“Zvana un sūta draudu vēstules!” Parādu piedzinēji izsola jaunas ģimenes dzīvokli Dobelē

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

40 komentāri

Egīls vēl 2007. gadā iegādājas dzīvokli Dobelē. Darījums notiek ar 40 000 eiro liela hipotekārā kredīta palīdzību. Tobrīd Egīls līgumu noslēdz ar “Latvijas Krājbanku”.

Par nelaimi dobelniekam, “Latvijas Krājbanka” piedzīvo finansiālo krahu, kam seko bankrots. Egīla līgums nokļūst pie nebanku sektora uzņēmuma SIA “Baltics Credit Solutions Latvia”.

Pamatojoties uz sākotnēji noslēgto līgumu, Egīlam ik pēc pieciem gadiem jāpārslēdz līgums, nosakot jaunu aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņu, taču – ne ilgāku par 2032. gadu. SIA “Baltic Credit Solutions Latvia” piekrīt pirmajam piecgades plānam, kas beidzās 2017. gadā.

SIA “Baltic Credit Solutions Latvia” trīs mēnešus pirms līguma beigām, kad būtu jāveic atkārtots pagarinājums, pieprasa atmaksāt visu summu bez pagarinājuma. Tobrīd aizdevuma summa kopā ar procentiem saruka līdz nepilniem 33 000 eiro. Egīls tomēr vienojas par jaunu līgumu, tiesa gan, uz turpmākajiem diviem gadiem. 2019. gada vasarā Egīls jau saņem ziņu no parādu piedzinējiem “Intrum Latvija”. Atklājas, ka tā gada vasarā “Baltic Credit Solutions Latvia” ir likvidēta un Egīla aizdevuma līgums cedēts.

Egīls
nevēlas palikt uz ielas

Protams, tā summa netika viņiem sagādāta. Un viņi [parādu piedzinēji] sāka sūtīt mums draudu vēstules, ka dzīvoklis tiks atdots izsolē.

Egīls tobrīd nojauš, ka situācija ir kritiska un ar jurista palīdzību vēršas tiesā pret parādu piedzinējiem, pieprasot jaunu līguma pagarinājumu. Tiesas sēde gan nozīmēta vien nākamā gada 17. februārī. Tiesa gan, “Intrum Latvija” jau paguvusi tikt pie cita tiesas lēmuma, kas ļauj izlikt dzīvokli izsolē.

Linda Hakīma
“Intrum” pārstāve

Cesijas jeb parādsaistību pārdošanas rezultātā dažādas klientu lietas nonāk pie “Intrum”, tostarp no nu jau bankrotējušās “Latvijas Krājbankas”. Mēs tiešām cenšamies izprast katra individuālā klienta situāciju un vienmēr aicinām uz konstruktīvu dialogu, lai atrastu abām pusēm pieņemamāko risinājumu, taču mēs darbojamies likuma ietvaros. Darbā ar debitoriem vienmēr piedāvājam vairākus veidus, kā sakārtot savas saistības – ja parādu nav iespējams atmaksāt uzreiz, kas ir saprotami, mēs vienmēr piedāvājam cilvēkiem refinansēšanas iespēju, kas nozīmē to, ka klients pārfinansē savu kredītu kādā no bankām un turpina veikt regulārus maksājumus saskaņā ar šīs bankas noteikumiem. Ja saistību izpildes termiņš ir beidzies un cilvēks nav līdz tam nokārtojis savas saistības vai nevēlas meklēt citu risinājumu, mums neatliek nekas cits kā vērsties tiesā. Vienmēr par šo lēmumu informējam parādnieku normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā – atbilstoši izvēlētajam tiesvedības veidam, izmantojot pastu (ierakstītas vēstules), notariālu paziņojumu vai oficiālu publikāciju (“Latvijas Vēstnesī”).

Saskaņā ar Civilprocesa likumu (397.p) pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, atsevišķi nepaziņojot par to ne pieteicējam, ne parādniekam. Tiesas pieņemtais lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties. Izsole tiek organizēta, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas lēmumu.

Saskaņā ar Civilprocesu – ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta, bet jau uzsāktā izsole – pārtraukta. Tā kā šī ir publiska informācija, varam atklāt, ka konkrētā nekustamā īpašuma izsole noslēdzas 28.12.2020., attiecīgi debitoram vēl ir laiks un iespēja savas parādsaistības atrisināt, ja ir vēlme paturēt konkrēto nekustamo īpašumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsver, ka ”Intrum Latvija” ir parādu atgūšanas uzņēmums, kas nevarot pagarināt aizdevuma līgumus. Līdz ar to Egīla “vilciens”, visticamāk, jau esot aizbraucis. “Patērētājam vajadzēja meklēt iespējas, kā pārkreditēties, un līdz ar to saglabāt iespējas samaksāt šo aizņēmumu ilgākā laika termiņā. Pārkreditēties var gan pie bankām, gan pie nebanku kredītu devējiem,” skaidro PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Egīls
nevēlas palikt uz ielas

Tā kā mans tēvs bija arī galvotājs, tēvs vienkārši bija aizgājis uz “SEB” banku painteresēties, vai ir iespēja vispār paņemt kredītu. Un bankā par viņu vienkārši pasmējās un teica, ka mēs esam parādnieki un parādniekiem kredītu nedod.

Tiesa gan, nedz Egīls, nedz arī kāda cita no hipotekārā kredīta līgumā iesaistītajām personām citā bankā vairs nevērsās.

PTAC īpaši piekodina,- pirms līgumu parakstīšanas rūpīgi izlasīt tā noteikumus un nesteigties ar autogrāfa uzlikšanu uz papīra. “Tādās situācijās nekad nevajag paļauties uz to, ka kāds cits izstāsta, kas ir rakstīts dokumentā. Ir jāizlasa pašiem, ir jāsaprot pašiem, kas tur ir rakstīts. Ja ir neskaidrības, protams, tad ir jāuzdod jautājumi vai arī jālūdz precizēt līguma noteikumi,” turpina Zarāne.

Ja Egīls neatdošot parādu piedziņas kompānijai visu prasīto summu, tad 28. decembrī Egīlam kopā ar sievu un pusotru gadu veco bērnu draud palikšana uz ielas.

Egīls tomēr paļaujas un cer, ka tiesa iejauksies vēl pirms izsoles beigām, dodot iespēju Egīlam nokārtot aizdevuma atmaksu krietni maigākā veidā. Pat ja izsole tiks pabeigta, jau jaunajam saimniekam, visticamāk, varētu nākties rēķināties ar tiesas procesiem, jo lieta starp Egīlu un “Intrum” vēl nav beigusies.