“Viņa piecas dienas bija piesieta pie gultas!” Sirmgalves tuvinieki šokēti par Jēkabpils slimnīcā redzēto

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

33 komentāri

91 gadu vecas sirmgalves, pacientes tuvinieki šokēti par redzēto Jēkabpils reģionālajā slimnīcā: piecas dienas viņa turēta piesieta pie gultas. Pacientes tuvinieki uzskata, ka slimnīcas personāls cietsirdīgi izturējies pret sievieti.

Janvārī ”Bez Tabu” redakcija saņēma zvanu no raudošas sievietes, kura klausulē pauda sašutumu par Jēkabpils reģionālajā slimnīcā redzēto.

”Mana mamma ir slimnīcā ar lauztu gūžas kaulu. Viņai slimnīcā ir piesietas abas rokas. Mēs katru dienu braucam ciemos pie viņas, vienu roku atsienam. Tad vismaz tā normālāk var dzīvoties. Kā viņu piesien… Man ir grūti runāt! Kāpēc notiek tāda vardarbība pret vecu cilvēku, kurš nevar sevi aizsargāt? Slimu cilvēku,” neizpratnē ir pacientes meita.

Pacientes tuvinieki ceļ trauksmi

Vēlāk zvanītāja Aija, kuras 91 gadu veco māti nogādāja ārstniecības iestādē pēc gūžas kaula lūzuma, tiekas ar ”Bez Tabu” komandu klātienē, sūdzoties, ka allaž, kad apciemojusi māti slimnīcā, viņa tur redzēta piesieta.

Aija
sirmgalves meita

Katru dienu, kad aizbraucu, redzēju, ka piesieta pie gultas. Kad jautāju medmāsām, vai nevar atsiet, teica, ka nevar atsiet, jo neadekvāti uzvedoties. Kad ierados slimnīcā, pati centos atsiet vismaz vienu roku. Tā viņa nogulēja nedēļu [piecas dienas] piesieta pie gultas.

Aija uzskata, ka labāks risinājums būtu bijis nomierinošu medikamentu izmantošana un regulāra medpersonāla kontrole.

Ārstniecības likums nosaka, ka ”ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē.” Kamēr likums devis sīku instrukciju, kā psihiatriskajās iestādēs nemierīgu, sevi apdraudošu pacientu fiksēt, cik ilgi to drīkst darīt, kā jāuzrauga piesietā pacienta veselības stāvoklis, cita veida ārstniecības iestādēm sagatavotas likumā nenostiprinātas vadlīnijas, kā rīkoties nepieciešamības gadījumā.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Andrejs Miļčevskis ir pārliecināts, ka pacientes fiksēšana pie gultas bijusi pamatota.

Andrejs Miļčevskis
Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts

Ja pacienta uzvedība var veicināt veselības stāvokļa pasliktināšanos, notiek fiksēšana pēc noteiktā standarta [vadlīnijām]. 90 gadus vecajai pacientei, kura iestājās ar smagu traumu, ir arī blakus saslimšanas, kas arī veselības stāvokli pasliktina. Arī konkrētā trauma rada šoku. Paciente bija agresīva, viņai ir demence. Neapzināti ar nekontrolējamām kustībām var traucēt ārstēšanu.Viņa nebija fiksēta visas 24 stundas un visu nedēļu. Tika fiksēta uz laiku. Atsēja ik pēc divām stundām, kā to nosaka standarts.

Taujāts, vai bijis nepieciešams pacienti fiksēt visas piecas dienas, kamēr viņa atradās slimnīcā, galvenais ārsts Miļčevskis teic, ka ”šaubu nav”, ja šādu risinājumu pašas pacientes drošībai izvēlējies ārstējošais ārsts. Tāpat galvenais ārsts norāda, ka nomierinošie medikamenti nebūtu pietiekami labs risinājums.

Citur nesien. Kāpēc?

Pēc pacientes tuvinieku neapmierinātības un lūguma nogādāt sirmgalvi citā ārstniecības iestādē Aizkrauklē, pacientes radinieku lūgums tika uzklausīts. Pacientes meita Aija uzrāda video, kurā redzams, ka māte Aizkraukles iestādē jūtas krietni labāk un nav agresīva, adekvāti sarunājas un atbild uz jautājumiem, neesot piesieta. Tāpēc Aija uzskata, ka nemierīga Jēkabpils slimnīcā māte esot bijusi tieši siešanas dēļ.

Aija
sirmgalves meita

Kad viņu ieveda palātā Aizkrauklē, viņa kliedza un bļāva, uztraucoties, ka arī tur viņu sies pie gultas. Tomēr tas, ko es ieraudzīju Aizkraukles slimnīcā, mani patīkami pārsteidza. Rokas viņai nebija piesietas, tajā brīdī tecēja sistēma, roku mierīgi turēja, adekvāti runāja, visu saprata. Nekliedza un nebļāva.

Taujāta, vai pacientes uzvedība bijusi tāda, kas pieprasītu piesiešanu, SIA ”Aizkraukles slimnīcas” galvenā ārste Ilona Maruse atbild, ka ”dotajā brīdī noteikti nē”.

Ilona Maruse
SIA ”Aizkraukles slimnīca” galvenā ārste

Tas [fiksēšana] ir izņēmuma gadījums, kad pacients apdraud sevi un citādāk mēs nevaram nodrošināt viņa drošību vai novērst iespējamo kaitējumu viņa veselībai. Tādiem gadījumiem mums ir protokols, kā pacientu fiksēt, ik pēc kāda laika novērot, novērtēt, atbrīvot. Viss ir atrunāts procedūrā. Principā mūsu nostāja ir nesiet. Tas ir pirmais noteikums. Mēs visādi medicīniski un ar novērošanu nodrošinām to, lai pacients nav jāfiksē.

Vaicāts, kāpēc Jēkabpils slimnīcā pacienti sēja pie gultas, ja Aizkraukles dakteri to nedara jau kopš nogādāšanas ārstniecības iestādē, Jēkabpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Miļčevskis norāda, ka ”paciente tika pārvesta [uz Aizkraukli] apmierinošā stāvoklī.”

Veselības inspekcija iepriekš konstatējusi pārkāpumu

Pirms vairākiem gadiem mediji jau stāstīja par citas 86 gadus vecas pacientes piesiešanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kur viņa aizvadīja pēdējās dzīves dienas. Arī toreiz tuvinieki, vairākas dienas pēc kārtas ierodoties slimnīcā, konstatēja, ka sirmgalve fiksēta pie gultas. Slimnīcas metodes pielietošanu tolaik arī attaisnoja ar pacienta nemierīgo uzvedību un darbinieku, kas spētu visus pieskatīt, trūkumu. Vadība tolaik norādīja, ka fiksēšanas metodi izmanto teju katrā Jēkabpils slimnīcas nodaļā. Argumenti nepārliecināja Veselības inspekciju, kura secināja – šādā ilgstoša piesiešana nebija nepieciešama.

Jēkabpils slimnīcas galvenais ārsts Miļčevskis teic, ka ”šobrīd mēs nevaram sūdzēties par personāla trūkumu. Šoreiz tas tika darīts pacientes veselības stāvokļa dēļ.”

Jēkabpils slimnīcas pārstāvis aicina pacientes tuviniekus vērsties ar sūdzību Veselības inspekcijā, ja uzskata, ka ārsti kļūdījušies.

Veselības inspekcijā norāda, lai gan likumā nav nostiprināta kārtība, kā ”parastajās” slimnīcās lietojami ierobežojoši līdzekļi, tomēr sūdzības tiek izskatītas, salīdzinot mediķu rīcību ar vadlīnijām. Kopš 2015. gada Veselības inspekcijā saņemtas 10 sūdzības par pacientu ierobežošanu, informē inspekcijas pārstāve Dace Roze.

Dace Roze
Veselības inspekcijas pārstāve

Dažās no tām ir konstatētas problēmas, kļūdas ārstu darbā, kuru rezultātā tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Pamatotas sūdzības ir mazākā daļa. Fiksēšana vairumā gadījumu ir bijusi pamatota, bet kaut kas līdz galam nav pareizi atrunāts medicīniskajā dokumentācijā, nav fiksēts viss par pacientu uzraudzību, stāvokļa novērtēšanu, nav arī pareizi informēts, kāpēc pacientu vajadzēja piefiksēt. Runājot ar ārstiem, izpētot dokumentāciju, saprotam, ka šis risinājums pielietots pareiza mērķa vārdā.

Veselības inspekcijas pārstāve uzskata, ka arī likumā būtu jāietver vadlīnijās noteikto.