“Vistām labāku maizi dodu nekā viņi bērniem!” Trauksme par daudzbērnu ģimeni Krustpils novadā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

227 komentāri

Daudzbērnu ģimenei Krustpils novadā trūkst iztikas līdzekļu, pārtikas un dzīvo antisanitāros apstākļos, tā ziņo Bez Tabu skatītājs. Noskaidrojas, ka sievietei, kura šajā saimē audzina vairākas atvases, jau iepriekš atņemtas vairāku bērnu aprūpes tiesības.

Bez Tabu ierodas Krustpils novadā, apdzīvotā vietā, kur dzīvo daudzbērnu ģimene. Vairāki sastaptie iedzīvotāji stāsta par problēmām saimē.

Iedzīvotāja

Pasmagi, jā. Viņi [vecāki] paši negrib. Negrib tā mammīte strādāt… Paslinki tādi. Dod putraimus un to, ko dod valsts pārtikas pakās.

Ar tām pakām arī ejot kā nu ejot. Es te laikam vistām nesu labāku maizi nekā viņi bērniem dod. Tad, kad bērnu nauda ir, tad pīpē, dzer. Es vasarās šad tad saucu palīgā uz talkām.

Viņi arī tur neatnāk. Bet nāk pat veci tantuki. Nekā jau mēs te nemaksājam. Tajā dienā var vismaz paēst kārtīgi. Strādā par vēdera tiesu. Bet arī uz tām talkām viņi neatnāk.

Tajā dienā viņi būtu paēduši, bērniem kaut ko aiznestu. Viņi ir paslinki. Atstāj bērnus, aiziet uz baļļuku. Tādi sīkumi.

Viens pavisam maziņš [bērniņš]. Pat gada vēl nav. Te jau smejas, ka tās dēļ to pēdējo ”salīmējuši”. Paslinki kaut vai malciņu sev sagādāt!

Citā ģimenē stāsta, ka ”viņi [vecāki] pārdošanai malku zāģē, bet paši kurina slapju malku. Kamēr bērnudārzā audzinātāja nesāka ņemties, ka viņa [māte] neved bērnus pie daktera, tikmēr slimus turēja mājās. Zāļu nebija, nekā nebija. Tēvs dzer, mācījās kursos bezdarbniekos.

Saņēma stipendiju, viss, var teikt, aizgāja alkoholā. Bieži nāk pie mums, prasa cukuru, kafiju, auzu pārslas vai vēl kaut ko. Beigās mēs pateicām, ka mēs vairs netaisāmies barot, vairāk nedosim. Cik ilgi tā var? Man pašai trīs bērni.”

Tikšanās ar ģimeni

Žurnālistiem izdodas sastapt daudzbērnu ģimenes vecākus – gados jaunu pāri. Mājas pagalmā valda nekārtība. Ļauj ielūkoties, kādi ir dzīves apstākļi miteklī. Mājā valda nekārtība, nepatīkams aromāts, kas atgādina netīrības, mitruma un vairāku klimstošo kaķu urīna sajaukumu. Namā ir drēgns.

Kamēr vairākas atvases atrodas izglītības iestādē, gultiņā guļ aptuveni gadu vecā atvase. Māte atzīst, ka iepriekš viņai atņemtas vairāku bērnu aprūpes tiesības. Detaļas par bērnu atņemšanas iemesliem nestāsta, tomēr skaidro, ka bijušas nopietnas problēmas.

”Bija šādas tādas problēmas. Kā saka, ar otru cilvēku. Attiecības bija ne tādas kā vajag. Sanāca šādas tādas ķibeles,” teic daudzbērnu ģimenes māte.

Vecāki nevar apliecināt, vai bērnam ir autiņbiksītes. Tāpat minstinās, kad taujā par to, ko atvases ēd. ”Es jums varu maizi parādīt,” teic tēvs. Vēlāk no skapja viesistabā izvelk graudaugu, makaronu iepakojumus. Ar piedevām gan grūtāk, jo nav ledusskapja, kur glabāt pārtiku.

Ģimenes galva stāsta, ka šur un tur ”piehaltūrē”, tagad strādā tā saucamajos simtlatniekos. Nenoliedz, ka mēdz iedzert, bet ir pārliecināts, ka bērnu aprūpei tas nekaitē.

Palīdz atbalsta grupā.” Ja mēs tikai dosim pabalstus, nekas nemainīsies”.

Krustpils novada sociālā darbiniece Inita Gādmane stāsta, ka novadā esot daudz ģimeņu ar līdzīgām problēmām. Konkrētā saime ir sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieku redzeslokā.

Inita Gādmane
Sociālā darbiniece

Viņi īsti neprot plānot ģimenes budžetu, īsti neprot sakārtot dzīves vidi bez atgādinājuma. Vecāki arī nāk no ģimenēm, kur tās prasmes nav ieliktas.

Taujāta, vai bērni saimē pienācīgi paēduši un kā tas tiek kontrolēts, I. Gādmane teic, ka ”trīs ēdienreizes dienā bērni saņem skolā. Mazākajam ir savas putras, gan jau. Mēs apsekošanās braucam reizi mēnesī vismaz.

Arī vietējais pagasta sociālais darbinieks turot roku uz pulsa. Mājsaimniecībā nepieciešamo (kā šajā gadījumā – ledusskapi), gaidot vairākas ģimenes. Palīdzību sniedzot labdarības organizācijas.

”Jā, varbūt brīžiem ir grūtāk, brīžiem veiksmīgāk, bet bērni dzīvo ģimenē ar mammu. Mēs strādājam, lai tos cilvēkus motivētu censties dzīvot citādāk. Reti kurā pašvaldībā tik plaši notiek izglītojošās lietas. Piekto gadu pēc kārtas mums jau ir vecāku atbalsta grupas. Tās ir grupas, kurās viņi var atnākt, parunāties.

Tur ir tādas pašas mammas. Ja kādam jāmēro tāls ceļš līdz nodarbībām, mēs aizbraucam, atvedam. Es pati arī vedu. Vecāki tur mācās pat elementārās lietas. Ja mēs tikai dosim pabalstus, nekas nemainīsies. Neiemācīsies saplānot ģimenes budžetu, neko,” par pašvaldības palīdzību ģimenēm stāsta sociālā darbiniece I. Gādmane.