“Nevis apiet, bet izdomāt, kā strādāt!” Olimpiskajā centrā Rīgā sporta dzīve turpinās

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

Pievienot komentāru

Pēc valstī izsludinātajiem pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības dēļ “Bez Tabu” skatītāji interesējas par iespējamām nebūšanām un noteikumu pārkāpumiem Olimpiskajā centrā Rīgā.

Ierodoties nepieteiktā vizītē “Elektrum” Olimpiskajā sporta centrā, basketbola un futbola hallēs dominē tumsa. Iemesls – valstī izsludinātie pulcēšanās ierobežojumi. Sportiska gaisotne gan valda peldbaseinā, taču arī šeit apmeklējums esot būtiski krities.

Zane Gemze
“Elektrum” Olimpiskā sporta centra pārstāve

Nonākt tādā situācijā, kādā mēs bijām martā, mēs neviens nevēlamies. Līdz ar to mums ir jābūt nevis radošiem, bet maksimāli noteikumu robežās jāizdomā sistēma, kas strādā, lai mēs kaut minimālā formātā varētu nodrošināt šīs te individuālās apmācības vai procesu. Mūsu gadījumā tas ir peldbaseinā, kur bērni turpina individuāli pie trenera apgūt šīs zināšanas.

Treneri, cik nu vien iespējams, ievēro distanci, kā arī treniņu laikā aizsedz seju ar maskām vai viziriem. Sporta centrs gan ir neizpratnē, kāpēc gan bērniem liegti treniņi plašajās hallēs, kur arī esot iespējams nodrošināt distanci vienam no otra.

“Ņemot vērā to telpu lielumu, kāds ir “Elektrum” Olimpiskajā centrā, tie ir 5600 kvadrātmetri, tad, patiesībā, tur tie riski ir praktiski minimāli līdzīgi kā ārtelpā. Galvenais ir organizēt šo cilvēku plūsmas. Bet mēs arī ļoti saprotoši izturamies pret šiem te noteikumiem, jo mēs saprotam, ka nevar tos pielāgot un katrai grupai sagatavot savādākus, līdz ar to esošā regulējuma ietvarā mums diemžēl, bet ir jāpārtrauc šādas nodarbības,” turpina sporta iestādes pārstāve.

Arī topošās volejbolistes uz laiku atvadījušās no bumbām, tīkla un sporta zāles grīdas, dodoties ārpus sporta centra sienām.

Agija Sidorova
volejbola trenere

Prieks par meitenēm, kuras ir cītīgākās man šeit un turpina darboties, bet, jā, es domāju, ka pie visa var pierast. Protams, ir žēl, ka mēs nevaram to bumbu turēt rokās un spēlēt pār tīklu. Cerams, ka atkal varēsim zālē iet, jo meitenes tikko bija sākušas to sacensību atmosfēru sajust, bet atkal viss tiek vienkārši pārtraukt. Grūti motivēt viņas.

Sporta centra pārstāve piebilst, ka kolektīvs pašreiz dzīvojot vienai dienai, jo domāt par to, kā būs pēc mēneša vai diviem, esot lieka laika šķērdēšana. “Tas, ko mēs darām, mēs domājam uz priekšu tādā formātā, kā ātrāk iedzīvināt šos te ierobežojumus, nevis apiet, kā varbūt citi domā, bet tieši esošā ierobežojuma ietvarā izdomāt, kā tad mēs varam strādāt.”

Skaties arī: Sieviešu fitnesa klubā Vecmīlgrāvī pārkāpj pulcēšanās ierobežojumus un rīko grupu treniņus.