Zemes īpašniekiem neļauj būvēt žogu pie veikala ”Akropole”

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

3 komentāri

Zemes līdzīpašniece un daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja Inese norāda, ka apritējis jau gads, kopš nama iedzīvotāji cīnās ar Rīgas domi par iespēju savu privātīpašumu iežogot.

Inese dzīvo daudzdzīvokļu namā, kas atrodas blakus tirdzniecības centram ”Akropole”. Kopš veikala atvēršanas viņu mierīgais pagalms ir pilnībā mainījies. Katru dienu to šķērso simtiem lielveikala apmeklētāju, kuri izvēlas taisnāko ceļu, lai nokļūtu lielveikalā, kā rezultātā pagalmā izmīdīta pamatīga taka.

Sākotnēji saziņa ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem esot bijusi patīkama, taču pavisam drīz Inese saskārusies ar attieksmes maiņu, un nu aprit jau gads, kopš iedzīvotāji nolēma savu privātīpašumu iežogot. Pārliecinoši lielākā mājas iedzīvotāju daļa atbalstīja žoga celtniecību par saviem līdzekļiem. No pilsētas netiek prasīts neviens cents, tikai atļauja žogu izbūvēt.

Inese
Nama iedzīvotāja

Kad paskatījos, uz kādiem punktiem būvvalde balsta savu lēmumu, neļaujot žoga celtniecību, parādījās kurioza situācija. Mums atsaka, pamatojoties uz punktiem, kuri likumā neeksistē, tie ir izslēgti. Tāpat būvvalde mūs aicina saglabāt vēsturisko betona žogu, taču tas dabā jau sen neeksistē. To nojauca, kad būvēja veikalu ”Akropole”. Kā var pieļaut tādas kļūdas?

Inese guvusi saskaņojumu no visiem apakšzemju komunikāciju turētājiem par to, ka viņiem nav iebildumu par žoga izbūvi. Tas nebija viegli, un vietām nācās mainīt žoga līniju, lai gūtu saskaņojumu. Iedzīvotāju pārstāve par notikušo vērsusies arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kas atrodas vienā ēkā ar Būvvaldi. Departamentā norādīts, ka Būvvalde nepareizi traktē, ka pie mājas esošais ceļš ir servitūts un tas nepieciešams arī citiem pilsētniekiem, tādējādi liedzot to iežogot.

Būvvaldes galvenie iebildumi esot par to, ka žogs ir sadalīts pārāk daudzās plaknēs, tādēļ tā izvietojums būtu jāmaina.

Edgars Butāns
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis

Arī Attīstības departaments atzinis, ka žoga izvietojums 14 plaknēs, kas rada nepārskatāmu pilsētvides uztveri, būtu jākoriģē. Būvniecības dokumentācijā, kas bija iesniegta, betona žogs tika norādīts kā esošs. Bija vairāki žoga posmi. Viens bija uzrādīts kā dabā neesošs, otrs posms – kā dabā esošs, bet ar norādi, ka tas tiks demontēts. Iesniedzējs ir aicināts koriģēt būvniecības dokumentāciju un piedāvāt žoga risinājumu tādu, kas nav tik sadrumstalots, bet ir viengabalains.

Inese norāda, ka saskaņot citādāku žoga novietojumu ar komunikāciju turētājiem varētu būt arī neiespējamā misija.