Profesore: Latvijā Covid-19 saslimstību vilnis ir vēl tikai priekšā no ārzemēm atbraukušo dēļ

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

12 komentāri

Vai esam sasnieguši Covid-19 pandēmijas augstāko punktu un turpmāk viss ritēs uz labo pusi, vai arī tomēr Latvijā sagaidāms jauns saslimstības vilnis – lūk, šie ir jautājumi, kas nodarbina vairāku iedzīvotāju prātus. Un, aplūkojot Eiropā fiksētos skaitļus, situācija ne visur ir tik stabila.

Tieši “vecajā kontinentā” šobrīd ir visdraudošākā situācija. Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā un Lielbritānijā ir tūkstošiem ar Covid-19 inficēto. Slimība laupījusi arī vairākus tūkstošus cilvēku dzīvību.

Arī Latvijā valda trauksmains noskaņojums, jo nedēļas sākumā būtiski pieauga inficēto skaits. Par laimi, letāla rezultāta vēl nav.

Latvijas Infektoloģijas centra pārstāve uzskata, ka Latvijā lielais saslimstību vilnis ir vēl tikai priekšā.

profesore Ludmila Vīksna
Latvijas Infektoloģijas centra galvenā speciāliste

Latvijā noteikti, bet – atbraukušo dēļ. Ļoti daudzi atgriežas. Lieta ir tā, ka būs jau vēl trakāk, būs vēl smagāk, jo inficēto skaits pieaug, paldies Dievam, – pakāpeniski.

Mēs varam nodrošināt pagaidām ļoti labu diagnostiku – gan kvalitātes ziņā, gan arī kvantitātes ziņā.

To, ka situācija var patiešām krasi mainīties, apliecina pagājušā nedēļas nogale Itālijā, kur tikai divu dienu laikā tika paziņots par pusotru tūkstoti jaunu Covid-19 upuru. Milānā dzīvojošā latviete Zane norāda, ka ļaudīm Itālijā strauji zūd dzīvesprieks.

Zane Kukurāne
dzīvo Milānā, Itālijā

Katrs jau to karantīnas stāstu izdzīvo citādāk. Kāds to uztver vairāk kā atvaļinājumu. Cilvēki, kuri zaudē darbu vai nesaņem vairāk algu, tiem, protams, šīs domas ir daudz smagākas karantīnas laikā. Kopumā noskaņojums, ņemot vērā, ka mēs jau divas nedēļas atrodamies karantīnā, noskaņojums noteikti slīd uz leju. To nevar noliegt.

Sociālajos tīklos jau klejo vairāki video, kuros redzams, kā iedzīvotāji Itālijā cenšas kaut nedaudz izpušķot dzīvi un mazināt drūmo ikdienu.

Zane Kukurāne
dzīvo Milānā, Itālijā

Pirmā nedēļa pagājušajā nedēļā bija galīgi norakstāma. Šonedēļ gan es, gan arī draugi, ar kuriem sazinos, mēģinām ieviest kaut kādu dzīves rutīnu. Celties tiešām plkst. 8.00, mēģināt pastrādāt, pavingrot, palasīt grāmatu, pat mēģināt, mājās esot, to dienu sastrukturizēt, jo citādāk var tiešām iegrimt depresijā.

Ja dzīve rit karantīnā, tad tiešām sastrukturizēt un censties sekot dienas plānam. Jo savādāk tu paliec par tādu bezjēdzīgu, skumju dārzeni.

Latvijas epidemiologi un mediķi aicina cilvēkus pašizolēties, regulāri mazgāt rokas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus. Profesore Vīksna min arī citus profilaktiskos pasākumus:

  • regulāri mazgāties;
  • neaiztikt seju – ne savu, ne citu cilvēku sejas;
  • pārnākot mājās, uzreiz vismaz nomazgāt rokas un seju;
  • regulāri vēdināt telpas;
  • ievērot higiēnas noteikumus, piemēram, nelietot kopīgu dvieli un, protams, arī zobubirsti;
  • rūpīgi mazgāt traukus;
  • ja iespējams, ģimenē izmantot katram savu trauku komplektu.

Vēl vēlams pēc iespējas mazgāt uzvilktās drēbes, biežāk mainīt gultas veļu. Ja nepieciešams, laulātajiem un dzīvesbiedriem naktsmiers jāpavada atsevišķās gultās.

profesore Ludmila Vīksna
Latvijas Infektoloģijas centra galvenā speciāliste

Es ļoti ceru, ka veselais saprāts un līdz šim fantastiskā organizācija darīs savu darbu. Tas, ka Itālijas variants mums nebūs, jau tagad ir diezgan droši. Es ne tikai ceru, bet esmu diezgan pārliecināta, ja resursu pietiks medicīnā, kā darīt, un, ja nebūs kaut kādi apstākļi, kuri cilvēku domas pavērsīs nepareizā virzienā, tad viss būs labi.