“Fastings” jeb intervālā ēšana! Speciālisti skaidro badošanās plusus un mīnusus

Alise Kubiloviča

Autors: Alise Kubiloviča

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ar lielu rūpību un uzmanību iesaistās sadzīvisku konfliktu un nebūšanu risināšanā.

1 komentārs

Veselīga dzīvesveida piekritēju vidū kļuvusi populāra pārtrauktā gavēšana jeb “fastings“. Tas sevī iekļauj maltītes uzņemšanu tikai konkrētā diennakts laikā. Par vienu no vispopulārākajiem varētu saukt 16 stundu ciklu, kurā cilvēks, piemēram, neēd no sešiem vakarā līdz desmitiem no rīta.

TV personība Ansis Klintsons par “fastingu” uzzinājis jau 16 gadu vecumā, kad viņa rokās nonākusi grāmata par badošanos. Viņa ēšanas paradumi ikdienā mainās – citreiz nolemj neēst pat 24 stundas, bet citreiz ievēro 16 stundu neēšanas ciklu. Tomēr viņš uzsver, ka vienam pārtrauktā gavēšana var ļoti patikt, bet citiem nepatikt un pat sagādāt veselības problēmas. Tāpēc iesaka vienmēr konsultēties ar ārstu par lēmumu pievērsties intervālajai ēšanai.

Uztura speciāliste Eva Kataja jaunajā modes lietā – maltīti ieturēt tikai konkrētos laikos – neredz neko sliktu, bet atgādina, ka ikviens cilvēks šo metodi izmantot nevar.

Eva Kataja
uztura speciāliste

Tās būtu grūtnieces, barojošas māmiņas, arī maziem bērniem es noteikti neieteiktu piekopt šādu režīmu. Ļoti uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi.

Uztura speciāliste norāda, ka bieži šo principu izmanto cilvēki, kuri vēlas notievēt. Tomēr neesot pierādījumu, ka intervālā ēšana sniegtu lielākus rezultātus kā veselīgs uzturs un sports. Tāpat cilvēkiem, kuri nolēmuši uzsākt intervālo ēšanu esot jābūt gataviem, ka sākuma process var nebūt viegls.

Tomēr arī endokrinoloģe Ilze Konrāde stāsta, ka neēšana jeb badošanās atjauno dažādas organisma funkcijas. Tāpēc, pievēršoties “fastingam”, vesels cilvēks var izjust pozitīvu efektu.