Kauns! “Stradiņos” gadiem pazemo vēža slimniekus un mediķus: regulāri nedarbojas ierīce, kas glābj dzīvības

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

51 komentārs

Vienā no valstiski nozīmīgākajām un vadošajām ārstniecības iestādēm – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – ierīce, ar ko glābj vēža slimnieku dzīvības, gadiem ilgi regulāri iziet no ierindas. Pacienti, kurus plosa dzīvībai bīstamie audzēji, un ārstējošais personāls sašutis, jo ilggadējie lūgumi nodrošināt pienācīgus ārstēšanās apstākļus tiek ignorēti. Līdz ar to cieš slimnieki un ārsti. Varas gaiteņos “čukst”, ka onkoloģisko slimnieku ārstēšana esot definēta kā prioritāte. Kad vārdi realizēsies dzīvē?

Valsts nozīmes ārstniecības iestādē – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) – gadiem ilgi regulāri nedarbojas iekārta, ar ko glābj dzīvības – vienīgais šeit esošais lineārais paātrinātājs. Iekārta apstaro audzēju, nogalina vēža šūnas.

Ventspilniece Anita cīnās ar krūts vēzi. Viņai, tāpat kā citiem vēža slimniekiem, izveidots apstarošanas plāns. Tomēr ierīces defektu dēļ apstarošanas regulāri nenotiek.

Vēža slimnieki jūtas kā bezpajumtnieki, jo vienkārši izguļas, bet pārmaksā

Anita
pauž sašutumu daudzu vēža skarto pacientu vārdā

Kopā paredzētas 34 staru terapijas. Tomēr, tā kā staru aparāts regulāri pārstāj darboties, mana atrašanās slimnīcā ieilgusi par vairāk nekā diviem mēnešiem. Šajā laikā aparāts nestrādāja deviņas dienas.

Mēs esam spiesti pārmaksāt [par bezjēdzīgu uzturēšanos slimnīcā]. Atrodamies šeit kā bezpajumtnieki – atbraucam, samaksājam naudu un izguļamies.

Izbraukāt uz un no mājām, kad iekārta pārstāj darboties un kad tā atkal ir darba kārtībā, īpaši tālāk no Rīgas dzīvojošajiem ir pārāk sālīta un nogurdinoša “izprieca”. Ventspilniece Anita stāsta, ka viņa par dirnēšanu slimnīcā līdz apstarošanas iekārtas savešanai darba kārtībā pārmaksājusi 63 eiro (par deviņām dīkstāves dienām).

Bez tā Anita un citi maksā arī par uzturēšanos slimnīcā nedēļas nogalēs, kad apstarošanas nemaz nav paredzētas, kaut patiesībā daudzi tad dodas mājās. Tas tādēļ, ka, izrakstoties no slimnīcas, vēlāk atkal būtu jāpiedzīvo garais analīžu un pārbaužu process.

“Tā nav pacientu iniciatīva palikt slimnīcā un vienkārši gulēt. Tā tomēr ir smaga slimība. Visi labprāt ātrāk tiktu mājās, jo tur tomēr ir patīkamāki apstākļi. Tā nav normāla slimnīca, ka jau tā smagajā situācijā vēža slimniekiem jāpiedzīvo kas tāds!” par absurdo situāciju turpina Anita.

Arī mediķiem mērs pilns

Sieviete stāsta, ka citi vēža slimnieki ārstniecības iestādē atrodas ilgāk, līdz ar to par dīkstāvi samaksājuši vairāk.

“Tā mēs te cīnāmies… Ja slimnīcā nav vietas, izmanto viesnīcu. Viena paciente ir no Kuldīgas. Viņai par viesnīcu jāmaksā 450 eiro,” teic Anita.

PSKUS vadībai iesniegta daudzu pacientu un mediķu parakstīta vēstule, norādot, ka ārstēšana šādā manierē nav kvalitatīva.

“Starošanas māsiņas arī ir neizpratnē. Saka, ka jau gadiem tā iekārta te strādā, te pārstāj darboties. Mēs sagaidām, ka slimnīcas vadība kaut kā skaidros situāciju un rīkosies mūsu un nākotnes pacientu vārdā,” teic Anita.

PSKUS Onkoloģijas nodaļas vadītāja Gunta Purkalne informē, ka “iekārta ir novecojusi. Tā vienmēr ir strādājusi ar pārslodzi. Ar šo aparātu dienā ārstē ap 65 pacientiem. Tas ir ļoti liels skaits. Faktiski Latvijā vislielākais skaits”.

Jauna dzīvību glābēja iegādei esot nepieciešami vairāki miljoni eiro, ar valsts atvēlētajiem līdzekļiem slimnīcai nepietiekot tā iegādei.

G. Purkalne
PSKUS Onkoloģijas nodaļas vadītāja

Mēs jaunu aparātu prasām jau kopš 2010. gada. Mēs sakām, ka mums ir nepieciešams otrs lineārais paātrinātājs, lai būtu divi aparāti, lai viens nebūtu tik ļoti pārslogots.

Diemžēl pagājuši septiņi gadi, bet mēs esam tajā pašā izejas punktā.

Veselības ministrijā, kuras ierēdņiem un pārstāvniecībai Ministru kabinetā jācīnās par pienācīgu finansējumu veselības nozarei, stāsta, ka bēdīgā situācija PSKUS ir ilggadējas nepārdomātas politikas un naudas pārdales sekas.

“Līdz 2017. gadam veselības nozares finansējums būtiski atpalika no tā finansējuma apjoma, ko dažādas starptautiskas organizācijas ir atzinušas par minimāli nepieciešamo, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas secinātajam, tiem būtu jābūt vismaz 12 procentiem no valsts izdevumiem. Latvijā veselības aprūpei ilgstoši bija zem 10 procentiem,” par iemesliem, kāpēc ilgstoši nevar atrisināt sasāpējušas problēmas, stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Tomēr no šā gada esot rasts papildfinansējums onkoloģijas slimību diagnostikai un ārstēšanai. Nākamgad būšot arī jaunas iekārtas.

“Nākamgad paredzēts novirzīt vēl papildu finansējumu onkoloģijas jomai, tostarp trīs lineāro paātrinātāju iegādei. Gan PSKUS, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai,” cerības staru iespīdina ministrijas pārstāvis O. Šneiders.

51 komentārs