“Uz priekšsēdētāju noteikumi neattiecas?” Alūksnes mēra dēla īpašumā griezdamies aug latvāņi

Alise Kubiloviča

Autors: Alise Kubiloviča

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ar lielu rūpību un uzmanību iesaistās sadzīvisku konfliktu un nebūšanu risināšanā.

2 komentāri

Ziemeru pagasta iedzīvotāji ziņo par Alūksnes mēra Artura Dukuļa īpašumu, kurā griezdamies augot latvāņi. Latvijā ar likumu noteikts, ja teritorijā aug latvāņi, zemju īpašniekiem jāveic attiecīgas darbības, lai tos apkarotu. “Vai tiešām likumi uz domes priekšsēdētāju neattiecas?” vaicā iedzīvotāji.

Iedzīvotāji, kuri ar vēstuli par latvāņiem mēra īpašumā vērsās raidījuma “Bez Tabu” redakcijā, ziņo, ka teritorijā latvāņi sasniedzot pat četru metru augstumu. Blakus latvāņu plantācijai atrodas māja, kuras durvis neviens neatver. Braucot tālāk pa zemes ceļu, atrodas cita saimniecība, kurā dzīvo Dainis. Pēc sarunas atklājas, ka daļa latvāņu ieskautās zemes pieder viņam. Tiesa, viņa zemes daļā redzamas vien auga lapas. Stāsta, ka katru gadu teritoriju noganījis ar lopiem. Šogad to neesot izdarījis, tāpēc arī auga lapas redzamas. Savu zemes daļu norobežojis ar kupicu, par blakus teritorijas īpašniekiem runā atturīgi.

“Es saprotu, ka tā ir konfidenciāla lieta. Man vajadzēja dažas lietas par mežu uzzināt, tad man arī neviens neteica, kas man ir kaimiņos,” stāsta Dainis. Vaicājot, vai ir dzirdējis, ka, iespējams, otra zemes daļa pieder Alūksnes mēram, atbild noraidoši. “Es par to neko nezinu,” tā Dainis.

Ar jautājumiem par zemi ierodamies Alūksnes pašvaldībā. Priekšsēdētājs Arturs Dukulis stāsta, ka viņam nepiederot neviens īpašums. Parādot fotogrāfijas ar konkrēto vietu Ziemeru pagastā, priekšsēdētājs stāsta, ka tā teritorija piederot viņa dēlam.

Arturs Dukulis
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs

Šo zemes gabalu mēs iegādājāmies jau sen. Zeme pieder manam dēlam, un mēs to sakopsim.

Priekšsēdētājs norāda, ka jau iepriekš saņēmis jautājumus par konkrēto zemi. Uzskata, ka zinot, kurš par latvāņu plantāciju ziņojis, un stāsta, ka visi esot informēti, ka drīzumā teritorija tiks sakārtota.

Augu aizsardzības dienesta pārstāve Gunita Šķupele informē, ka ir noteikumi, kuros ir atrunāts, ka zemju īpašniekiem vai to valdītājiem ir jāapkaro latvāņi, ja tādi ir īpašumā. Tāpat jāveic visas iespējamās darbības, lai latvānis neizplatītos tālāk. Kopumā esot četras latvāņu apkarošanas metodes.

Gunita Šķupele
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve

Ir mehāniskā apkarošana jeb pļaušana, kas ir jādara bieži, daudzu gadu garumā. Tad ir ķīmiskā apkarošana, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Ir arī bioloģiskā un kompleksā apkarošana, kas arī atsevišķās vietās var būt visefektīvākā, jo tajā ietilpst gan mehāniskā, gan bioloģiskā, gan ķīmiskā apkarošanas metode.