Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

Komentāri

Šajā gadā gan sabiedrībā, gan politiskā līmenī daudz ir runāts par to, kā Latvijā atgriezt tos, kuri izbraukuši labākas dzīves jebšu darba meklējumos. Skaidra atbilde tā arī nav gūta, un, iespējams, ka nākamgad no mūsu valsts aizbrauks vēl cilvēku. Bet jāliek aiz auss, ka, lūkojot pēc lielās peļņas citās valstīs, ir jāuzmanās. Bez Tabu skatītāji ziņo par kādu darba sludinājumu, kurā solītais neatbilst realitātei.

“Vēlos ar jūsu starpniecību pabrīdināt cilvēkus par kādu darbā iekārtošanās aģentūru. Mēs par viņu pakalpojumu samaksājām 180 eiro. Aizbraucām, nonācām mazā Vācijas ciematā, neviens mūs nesagaidīja. Zvanot uz iedoto telefona numuru, atbildēja vīrietis, kurš runāja tikai krievu valodā. Dzīvošana bija baraku tipa ēkā, pārpildītās telpās. Graudu vietā saņēmām pelavas.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Elizabetes ielas 103 nams Rīgā. Šurp dodamies meklēt kādu darbā iekārtošanās biroju, par kuru ziņo skatītājs. Sludinājums, kuru kantoris sludina, ir par darbu Vāczemē. Darbs nepilsoņiem un pilsoņiem. Atalgojums 1620 eiro uz rokas. Tiešais darba devējs ir Vācijā, Hamburgā.

Tālāk seko apraksts, ka darbs ir siltās telpās vienā no kurjerpasta DPD noliktavām.

Dīvainā alga

Kamēr meklējam darbā iekārtošanās biroju, sazināmies ar kurjerpasta pārstāvniecību Latvijā. Tiem, pirmkārt, dīvains liekas piesolītais atalgojums. Par vakances izsludināšanu viņi neko nezina, pieļauj, ka ārzemju filiāle, iespējams, šādi meklē darbiniekus, Vācijas kolēģiem pados ziņu, bet pašreiz no plašākiem komentāriem atturas.

Neko nezinām, neko neteiksim!

Plāksne uz durvīm, kura ved uz darba piedāvātāju atrašanās vietu, vēsta, ka te ir Jobcenter. Par tās darbību internetā ir atrodamas sūdzības. Cita norāde ziņo, ka šeit atradīsiet Next employment firmu, par kuru ziņo skatītājs. Bet vēl citā vietā plakāts vēsta par kādu Next recruitment kompāniju.

Jāpiebilst, ka par teju visām publiskajā telpā ir atrodamas vienādas sūdzības. Divas no kompānijām saista viena un tā pati valdes locekle. Vienas darbība jau apturēta. Dodamies iekšā, bet telpā esošie ļaudis runāties nevēlas.

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās

Šādu darbā iekārtošanās firmu darbību uzrauga Nodarbinātības valsts aģentūra. Par konkrēto komersantu viņi runāt nedrīkst, bet dot vispārējus padomus gan.

Vita Zariņa, Nodarbinātības valsts aģentūras juriskonsulte

Ir jāpārbauda visa pieejamā informācija par darbā iekārtošanas firmu. Mūsdienu laikmetā to izdarīt ir ļoti vienkārši, atsauksmes var atrast dažādos portālos. Ja rodas kaut mazākās šaubas, jāmet kauns pie malas un jāzvana pa tiešo uz kompāniju, kurā darbs tiek solīts.

Jāliek aiz auss, ka pašam darba meklētājam ir aktīvi jāinteresējas par piedāvāto darbu. Darbā iekārtošanās kantoris naudu drīkst prasīt tikai par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu.

Ja ierodies potenciālajā darbavietā un saproti, ka tas neatbilst solītajam, jāsazinās ar tās valsts darba inspekciju. Ja saproti, ka tev liek dzīvot pārbāztā baraka tipa ēkā un par to prasa maksāt bargu naudu – zvans policijai.

Riska jomas

Darbā iekārtotāji sadalāmi četros veidos – tie, kuri konsultē, palīdz iekārtoties darbā, personāla atlase un darbinieku nomas pakalpojumi. Tieši par pirmajiem diviem veidiem aģentūra šogad ir saņēmusi aptuveni 20 sūdzības.

Ja pret konkrēto komersantu ir pretenzijas, ir jāraksta iesniegums, lai būtu pamats uzsākt pārbaudes un pārliecināties, cik godīga prakse tiek piekopta.

Ja naudu neatdod, tā jāizsit

Starp citu, pērnā gada novembrī mūsu kolēģi no “Degpunkta” ir veidojuši stāstu par jau pieminēto SIA Jobcentre. Toreiz kāds vīrietis no darbā iekārtotājiem mēģināja atgūt kantorim iemaksātos 180 eiro, kas ir tāda pat summa kā mūsu iepriekšējā stāstā. Naudu viņš atguva pēc ilgas prasīšanas, mediju iesaistes un dūru vicināšanas.

Arī toreiz figurēja darba piedāvājums Vācijā, Hamburgā, tikai citā labi zināmā uzņēmumā.

Foto

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl