Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

2 komentāri

Pagājušajā nedēļā Londonā grāmatu izstādē, kas valstij izmaksājusi divus miljonus eiro un kas tiek saukta par vienu no lielākajiem Latvijas simtgades notikumiem, klāt bija arī raidījums “Bez Tabu”.

Viens no lielākajiem Latvijas simtgades notikumiem ir dalība Londonas grāmatu gadatirgū, kur šogad Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju piedalās goda viešņu statusā. Tas nozīmē, ka visas angliski lasošās pasaules uzmanība ir vērsta Latvijas un mūsu autoru virzienā.

Londonas grāmatu izstādē latvieši sevi turpina pieteikt ar kampaņas #iamintrovert palīdzību, kurā visi ieroči ir labi. Gan ar to, ka izstādei noslēdzoties dalībnieki, kas iegriežas Latvijas stendā cienastā saņem introverto alu, kas darīts no kartupeļiem, gan ar plakātiem labierīcībās. Plakāti tualetēs atgādina, cik labi beidzot būt vienam. Plakāti aicina ikvienu, kurš tualetē priecājas par iespēju būt  vienatnē, uz Latvijas stendu. Tur, savukārt, iespējams satikties ar introvertajiem latviešu autoriem. Introverti autori rada lieliskus stāstus, tā ir viena no galvenajām ziņām, ko Londonas grāmatu gadatirgus laikā nodod pasaule.

Kā uzsver rakstniece, Nora Ikstena, kura šīs nedēļas laikā kā dienas autore Londonas grāmatu izstādē ir skrejoša un teju nenotverama – “mums ir, ko stāstīt pasaulei!” Viņai piekrīt dzejnieks Kārlis Vērdiņš: “Manuprāt, viens no simtgades lielākajiem notikumiem ir tas, ka mēs varam pārējai pasaulei par sevi pastāstīt.”

Lai varētu pastāstīt, Nora Ikstena gatavojusies krietnu laiku pirms, tostarp uzlabojusi savas angļu valodas zināšanas: “Ļoti jākoncentrējas, jābūt labā formā, jāspēj visu laiku labā angļu valodā atbildēt uz jautājumiem, kas neskar tikai literatūru, bet arī vēsturi ar mūsu ģeopolitisko novietojumu. Es domāju, ka ar šo mūsu rakstnieki vēlreiz aktualizē un iznes pasaulei Latvijas kā attīstītas, augošas un modernas Eiropas valsts vārdu.”

Taisnības labad gan jāteic, ka Londonas grāmatu izstāde nav vieta, kur nokļūst nejauši garāmgājēji vai cilvēki, kuri vienkārši grib nopirkt kādu jaunu lasāmvielu. Te satiekas nozares profesionāļi, izdevēji, autor,i un tas, ka Latvija ir goda vietā arī vārda vistiešākajā nozīmē, nozīmē arvien plašāk pavērt durvis uz angliski lasošo auditoriju. Var jau būt, kādā ierunājas skeptiķis, sakot, vai tad šo murdoņu trīs dienu garumā var saukt par simtgades lielo notikumu, bet tas ir grāmatniecības salūts. Pēdējo gadu laikā angliski iztulkots vismaz 40 grāmatu. Galvenais iegūto nepazaudēt uzsver Arno Jundze, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: “Vajag salutēt arī Daugavas malā, bet ar to vien nepietiek. Te, Londonā, ir grāmatu salūts. Mēs esam ielikuši kāju angliski lasošās pasaules durvīs, pa kāju sper, grib dabūt ārā un kāpj virsū. Bet ir jāturas.”

Luīze Pastore, bērnu un pusaudžu grāmatu autore, kuras tulkojums grāmatai “Maskačkas stāsts” ar nosaukumu “Dog town” piedzīvo atvēršanu Londonas grāmatu tirgus laikā: “Ir tik daudz tulkojumu, kā vēl nekad, turklāt tie ir angļu valodā. Un tikko autora darbs ir izdots angļu valodā, tā viņam atveras durvis uz citām valodām. Izdevējam ir vieglāk paskatīties, kas tu esi. ”

Kultūras ministre Dace Melbārde, kura ieradusies uz izstādes atklāšanas ceremoniju, piebilst, ka līdz šim māksla un mūzika daudz veikusi Latvijas vārda spodrināšanā, tagad to veiksmīgi dara arī rakstnieki un dzejnieki: “Literatūra, stāsti, romāni, dzeja tas ir viens no veidiem, kā stāstīt savu stāstu par Latviju, atrodot ceļu pie lasītājiem visā pasaulē.”

Interese par Latviju ir pastiprināta, atzīst Latvijas vēstniece Londonā, kura pat nevar uzskaitīt visus notikumus Londonas grāmatu izstādes ietvaros, tostarp Noras Ikstenas intervija radio BBC.

Izstādes laikā, Latvijas stendā, atšķirībā no citu valstu stendiem, kur nenotika absolūti nekādas interaktīvas nodarbes, varēja uztaisīt anti selfiju, proti, nobildēties ar melnu mēteli, kam uz muguras ir latviešu autoru citāti. Tā latvieši pasaulei nodod vēstījumu, ka literatūra var būt arī valkājama, klausāma un izdziedama.  Par izdziedāšanu parūpējās fonda “Viegli” pārstāvji, kuri uz grāmatu izstādi atveduši Imanta Ziedoņa tulkoto dzeju dziesmā.

Līdzi Renāram Kauperam un Goran Goram braucis lācis vārdā Andrejs Upīts. Lācis ar savu biļeti un pasi, lācis ar sēdvietu lidmašīnā. Lācis, kuru pirms 53 gadiem Imants Ziedonis atvedis no Gruzijas. Lācis kā vēstnieks bija tikai vienam no četrdesmit diviem pasākumiem Londonas grāmatu izstādes ietvaros. Ikkatrs no tiem stāsta savu stāstu par Latviju, bet svarīgākais, ka tas ir tikai sākums. Būs vēl tulkojumi, būs tikšanās un ar latviešu autoriem pasauli platforma “Latvian literature” turpinās iepazīstināt.

Foto

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl