“Visvairāk baidos, ka viņš atņems bērnu!” Rēzekniete ar meitu atgriežas Latvijā, nostājas uz “kara takas” ar bērna tēvu islandieti

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

29 komentāri

Ilgus gadus dzīvojusi Islandē, rēzekniete Olga atgriezusies Latvijā, līdzi ņemot arī nepilngadīgo meitu, kas dzimusi Islandē. Bērna tēvs islandietis vaino sievieti meitas ”zādzībā”, jo māte aizvedusi atvasi uz Latviju, nesaskaņojot ar tēvu. Islandietis tiesā pieprasa nodrošināt viņam iespēju tikties ar meitu Islandē. Māte tam nepiekrīt, bažījoties, ka, līdz ko bērns aizbrauks uz Islandi, vīrietis atvasi varētu neatdot mātei. Tāpat rēzekniete norāda, ka līdz šim meitu audzinājusi viņa viena, savukārt meitas tēvs neesot bijis pietiekami gādīgs.

No Rēzeknes uz Islandi Olga pārcēlās pirms 10 gadiem, pēc arodskolas absolvēšanas. Islandē Olga iepazinās ar vietējo puisi, ar kuru uzsāka kopdzīvi. Drīz vien pieteicās bērniņš, bet vīrieša reakcija sievieti šokēja.

Olga
cīnās par bērnu

Mēs sākām dzīvot kopā. Drīz vien uzzināju, ka esmu stāvoklī. Trešajā grūtniecības mēnesī es viņam pateicu, ka pieteicies bērns, pēc kā viņš vienkārši pazuda. Viņš acīmredzot negribēja bērnu, jo bija pārāk jauns. Nesen kļuva pilngadīgs.

Kā stāsta Olga, vēlāk, konsultējoties ar savu māti, puisis izteicies sievietei, ka būtu nepieciešams veikt abortu, kam Olga nepiekrita. Grūtniecības laikā uz salīdzinoši īsu laiku pāris atsāka kopdzīvi, tomēr ne uz ilgu laiku.

Vientuļā māmiņa “sitas” pa dzīvi

Spītējot sievietes pārdzīvojumiem, 2010. gadā pasaulē sveika un vesela nāca meitiņa Daniela, kurai nokārtoja dubultpilsonību – Latvijas un Islandes. Meitai esot pavisam mazai, vientuļās māmiņas dzīve svešā valstī bijusi ļoti sarežģīta.

Olga
cīnās par bērnu

Saņēmu vientuļās mātes statusu. Viņš [bērna tēvs] ar mums nedzīvoja. Viņš reti ieradās mūs apciemot, vēl retāk prasīja, kā klājas bērnam. Viņš nemaksāja alimentus. Kādu laiku mēs komunicējām, jo uzskatīju, ka meitai ar tēvu jāuztur attiecības, bet es neredzēju viņā tēva jūtas. Viņš to ne visai gribēja. Dzīvoju no pabalstiem. Tie bija vienīgie ienākumi. Tā nebija liela nauda. Lielāko daļu maksāju par dzīvokļa īri. Palika nedaudz pārtikai. Es mēdzu doties arī uz Sarkano Krustu pēc palīdzības, jo nebija ko ēst.

Tēvs grib tikties Islandē

Meitai pieaugot, Olga Islandē atsāka darba gaitas. Strādāja pat divos darbos, lai uzturētu meitu, sevi un samaksātu par īri. Ar bērna tēvu kopā nedzīvoja, viņš ticies ar meitu, palīdzējis dažkārt izņemt meitu no bērnudārza, stāsta Olga. Vēlāk vīrietis sācis maksāt uzturlīdzekļus. Kad Daniela Islandē bija pabeigusi 1. klasi, skolas brīvlaikā māte un meita apciemoja radus Rēzeknē, kur sievietei pavērās darba un studiju iespējas.

Olga
cīnās par bērnu

 Vēl pirms aizbraukšanas tajā gadā es viņam izteicos, ka vēlos atpakaļ uz Latviju kopā ar meitu. Jutu, ka Islandē man nav izaugsmes iespēju, bet es gribu studēt, attīstīties, bet zaudēt meitu es baidījos par visu visvairāk. Viņš tobrīd nevēlējās par to runāt, mēs aizbraucām uz Latviju brīvlaikā, un es pateicu viņam, ka vairs neatgriezīšos. Teica, ka varu pati palikt Latvijā, cik ilgi gribu, bet, tā kā bērnam jāatsāk skolas gaitas 2. klasē, piedāvāja man parakstīt dokumentu un teica, ka kopā ar meitu brauks atpakaļ uz Islandi, bet es neko neparakstīju. Viņš manu un meitu terorizēja ar jautājumiem, kad brauksim atpakaļ. Es viņam teicu, ka neatgriezīsimies. Viņš sāka draudēt, ka atbrauks un, pamatojoties uz savām tiesībām, savāks bērnu.

Olga stāsta, ka meitai ir pieķeršanās nevis vietai – Islandei –, bet gan cilvēkiem, tēvam un viņa radiniekiem, tāpēc piedāvā tēvam tikties ar bērnu Latvijā. ”Man ir bail, ka meitu atņems, ja viņa aizbrauks uz Islandi,” bažījas Olga.

Patlaban Latvijā noris tiesvedība par saskarsmes tiesībām ar bērnu. Tēvs tiesai pieprasa noteikt tikšanos ar meitu skolas brīvlaikos Islandē. Olga lūdz atsaukties spējīgu advokātu, kurš viņu aizstāvētu tiesā. Ar sievieti iespējams sazināties šeit.

Eksperti: Šādi strīdi kaitē bērnam

Šāda atvases dalīšana, vecākiem katram ejot savu ceļu, kaitē bērnam, uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova.

Valentīna Gorbunova
VBTAI pārstāve

Ja mēs nerunājam par ārvalstu gadījumiem, bet gan par kopumā vecākiem, kuri pēc šķiršanās nevar vienoties par bērnu aizgādību, VBTAI statistikā no iesniegumu kopskaita 90 procenti iesniegumu ir par šo tēmu. Tie ir kara apstākļi, bet, kā zinām, karā neviens laikam nav uzvarētājs. Visvairāk cieš bērns. Es nenoliegšu, ka katrs no vecākiem pa savam mīl bērnu, varbūt pat ļoti mīl, grib bērnam to labāko, bet šādi strīdi kaitē bērnam. Bērni šādās situācijās ļoti bieži jūtas vainīgi, domājot: ja nebūtu manis, šie cilvēki nestrīdētos. Tā ir milzu trauma bērnam.

Tieslietu ministrijā norāda, ka šajā un līdzīgās situācijās par turpmākām saskarsmes tiesībām miermīlīgā vai tiesas ceļā jāvienojas sākotnējā mītnes zemē.

Baiba Jugane-Lintere.
Tieslietu ministrijas pārstāve

Tikai tad, kad ir lēmums, kas ir stājies spēkā, kad tas ir uz rokas, tad viena no pusēm var izceļot. Ja izceļo no valsts ar bērnu bez otras puses piekrišanas, ir iestājusies civiltiesiskā bērna nolaupīšana. Tad mēs uzreiz iedarbinām citus mehānismus, lai bērnu nogādātu valstī, no kuras viņš ir izvests.

Ja vecāki nevar vienoties, kā lieliska alternatīva tiesvedībai ir mediācija, informē Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere.

Baiba Jugane-Lintere
Tieslietu ministrijas pārstāve

Konfliktējošām pusēm, vecākiem būtu ieteicams vērsties pie mediatora. Tādējādi labestīgā gaisotnē iespējams izrunāt šo jautājumu. Latvijā Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar Mediatoru padomi, uzsākusi pilotprojektu, kurā ģimenes strīdos nodrošina mediāciju. Piecas sesijas ir par brīvu.