“Kurš drosmīgais tad laidīsies lejā?!” 1. grupas invalīds pikts par Rojas pludmales labiekārtojuma slavināšanu

4 komentāri

Rojā labiekārtota publiskā pludmale – pašvaldība pat īstenojusi projektu, lai pludmali padarītu pieejamu arī cilvēkiem ar invaliditāti. Taču “Bez Tabu” uzrunātais Leons norāda, ka viss nebūt nav tik rožaini.

Rojā dzīvojošais Leons ir 1. grupas invalīds, pārdzīvojis insultu. Lai pārvietotos, nepieciešams spieķis, taču arī tas sagādā grūtības, tāpēc jāizmanto invalīdu ratiņi. Lielu atbalstu ikdienas dzīvē sniedz sieva Sandra. Un nu precēto pāri negaidīti pārsteidz Talsu televīzijas ziņas, kur Roja izpelnījusies izcilas pludmales slavu.

“Kā labais piemērs Ziemeļkurzemes piekrastē tiek minēts Rojas novads, kur izveidota taka, kas piemērota cilvēkiem ratiņkrēslos un ved līdz jūrai,” citāts no Talsu televīzijas sižeta.

LEONS: Kā tad te tiks? Kurš tad būs tas drosmīgais, kas laidīsies lejā? Labi, šoreiz, re, kur var normāli nokāpt lejā, bet pa vasaru te pārcentīgais sētnieciņš norok tā, ka te līdz celim tas laipas gals.

SANDRA: Nē, nu, viņam tāds rīkojums bija dots, lai nebojātu koku, vajag norakt smiltis. Kā tas cilvēks tur tiks, tas vairs nav svarīgi, galvenais – lai nesabojā kokus.

Projekts uzsākts vēl 2017. gadā. Toreiz vietējā pašvaldība izsludina iepirkumus un noslēdz vairākus līgumus. Koka laipu izbūvēšana izmaksā aptuveni 42 000 eiro, bet takas izgaismošana – pat vairāk nekā 110 000 eiro. Tas viss paslēpts zem viena vārda – labiekārtošana.

Takas otrā galā situācija ir vēl ekstrēmāka. Leons pat satraucas, lai dzīvesbiedre nepiestumj pārāk tuvu nogāzei. “Tāda ir tā pieeja jūrai,” nopūšas Leons.

Pie Rojas pludmales šogad uzvilktais dabas pieejamības zaļais karogs apliecinot, ka dabas objekts ir pilnīgi pieejams. Realitātē cilvēki ar ierobežotu kustību gan tiek kaitināti ar to, ka līdz smiltīm tiek, bet sajust jūru pilnībā nav iespējams, nemaz nerunājot par ģērbtuvju izmantošanu.

Leons

Tad tas karogs lupatas vērts vien ir, ja šitādā veidā to izkar. Ir jau, galu galā, tie plastmasas dēļi, ja. Tos tad te dažus metrus jau var pielikt klāt, lai neiznāk kārtējie miljoni, lai par lēto izbrauktu, ja.

“Tas nemaz projekta ietvaros, cik ir zināms, nav domāts līdz pašai jūrai nokļūt. Mums ir tie laukumi, līdz kurienei tiek, tie apgriešanās laukumi, bet jūra nāk virsū, jūra – atkāpjas… Nemaz fiziski nevar uzlikt tur, jo tik mainīga jūra ir. Mūsu projekta ietvaros bija, ka tikai līdz pašai jūrai ne, ka piekļūst vismaz tuvu jūrai. Mums nebija tāds mērķis, ka viņam ūdenī jāliek kājas,” skaidro Roja novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane.

Tieši ar pašvaldības pieminētās apvienības “Apeirons” un Latvijas Zaļās kustības labvēlību piešķir “NaaC” karogus un palīdz popularizēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieejamos objektus. Tiesa gan, šajā gadījumā daudzi gluži kā Leons var palikt vīlušies.

Jānis Matulis
Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs

BEZ TABU: Kā ir ar piekļūšanu pašai jūrai?

Tas nav galvenais kritērijs, jo tas faktiski ir vairāk kā tāda ekstra, ko varētu nodrošināt kāds privātais uzņēmējs, jo tīri pašvaldībai tādas funkcijas mēs nevaram arī uzlikt, jo tas ir pietiekami dārgi. Tas nav šā sertifikāta mērķis, noteikti tas nav – nodrošināt piekļuvi līdz ūdenim, bet līdz dabas objektam. Dabas objekts šobrīd ir piekraste – kāpas un skats, un, tā teikt, normāla pieeja vienai vai otrai interesantai no dabas viedokļa vietai.

Pašvaldībā vēl atzīst, ka viss esot atkarīgs no finansējuma. Ja būs jauns projekts, kurā paredzēs arī piekļūšanu jūrai tās tiešā izpratnē, tad pašvaldība būšot gatava iesaistīties. Citkārt no budžeta naudas šāda iecere atbalstīta netikšot.

Jāpiebilst, – ja nu tomēr ir tā vēlme izbaudīt jūru, tad var doties uz Liepāju, kur jau vairākus gadus ir izveidota īpaša pludmale cilvēkiem ar ierobežotu kustību.

Savukārt pēc sižeta “Bez Tabu” saņēma skatītājas Lauras vēstuli: “Intervijā sieviete, kuras vārdu neatceros [Agnese Veckāgane], minēja, ka fiziski nav iespējams izveidot tādu celiņu, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām tiktu līdz pašai pludmalei. Tās ir absolūtas muļķības. Dānijā, piemēram, Dronningmølle Strand ir izveidota īpaši laipiņa, lai jebkurš cilvēks ar kustību traucējumiem varētu piekļūt pie pašas jūras un baudīt skaisto mirkli. Lūk, fotogrāfija no šīs pludmales kā piemērs, ko varētu Latvijā izveidot, ja vien atbildīgās personas to patiešām arī GRIBĒTU, nevis meklētu mūždien kādas atrunas, lai to nedarītu. Pēc fotogrāfijas spriežot, tam nevajadzētu būt sarežģīti. Pielikumā fotogrāfijas no divām dažādām pludmalēm ar iespēju tikt cilvēkiem līdz jūrai”.