“Man viņiem savas kājas aizsūtīt?” Apdrošinātājiem nepieciešams precīzs ārstēšanās apraksts, kuru no slimnīcas jāsaņem pacientei.

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

5 komentāri

“Bez Tabu” uzrunā “Swedbank” kliente, kurai ar banku noslēgts arī apdrošināšanas līgums. Vasaras sākumā piedzīvojusi nopietnu kritienu un nogādāta slimnīcā. Tomēr mēneša garumā, regulāri kontaktējoties ar “Swedbank”, tā arī nav panākts vēlamais rezultāts, jo apdrošinātājiem esot nepieciešams precīzs ārstēšanās apraksts.

Pirms pāris gadiem Anita viesojusies “Swedbank” filiālē, lai apmainītu bankas karti. Viņa atminas, kā bankas darbiniece ļoti naski piedāvāja dažādus apdrošināšanas pakalpojumus, un rezultātā noslēgts līgums par dzīvības apdrošināšanu un traumu papildapdrošināšanu. Jūnija sākumā Anita piedzīvoja smagu kritienu un tika nogādāta slimnīcā.

Anita
piedzīvojusi nopietnu kritienu

Šā gada devītajā jūnijā es ķirsim griezu zarus uz alumīnija kāpnēm, vienu kāpņu kāju biju ielikusi mīkstā zemē, un tās kāpnes sāka grimt, un es nogāzos, viena kāja aizķērās aiz pakāpiena, otra starp pakāpieniem. Bija aizdomas, ka viena ir lauzta, otrai bija smagi plēsts muskulis.

Ātrā palīdzība Anitu nogādājusi Rīgas 2. slimnīcā, kur uzliktas šuves, iedoti kruķi un noteikts divu nedēļu gultas režīms. Vēlāk atcerējusies, ka ir taču apdrošināšana, un uzsākusi saraksti ar “Swedbank”, lai pieteiktu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Anita

Tad man sākās sarakste mēneša garumā, trīsdesmitajā dienā apdrošinātāji man atbildēja, ka ar slimnīcas izrakstu nepietiek, jo tur ir saīsinājumi, plus par maz informācijas, nav garuma, nav šuves, nav diegu resnumu, adatas, es nezinu, ko vēl viņiem vajadzētu vajadzēt, un tā arī tas nekādi nav finalizējies.

Slimnīcas izrakstā redzama diagnoze: abu apakšstilbu plēstas brūces, bet apdrošinātāji norādījuši uz neskaidriem četriem lielajiem burtiem: BPĶA, kas, visticamāk, nozīmē: brūces primāra ķirurģiska apdare. Slimnīcā Anitai sākotnēji norādīts, ka šādu paplašinātu izrakstu neizsniedz, bet paciente var iesūtīt oficiālu pieteikumu, kas arī izdarīts.

Anita

Pirmkārt, tā esot sensitīvu datu izpaušana trešajām personām, otrkārt, ārstu kompetences apšaubīšana, kam es arī piekrītu, jo es neesmu kompetenta ārstam norādīt, kas viņam ir jāraksta manā slimnīcas izrakstā. Slimnīcā arī uzreiz norādīja, ka apdrošinātājiem pašiem personīgi jāpieprasa šī te informācija.

Anita rēķina, ka šo gadu laikā apdrošinātājiem pārskaitījusi 365 eiro, ārstēšana slimnīcā neesot izmaksājusi daudz, bet šajā gadījumā tas pat neesot naudas jautājums. “Es guļu slima gultā, un kāds man atļaujas vēl kaut ko, es neredzu tās bankas atbildību par saviem klientiem, jo man būtu pieticis, ja viņi būtu man vienu pārsiešanu apmaksājuši,” norāda Anita.

“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops norāda, ka ir noteiktas procedūras, kas jāievēro, lai apdrošinātāji saprastu lietas būtību un savāktu visu vajadzīgo informāciju. “Ārstniecības iestādes, pamatojoties uz datu regulu, ir sākušas ieviest kodus diagnozēm, apdrošinātājs saņem izrakstu ar kodiem un, lai būtu pēc iespējas precīzāks, viņš prasa paskaidrot, ko šie kodi nozīmē,” skaidro “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Jānis Krops
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs

“Swedbank” apdrošinātāju darbinieku prakse un pieredze ir tāda, ka vieglāk ir palūgt, lai pacients pats pieprasa informāciju ārstniecības iestādei, un ārstniecības iestāde to izsniedz ātrāk, nekā apdrošinātājam sarakstīties, tas vienkārši prasa ilgāku laiku.

Bieži vien ilgāku laiku aizņem apdrošinātāju sarakste ar ārstniecības iestādi, tāpēc tiek iesaistīts pacients. “Mēs negribam pieļaut interpretācijas, lai vēlāk nebūtu pārpratumu, jo primāri ir pats klients, kura veselība ir cietusi, es nezinu, kur problēma šos četrus burtus atsūtīt atbildē, es saprotu, ka ārstniecības iestāde spītīgi uzskata, ka viņu pienākums nav paust šādu informāciju, jo tas ir datu pārkāpums,” komentē Jānis Krops.

“Bez Tabu” informēja Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētāju par radušos situāciju, viņš norādīja, ka apdrošinātāji droši varot pieprasīt sev nepieciešamo informāciju, un tā pat bieži vien esot labāk, jo pacients var arī nezināt, kāda tieši informācija vajadzīga. “Lai nāk, es uzrakstīšu, ko tas nozīmē, ar zīmogiem desmit apstiprināšu,” telefonsarunā ar “Bez Tabu” norādīja Rīgas 2. slimnīcas vadītājs.