“Viņa gaida, kad es nomiršu, lai savāktu dzīvokli!” Pensionāre Liepājā “uzķeras” uz dāvinājuma afēras

4 komentāri

Daudzdzīvokļu namā Liepājā, Klaipēdas ielā, mītošā 85 gadus vecā liepājniece Elfrīda uzskata, ka no viņas nepamatoti tiek iekasēta nauda par dzīvokļa apsaimniekošanu un mājas fonda palielināšanu.

Pensionāre iekārto draudzeni Eugeniju par savu kopēju. Drīz vien [2004. g.] sieviete arī dāvinājumā saņem Elfrīdas dzīvokli, ļaujot kundzei palikt šajā miteklī līdz mūža beigām bez maksas. Sākumā viss rit pēc vienošanās, bet tad apmeklējuma reizes kļūst retākas. Savukārt kārtējā tikšanās ar draudzenes vīru kļūst pavisam nepatīkama, proti, Eugenijas vīrs izrādot agresiju un lamājoties.

Elfrīdas un Eugenijas draudzība 2014. gada vasarā beidzas. Turpmākā sazināšanās notiek jau ar citu paziņu starpniecību.

Notāra apstiprinātajā dāvinājuma līgumā un arī zemesgrāmatā skaidri un gaiši definēts dzīvokļa apgrūtinājums, proti, Elfrīda līdz savam pēdējam elpas vilcienam var atrasties šajā miteklī bez maksas. Pensionāre gan ir apzinīga un pat kopš 2004. gada maksā visus rēķinus, jo dzīvokļa jaunā īpašniece Eugenija par to itin nemaz neinteresējas.

Sazināties ar dzīvokļa īpašnieci neizdodas nedz Elfrīdai, nedz arī “Bez Tabu”.

Pensionārei sociālais dienests no pašvaldības budžeta ik gadu piešķir dzīvokļa pabalstu, lai palīdzētu nomaksāt rēķinus. Nauda tiek ieskaitīta SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” kontā. Ar Elfrīdu vienojamies apmeklēt apsaimniekotāju, lai saprastu, kāpēc no pensionāres tiek atņemta nauda par visām rēķinā norādītajām pozīcijām.

Uzņēmuma valdes loceklis Artis Rimma uzsver, ka kundze visus sasāpējušos jautājumus var risināt ar tiesvedības palīdzību. Savukārt par vēlamajām izmaiņām dzīvokļa rēķina apmaksas kārtībā un arī par Elfrīdas sociālā pabalsta izmantošanu Rimma komentārus nesniedz.

Nākamajā dienā pēc vizītes “Liepājas namu apsaimniekotājs” Elfrīdai gan piegādā vēstuli, kurā norādīts, ka viņa var vērsties uzņēmumā ar lūgumu dalīt iepriekš nosauktos maksājumus, proti, segt tikai daļu rēķina, nošķirot komunālos pakalpojumus no apsaimniekošanas maksas un fonda naudas iekasēšanas.

Tiesa gan, pensionāre, kā tas definēts dāvinājuma līgumā, var pat nemaksāt arī komunālos pakalpojumus.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš akcentē, ka kundzei ir visas tiesības nemaksāt dzīvokļa jaunajai saimniecei izrakstītos rēķinus. Gadījumā, ja Eugenija atteiksies vai arī neveiks rēķinu apmaksu, visticamāk, “Liepājas namu apsaimniekotājs” vērsīsies ar prasību piedzīt izveidojušos parādu. Ja šis lūgums tikšot ignorēts, tad tiesā var nolemt dzīvokli atsavināt un pārdot izsolē, sedzot parādu un tiesas izdevumus, bet atlikušo summu atdodot dzīvokļa īpašniecei.

Šāda un citu scenāriju gadījumos Elfrīda nevar zaudēt pajumti, proti, viņa saglabā tiesības uzturēties šajā dzīvoklī līdz mūža galam ar visām no tā izrietošajām sekām, jo viņa kā apgrūtinājums ir minēta arī zemesgrāmatā. Peipiņš gan pieļauj, ka sirmgalve varētu tikt pakļauta jauno īpašnieku iespējamajam “psiholoģiskajam teroram”, proti, kārtējie jaunie saimnieki censtos “izēst” Elfrīdu.

Jāpiebilst, ka pensionārei ir arī tiesības piedzīt naudu no bijušās draudzenes par iepriekš nomaksātajiem rēķiniem – to var izdarīt sarunu ceļā vai arī, iesaistot tiesu, kas, visticamāk, arī ir vienīgais variants, jo Eugenija jau ilgāku laiku nereaģē uz Elfrīdas zvaniem un apmeklējumiem dzīvesvietā.