“Cilvēks nokrita un atslēdzās! Tas ir brīdinājums citiem!” Rīgā smagi avarē elektriskā skrejriteņa vadītājs

7 komentāri

Autovadītājs Rīgā kļūst par aculiecinieku ceļu satiksmes negadījumam, kurā iesaistīts elektriskais skrejritenis. Negadījums fiksētas arī automašīnas videoreģistratorā.

Elektroskrejritenim uz mazas apmales nolūst ritenis. Cilvēks nokrīt un zaudē samaņu. Aculiecinieks izsauc ātro palīdzību. Cietušajam asinis līst pa degunu un acīm. Kad ierodas mediķi, cietušais attopas, taču nevar piecelties, kā arī aptvert, kas nupat noticis. Aculiecinieks uzsver, ka šo video ir jārāda kā brīdinājums citiem. Šāds transporta līdzeklis ar maziem ratiem un bez amortizācijas neesot paredzēts mūsu ceļiem, uzskata negadījuma aculiecinieks.

Daļa “Bez Tabu” uzrunāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejritenis ir samērā nedrošs pārvietošanās līdzeklis. Tiesa gan, ja koncentrējas braukšanai un ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tad šādām likstām notikt nevajadzētu.

Arī elektrisko skrejriteņu nomas “Fiqsy” direktors Māris Avotiņš uzsver, ka, tuvojoties grūtāk izbraucamām vietām – bedrītes, ietvju apmales un tamlīdzīgi -, ir jāsamazina ātrums, lai, apbraucot vai caurbraucot šķēršļoto apvidu, braucējs pats justos komfortabli. Runājot konkrēti par aculiecinieka nofilmēto negadījumu, Avotiņš norāda, ja braucējs būtu uzmanīgāk skatījies uz ceļu un piebremzējis, no šīs avārijas būtu izdevies izvairīties.

To, ka Rīgu arvien vairāk pārņem elektrisko skrejriteņu fenomens, apliecina arī šo transportlīdzekļu nomas īpašnieks Māris. Lai arī elektriskie skrejriteņi uzskatāmi par mūsdienīgas pilsētvides nākotni, svarīga esot sabiedrības izglītošana.

“Kad cilvēks pirmo reizi pamēģina, tad tas ir kā ar jaunu automašīnu – gribas apskatīties, cik tad ātri brauc. Tas, ko mēs novērojam, ka sākotnēji bija vairāk tādu, kas gribēja izmēģināt, ko tad var, aizbrauc uz skeitparku, tad šobrīd ir daudz vairāk tādu cilvēku, kas šo transportlīdzekli tiešām izmanto, lai ātri pārvietotos no punkta A uz punktu B.”

9. septembrī Satiksmes ministrijā tiekas atbildīgās institūcijas, lai lemtu, kas ir elektroskūteris, kur ar to atļauts braukt, no kāda vecuma un kādi drošības aspekti būtu jāievēro.

“Un mēs zinām, ka arī ārzemēs ir cilvēki gājuši bojā, braucot ar elektroskūteri. Šie te drošības aspekti šādam te mazam, kompaktam un vēl mazāk aizsargātam transportlīdzeklim kā elektroskūteris ir krietni būtiskāk, nekā braucot ar velosipēdu,” akcentē Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa.

Sociālajos tīklos atrodami video, kā ar elektriskajiem skrejriteņiem pārvietojas pārgalvīgā ātrumā. Savukārt augusta vidū rīdziniecei Dainai ceļā uz mājām no mugurpuses uztriecas 19 gadus vecas meitenes vadīts elektroskrejritenis. Dainai smagas traumas, bet meitene sevi par vainīgu neuzskata. Valsts policijā par šo negadījumu uzsākts valstī pirmais kriminālprocess par negadījumu, kurā iesaistīts elektriskais skrejritenis,

Līdz 28. augustam Latvijā kopumā reģistrēti 26 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskūteri. Ja šo transportlīdzekļu vadītāji nekļūs uzmanīgāki, negadījumu skaits būs vēl lielāks.