kur izklāts ceļš, ir spēcīga enerģētiskā zona, tas šķērso agrākās svētvietas. “Ja agrāk dzīvnieki centās apiet āderes, tad šis ceļš pārlaists tām pāri,” piebilst I. Puriņš.

TOP komentāri

  • Janis Rieksting
    +13 +11 -2

    Janis Rieksting

    Tie saucamie sēnes ievēro ātruma ierobežojumu, bet biksēs spiedēji kam galvā pat salmu nav tur lido! Lai jau biksēs spiedēji sitas- pašu vaina, bet žēl, ka paķer līdzi nevainīgus cilvēkus!
  • Aldis Liepins

    Aldis Liepins

    "Sēnes",čaiņiki" tagad vainīgi?Brauciet prātīgi un viss būs kārtībā.
    A to,gazu do otkazu,vsje skorosti srazu.
    Atcerieties,tas nav autobānis,kā Vācijā.
    Brauciet caur Ogri,Lielvārdi.
  • Agnis Sobažeks

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl