“Par ko dzīvot, ārstēties?” Rīdziniece pēc operācijas sašutusi par iestāžu atteikto atbalstu

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

25 komentāri

Jeļena no Rīgas aprīlī gūlās uz operāciju galda. Ārsti veica galvaskausa trepanāciju, lai likvidētu hematomu jeb asinsizplūdumu, kas, pēc rīdzinieces domām, radies pēc pirms vairākiem gadiem piedzīvotas avārijas. Pēc operācijas Jeļenai jāiziet ilgs rehabilitācijas kurss, kam līdzekļu neesot.

Jeļena

24 nedēļas ilgst rehabilitācija. Jautājums, par kādiem līdzekļiem, ja par katru rehabilitācijas reizi ir jāmaksā 7 eiro liela pacienta iemaksa. Par ko dzīvot? Dzīvokli īrēju. Par komunālajiem pakalpojumiem arī ir jāmaksā. Tev dzīvot vairs negribas. Reāli, dzīvot negribas, jo tiktāl esi pazaudējies šajā dzīvē, ka nesaproti, kā tālāk dzīvot.

Mirkli pirms nokļūšanas slimnīcā Jeļena kļuva par bezdarbnieci. Vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā, rīdziniecei uz laiku piešķirts maznodrošinātas personas statuss. Tiesa gan, tas iedzīvotāju neatbrīvo no pacienta līdzmaksājumiem.

Jeļenas nākamais glābiņš – invaliditātes grupas un attiecīga pabalsta saņemšana. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija to atsaka.

Jeļena

Neesmu vēl līdz galam pabeigusi rehabilitāciju, nav vēl aizritējis periods no aprīļa… Ja raugāmies likumā, tad tas ir pusgads. Tātad tikai oktobrī ir jābūt rezultātam. Un tad viņiem ir jāpārskata – esmu vesela, neesmu. Kāda būs mana tālākā diagnoze.

Labklājības ministrijas pārstāve Aiga Lukašenoka gan norāda, ka šādos gadījumos esot iespēja apstrīdēt komisijas izdoto lēmumu, atkārtoti arī iesniedzot nepieciešamos dokumentus. Ņemot vērā, ka izvērtēšana notiekot bez attiecīgās personas klātbūtnes, ļoti būtiski esot konkrētās situācijas apraksts – pašnovērtējums par funkcionālām spējām. Svarīga esot arī ģimenes ārsta un ārstējošā ārsta aizpildīts norīkojums, kur aprakstīta diagnoze un tās ietekme uz personas funkcionēšanu. “Jo kvalitatīvāk būs aizpildīta un norādīta visa nepieciešamā informācija šajā dokumentācijā, jo kvalitatīvāks būs arī pieņemtais komisijas lēmums,” uzsver Lukašenoka.

Jeļena

Visi uz mani skatās un saka, par ko tad es sūdzos. Vai, lieta tāda, ka jūs staigājat, turklāt – bez kociņa. Jūs staigājat bez kociņa. Jūs varat pacelt divus kilogramus, tad sakiet paldies Dievam, ka jūs varat pacelt divus kilogramus. Bet, kā tad, ja vairāk par diviem kilogramiem es celšu? Ja pacelšu smagu kasti un man sāksies spēcīgi galvas reiboņi?

Nacionālais veselības dienests uzsver, ka maznodrošinātās personas un atsevišķas invaliditātes grupas no pacientu līdzmaksājumiem atbrīvotas netiek. Ja nepieciešams finansiāls atbalsts, esot jāvēršas savā pašvaldībā.

Linda Sausā
Rīgas domes Labklājības departaments

Medicīnisko rehabilitāciju Sociālais dienests nepiešķir jebkurā gadījumā.

Bez Tabu: Te ir jautājums par kaut kādu līdzfinansējumu, finansiāla atbalsta saņemšanu no pašvaldības.

Nē, pašvaldība šādu finansējumu nesniedz. Tie ir valsts sniegtie pakalpojumi. Tas nav pašvaldības pakalpojums, un es jums par to nevaru atbildēt. Un pašvaldība šādus pakalpojumus neapmaksā.

Rīgas domes Labklājības departaments gan piebilst, ja reiz iedzīvotājs nav saņēmis vēlamo palīdzību, tas nebūt nenozīmē, ka nav iespējams saņemt cita veida atbalstu. Un Jeļenas gadījumā neatliek nekas cits, kā atkal un atkal vērsties Sociālajā dienestā un rakstīt jaunus un jaunus iesniegumus.

25 komentāri