“Šoziem saslims teju visi nevakcinētie!” Būvfirmas priekšnieks veic statistikas datu analīzi

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

512 komentāri

Kārlis Balgalvis ir būvkompānijas “Arčers” valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumā ir vairāk nekā 100 darbinieku – šobrīd gandrīz visi ir veikuši pilnu vakcinēšanās kursu, taču ceļš līdz tam, kā saka pats priekšnieks, esot bijis gana sarežģīts.

Kārlis Balgalvis
”Arčers” valdes priekšsēdētājs

Protams, arī mūsu kompānijā ir cilvēki, kuri nav vakcinēti, kas reāli apdraud, pirmkārt, pašu cilvēku veselību, viņu ģimenes, mūsu darba kolektīvu, darba ražīgumu. Tie mums ir ļoti lieli riski. Mēs pieaicinām ārstus, individuālas pārrunas veicam, darām visu, lai mazinātu šo cilvēku skaitu, kas nav vakcinējušies.

Šā procesa laikā Balgalvim esot radusies vēlme un interese par saslimstības statistiku, turklāt, aplūkojot datus par sarežģīto situāciju vienkāršotā skatā, kāda ir varbūtība, ka varam saslimt ar Covid-19 un tās paveidiem. Būvniecības jomas eksperts, ņemot talkā vēl skolas laikā apgūtās matemātikas zināšanas un prasmes, veic aprēķinus. Rezultāts – visai biedējošs – šoziem teju 100% nevakcinēto sasirgšot ar Covid-19.

Kārlis Balgalvis
”Arčers” valdes priekšsēdētājs

Balgalvis aprēķinājis, ka aptuveni 530 000 iedzīvotāju Latvijā nav nedz vakcinējušies, nedz arī izslimojuši Covid-19. “Mēs zinām ātrumu, ar kādu slimība izplatās sabiedrībā. Šobrīd es savā shematiskajā vienkāršotajā aprēķinā pieņēmu, ka dienā saslimst 2500 cilvēku. No tiem pēc statistikas ir nevakcinēti, 20% – vakcinēti.

Pamatojoties uz vakcinēšanās tempu – 10 000 potes dienā, no kuriem pilna vakcinācija ir 1500, – un saslimstības rādītājiem, arī iegūts ne īpaši priecīgais vidējais aritmētiskais. “Protams, tur nav “lokdauns” ierēķināts, kas to slimības tempu samazinās, neparedzu lielu pieaugumu. Tas ir tīri shematisks aprēķins, orientējoši, lai katrs var izdarīt savus secinājumus.”

Veiktos aprēķinus Balgalvis arī publicē sociālajā tīklā ”Facebook”. Tobrīd jau vairākas dienas pēc kārtas saslimstības rādītāji pārsniedz 2000 inficēto dienā. Drīz vien seko reakcija uz būvnieka datiem.

Komentāri zem ieraksta sociālajos tīklos

“Tas ir pat ļoti reāls scenārijs.”

“Man pat kā vakcinētai personai ir neomulīgi.”

“Godīgi sakot, tiešām šķērmi ap dūšu paliek, par to domājot, kas mūs visus sagaida tuvākajā laikā.”

“Ļoti švaks aprēķins, jo pamatā ir izmantoti ļoti neprecīzi dati.”

“Šī shēma neiekļauj asimptomātiskos pārslimotājus un tos, kas nereģistrējās. Tikai saku.”

“Nezinu, par ko runa, bet valstīs, kur reāli savakcinējušies, Covid aizmucis uz citām valstīm, kur “antivakseri” ņem pārākumu. Covid nav muļķis, ies tur, kur to mīl.”

Scenārijs daļēji sakrīt arī ar Latvijas epidemiologu pieļautajiem Covid-19 izplatības ierobežošanas modeļiem.

“Tāds skarbs scenārijs, bet tie ir skaitļi. Slimojam tik ātri, potējamies tik lēni. Un, ja tas tā turpināsies, tad ar lielu ticamību šāds scenārijs piepildīsies,” saka Balgalvis, piebilstot, ka šoziem ar Covid-19 sasirgs praktiski visi nevakcinētie iedzīvotāji.

Būfirmas priekšnieks uzsver, ka dati ir kā priekšstats esošajai un iespējamajai situācijai. Augstāks vakcinēšanās temps šādu scenāriju izskaustu.

Ar Kārļa Balgalvja publiski paustajiem aprēķiniem iepazīstinājām arī vienu no Latvijas vadošajiem epidemiologiem – Ņikitu Trojanski.

Ņikita Trojanskis
epidemiologs

Bez Tabu: Cik patiess varētu būt šāds aprēķins?

Tas aprēķins, ko mēs redzam, teiksim, tam ir savas funkcijas un lietderība, bet tomēr aprēķinā cilvēks pats pasaka – ja Latvijā saglabājas šāda slimības un potēšanas gaita, tad 2,5 mēnešu laikā visi iegūs imunitāti. Cilvēks apzinās pieņēmumu savā aprēķinā. Un šis pieņēmums nav pamatots no epidemioloģiskā skatpunkta. Mēs zinām, ka slimības līmenis nevar būt tik augsts bezgalīgi ilgi, jo vienā brīdī sabiedrībā veidojas pietiekami augsts aizsardzības līmenis un vīrusam, tā teikt, nav kur lēkt, jo visi cilvēki apkārt infekciozai personai jau ir vai nu izslimojuši, vai vakcinējušies. Tā saucamā kolektīvā imunitāte. Un tāpēc šeit, es nedomāju, ka mums varētu mēnešiem turēties 2000-3000 gadījumu dienā, ja mums tajā pašā laikā ir 90-95% aizsardzības līmenis, kā, piemēram, tas ir Lielbritānijā. Problēma ir tajā, ka šobrīd Latvijā aizsardzības līmenis ir daudz mazāks. Es domāju, ka varbūt 70% cilvēku ir antivielas no pārslimošanas vai vakcinācijas. Tas nozīmē, ka vīrusam vēl noteikti ir, kur izplatīties, un, es domāju, ka tas ikdienas atklāto gadījumu skaits augs un augs vēl kādu laiku. Lai arī, no otras puses, šī brīža ierobežojumi būs efektīvi, tad mēs paredzam, ka jau tuvākās nedēļas laikā mēs varēsim redzēt epidemioloģiskās līknes lūzumu. Tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi būs ierobežojumi.

Bez Tabu: Bet tas ir atkarīgs ne tikai no ierobežojumiem, bet arī no vakcinēšanās tempa saglabāšanās?

Tā pēc būtības ir satiksme starp vīrusu un vakcināciju. Katrs cilvēks, kurš vakcinējas šodien, pēc trīs nedēļām ir, tā teikt, izņemts no uzņēmīgo cilvēku pūļa, kas var inficēties. Un, redzot, ka mēs tagad potējam vidēji 13 000 cilvēku dienā, mēs redzam, ka šobrīd mēs esam priekšā šai satiksmei, jo vīruss, visticamāk, inficē daudz mazāku skaitu cilvēku. Es domāju, sliktākajā gadījumā – 7000 cilvēku dienā, kas tāpat ir ļoti daudz mūsu mazajai valstij.

Bez Tabu: Šajā analīzē dati, pēc idejas, ir sarēķināti pareizi, bet tas secinājums varbūt nav izdarīts pareizi?

Ne gluži. Es domāju, ka pieņēmumi šajos aprēķinos, ko jūs man parādījāt, nav tomēr pareizi, jo 2,5 mēnešus, nezinu, vai mums izdosies uzturēt tik augstu vakcinācijas līmeni. Viņš pieņem, ka tagad katru dienu divarpus mēnešus mums būs vienāds inficēto skaits. Nu, tas noteikti tā nestrādā – vai nu skaits aug, vai nu ierobežojumi skaitu samazina. Nav nekādu epidemioloģisko iemeslu skaitam šobrīd stāvēt tajā līmenī, kāds tas ir. Jaunatklāto inficēto gadījumu skaits dienā var stagnēt pie konkrēta līmeņa gadījumā, ja valstī ir augsts aizsardzības līmenis kā, piemēram, Lielbritānijā, kur vairāk nekā 93% cilvēku ir, vai nu vakcinējušies, vai izslimojuši, un šobrīd tur tas vīruss turas vienādā līmenī, un viņiem tur ir aptuveni vienādi gadījumu skaiti dienā. Pie mums tie, vai nu augs, vai ies uz leju. Atkarībā no ierobežojumu iedarbīguma.

Viņam ir pilnīga taisnība tajā, ka mūsu sabiedrībā, laikam tādēļ, ka mums bija ļoti viegls pirmais vilnis, un tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mums bija vidējs otrais vilnis, bija sajūta, ka tas ir slikts, bet mūsu otrais vilnis bija nesalīdzināmi labāks par to, ko mēs piedzīvojam tagad. Tāpēc cilvēkos mīt sajūta, ka viņam nedraud tas koronavīruss. Tāpēc, protams, jāsaprot, ka varbūt katrs 15., katrs 20. neinficēsies un nesaņems poti līdz šī viļņa beigām. Citādi, es domāju, visi, tas nozīmē – 90-95%, vai nu vakcinēsies, vai nu inficēsies. Un šobrīd izvēle nevakcinēties nozīmē izvēle inficēties, un ar ļoti lielu iespēju dabūt sev pēc tam ilgstošu hronisku slimību no vīrusa vai vēl sliktāk – nomirt. Tāpēc šajā ziņā kungam ir taisnība. Mēs redzam arī citu valstu piemērus, ka beigās inficējas visi, kas nevakcinējas, vai gandrīz visi.

Piemēram, pēc mūsu matemātiskā modeļa ap šī viļņa beigām var sagaidīt, ka būs intervālā no 100 000 – 150 000 cilvēku, kas neinficēsies, tajā skaitā arī bērnus, pilnīgi visu sabiedrību. Tas nozīmē tomēr ļoti mazs cilvēku procents no visas populācijas. Uz to nevajag paļauties, ka jūs neinficēsieties.

512 komentāri

Aktuālie Bez Tabu sižeti

"Vispirms esmu sieviete, tikai pēc tam politiķe!" Ramona Petraviča par erotisko fotosesiju un ažiotāžu

"XS" sērija uz izķeršanu! Autovadītāji noskaitušies, CSDD sistēmā netiekot pie īpašām numurzīmēm; daudzas tiek spekulantiem

Rīdzinieci medī parādu piedzinēji, pieprasot atmaksāt aizdomīgu parādu

“Maxima” kliente: Mani nekonsultēja, jo runāju latviešu valodā

Jelgavas dome ierobežo stāvēšanu pieprasītā stāvlaukumā

"Nesaprotu, kā meitenes to dara!" Viktors Buntovskis "X Faktorā" nav pieradis pie grima

Eksperiments: vakcīnskeptiķi akli izplata viltus profilā ievietotu “pasaku”

"Bērns ļoti pārdzīvoja!" Dusmojas par bērnu neielaišanu "zaļā" režīma pasākumā un veikalā

Kāpēc nekad netīra šo daļu?

Leģendārā "Maskačkas" cūka un - kāpēc Rīgas pašvaldība nesakopj savu īpašumu

Rēzeknieši uzjautrinās, redzot amizanti novietoto soliņu Kovšu ezera teritorijā!

"Auga un ziedēja, nevienam netraucēja!" Bolderājā apsaimniekotāju vaino apstādījumu postīšanā