“Vecmāmiņa tā teica!” Vai krējums ir brīnumlīdzeklis saulē apdegušai ādai?

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

2 komentāri

Karstais laiks rosina aizdomāties par dažādām tautas metodēm, kā atvēsināt saulē apdegušu ādu un mazināt sāpes. Viens no populārākajiem un biežāk dzirdētajiem brīnumlīdzekļiem ir krējums. “Bez Tabu” uzdeva vairākiem atpūtniekiem jautājumu, vai krējums ir ieteicams pēc sauļošanās, un lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka ir, jo tā kādreiz teikusi vecmāmiņa.

Tomēr dermatologs Raimonds Karls oponē aptaujāto iedzīvotāju vecmāmiņām, norādot, ka krējumu uz apdegušas ādas klāt nevajadzētu, īpaši, ja tas ir biezas konsistences. “Ja krējums ir biezs, tajā ir daudz tauku, ja mēs uz apdegušas ādas uzklāsim taukus, tad āda neatdzisīs,” stāsta Raimonds Karls.

Dr. Raimonds Karls

Dr. Raimonds Karls
dermatologs

Ja nu iedzīvotāji vēlas nodarboties ar pašdarbību mājās, tad labāk uzklāt paniņas vai kefīru, jo šajos produktos ir ļoti daudz ūdens, un no šīs karstās, apdegušās ādas tiek paņemts siltums, un rodas dzesējošais efekts, bet biezs krējums gan nebūs labi.

Labāk pirmo palīdzību pēc sauļošanās meklēt aptiekās, konsultējoties ar speciālistu. Dermatologs savā praksē dzirdējis arī par citām ačgārnām tautas metodēm: “Zosu tauki, pīļu tauki tiek smērēti virsū, jo nav pie rokas krējums, eļļu smērē, tā ir vēl viena liela kļūda, ko nevajadzētu darīt, eļļa pārklāj ādu ļoti cieši, āda neelpo, un no ādas virsmas nenotiek siltuma atdeve.” Pareizāk gan būtu dienas vidū no 11.00 līdz 16.00 gluži vienkārši nesauļoties.

Tāpat karsto dienu sekas jūt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, katru dienu tiek saņemti izsaukumi, tomēr Ilze Bukša norāda, ka kopumā iedzīvotāji tiek salīdzinoši labi galā ar karstumu un mediķu rekomendācijas tiek ņemtas vērā. Kastā laikā jādzer vēl vairāk ūdens, nekā ikdienā ierasts, tāpat nebūtu ieteicams sportot vai veikt jebkādus fiziskus darbus.