“Rīgā visu atkal atplēsa vaļā!” Liepājnieks sašutis par sievas ārstēšanu vietējā slimnīcā

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

2 komentāri

Kāda “Bez Tabu” skatītāja no Liepājas, kura gan vēlas palikt anonīma, vasaras vidū, atgriežoties no svinīga pasākuma, tieši pie mājas zaudē līdzsvaru un salauž potīti. Mediķi vēlāk pat konstatē vaļēju potītes lūzumu. Pacienti uzreiz nogādā Liepājas reģionālajā slimnīcā. Liepājnieces vīrs gan to uzskata par kļūdu, jo nepieciešamā palīdzība tā arī neesot saņemta.

Pacientes vīrs

Kopumā visa tā ārstēšanās, cik… piecas nedēļas. Bija divas, negribu sameloties, varbūt pat trīs tādas mazās operācijas, tīrīšanas visas. Un pēc piecām nedēļām viņi izlēma, ka vajadzētu sūtīt uz Rīgu.

Liepājnieces vīrs uzskata, ka ārstiem krietni ātrāk vajadzējis saprast, ka lūzums ir sarežģīts un pašu spēkiem to izdziedēt nebūs iespējams.

Pēc vairāku nedēļu pūliņiem Liepājas reģionālās slimnīcas ārsti tomēr nolemj likt malā skalpeļus, pacelt rokas un nogādāt pacienti uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu Rīgā, kur, kā norāda pacientes vīrs, ārstēšanās tiek sākta pilnīgi no jauna.

pacientes vīrs

Aizsūtīja uz Rīgu. Tur konstatēja, ka ir infekcija. Bet kur tieši radās tā infekcija, tas nav zināms, – vai tā bija jau Liepājā ielaista un tad aizsūtīta uz Rīgu, vai, es nezinu, kurā brīdī. Un otrs ir tas, ka Rīgā uzreiz pirmais, ko teica: ”Kur jūs bijāt ātrāk?”. Jo, nu, piecas nedēļas… Tad jau tomēr vajadzēja būt kaut kādam rezultātam, kura nav. Un Rīgā tās infekcijas dēļ, kas ir ielaista, sāka atkal visu pa jaunam. Visus kaulus, kas jau bija mazliet sadzijuši, visu atkal atplēsa vaļā. Viss pa jaunam tiek darīts. Tā kā sanāk, ka Liepājas variantā ir nogulēts pa velti.

Liepājas reģionālā slimnīca arī izraksta rēķinu. Tomēr pacientes laulātais neuzskata, ka par veikto ārstēšanu būtu jāmaksā, jo sievas kāja tā arī netika izārstēta. “Diezgan liela summa tur salasās. Noapaļojot, 400 eiro. Tas nav 40 eiro, ko es varētu tūlīt pat samaksāt. Tur puse manas algas aiziet,” turpina liepājnieks.

Dodamies pie Liepājas reģionālās slimnīcas priekšniecības, lai saņemtu skaidrojumu un atbildes, taču tieši “Bez Tabu” ierašanās brīdī ārstniecības iestādes vadītāju sastapt neizdodas.

Liepājas slimnīcas vadība situāciju uzreiz nekomentē, jo esot nepieciešams laiks, lai rūpīgi izvērtētu, kādi medicīniskie pakalpojumi tad ir sniegti.

Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš uzreiz norāda, ka personas un datu aizsardzības likums aizliedzot runāt par konkrētiem pacientiem, kas šobrīd atrodas slimnīcā. Tiesa gan, ārsts gan atklāj, ka reģionālās slimnīcās, lai arī salīdzinoši reti, taču atsevišķos gadījumos tomēr vēršas pēc palīdzības no malas. “Atsevišķi gadījumi pavisam noteikti ir. Šādi gadījumi, kad pacientu ārstēt vajag šeit Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, jo reģionālajai slimnīcai nav kapacitātes un kādu resursu, lai šādus komplicētus pacientus ārstētu.”

Indra Grase
Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve

Paciente slimnīcā ārstējās vairāk nekā mēnesi. Un par šo periodu viņai pamatoti ir izrakstīts rēķins. Paciente ir saņēmusi adekvātu ārstēšanu, par ko viņai ir jāmaksā. Turklāt viņa ir arī uzturējusies slimnīcā. Reģionālā slimnīca veic savas kompetences un savas varēšanas ietvaros visu, ko vien spēj izdarīt. Bet, ja ir vajadzīga papildu speciālista piesaistīšana, kas ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, tad to arī dara.

Paciente var vērsties Veselības inspekcijā ar pretenzijām par ārstēšanos Liepājas reģionālajā slimnīcā. Inspekcija pēc tam noskaidros konkrētos apstākļus, lai pieņemtu lēmumu. Jāņem vērā, ka slimnīcai ir pienākums pieprasīt samaksu, ja ir veikta ārstēšana.

Pacientes vīrs

Jo viņai tagad ir uzlikta jau noņemtā āda nost no citas vietas uz kājas. Skatīsies, kā pieņems tas viss saaugums. Un vispār ļoti ilgi tā rehabilitācija. Tas uz veselu gadu. Šā visa dēļ var pat būt tā, ja cilvēks to visu nepieņems, ja kauls nesaaug, var palikt bez potītes.

Liepājnieces vīrs gan norāda, ka ārstēšanās Rīgā, lai arī rit palēnām, tomēr esot uzlabojumi, proti, sieva spēj pašrocīgi pārvietoties, tiesa gan, ar tā saucamo staiguli.

Tikmēr Nacionālais veselības dienests piebilst, ka “pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, tostarp arī morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā. Atlīdzību var saņemt arī par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai. Lai pacients pieprasītu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, viņam ar iesniegumu jāvēršas Veselības inspekcijā”.