“Tur viss ir neatļauts, pilnīgi viss!” Baiba Sipeniece-Gavare ierauta tievēšanas līdzekļu izplatītāju mahinācijās

2 komentāri

Dažādās mājaslapās un sociālajā tīklā “Facebook” masveidā reklamē kārtējo tievēšanas “superlīdzekli”. Ļaundaru mahinācijās nu ierauta televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.

“Tajā brīdī, kad man zvanīja un stāstīja, ka cilvēki ir patiešām iegādājušies šīs kapsulas, tad es patiešām paliku bažīga, jo es patiešām nezinu, kas tās ir par kapsulām. Varbūt tās ir pat kaitīgas veselībai. Pats dīvainākais ir tas, ka man arī raksta internetā un cilvēki prasa, kaut kādi uztura speciālisti uzradušies, kas pat iesaka,” stāsta sašutusī Baiba un aicina cilvēkus neticēt šādām reklāmām.

Noklikšķinot uz aizdomu pilnās reklāmas, atveras pat īpašs Baibas blogs, kurā viņa dalās it kā ar savu pieredzi. Tiesa gan, uzreiz redzams, ka tekstā ir lērums gramatisko kļūdu. Savukārt lielākā daļa no satura Baibai liek izbrīnā ieplest acis. Piemēram, tekstā minēts: “Es nevarēju uzkāpt otrajā stāvā bez aizdusas. [..] Jau pēc nedēļas ievēroju, ka drēbes man mugurā neparasti karājas. [..] Meita tagad saka, ka esmu kļuvusi līdzīga, nevis mammai, bet vecākajai māsai”.

Baiba Sipeniece-Gavare
TV un radio raidījumu vadītāja

Tur viss ir neatļauts, pilnīgi viss. Sākot ar manas sejas izmantošanu, it kā ar maniem “citātiem”, kas absolūti nav mani citāti. Un esiet, lūdzu, ļoti uzmanīgi. Notievēt ar kapsulām nav iespējams. Notievēt var tikai vienā veidā – mazāk ēst, vairāk kustēties.

Baiba vēl apsver, ka šajā situācijā jāiesaista tiesībsargājošās instances, lai izskaustu apmelojošās reklāmas izplatīšanu. Latvijas drošāka interneta centrs gan vienas durvis uzreiz aizcērt ciet – aizdomīgā interneta vietne reģistrēta Panamā.

“Un līdz ar to uz to attiecas Panamas likumdošana, nevis Latvijas likumdošana. Un būtībā ir diezgan sarežģīti izsekot, kurš tad ir vainīgs pie šīm publikācijām, pie šīs informācijas ievietošanas. Ja Baiba ir pārliecināta, ka šīs fotogrāfijas nav bijušas nekur publiski pieejamas, tad gan būtu jāvēršas policijā ar iesniegumu, ka ir aizdomas par to, ka ir bijusi nesankcionēta piekļuve viņas datiem,” uzsver Latvijas drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Eksperte arī norāda, ka visbiežāk šādām viltus reklāmām vai krāpšanas mēģinājumiem tiek izmantotas fotogrāfijas, kas ir atrodamas kaut kur interneta vidē.

Iepazīstoties ar Baibas gadījumu, Datu valsts inspekcija (DVI) saskata, ka ir, iespējams, notikusi nelikumīga personas datu apstrāde. “Konkrētajā gadījumā, lai izmantotu šo te fotogrāfiju, bija jāsaņem piekrišana. Persona var griezties pie konkrētā uzņēmuma ar datu subjekta pieprasījumu, ar lūgumu skaidrot, kāds bija fotogrāfijas izmantošanas tiesiskais pamats, kāds bija mērķis. Un uzņēmumam mēneša laikā ir jāsniedz atbildi,” skaidro DVI pārstāve Sabīne Niedola-Rudzīte.

Ja uzņēmums nesniedz atbildi vai arī ja atbildē ir konstatēs, ka uzņēmumam nebija pamata šādai datu apstrādei, tad persona var vērsties DVI, kas savas kompetences ietvaros izskatītu šo lietu.

Uzzinot par to, ka lapa reģistrēta Panamā, DVI parausta plecus un atzīst, ka dienestam rokas ārpus Eiropas Savienības robežām var arī būt par īsu.

Baiba gan nav vienīgā sabiedrībā atpazīstamā personība, kura kļuvusi par tamlīdzīgas krāpšanas veida upuri. Līdzīga skāde skārusi operdziedātāju Elīnu Garanču un arī žurnālisti Viktoriju Terentjevu. Arī viņas negribot ierautas tievēšanas līdzekļa reklāmā.

“Un es arī biju tādā šokā – skatos, ka tur ir mana fotogrāfija, kaut kādi reklāmas teikumi, produkti, kaut kas tāds, ko vispār nekad mūžā neesmu dzirdējusi, par ko nekad neesmu lasījusi. Un iekšā iekļauti arī citi cilvēki, kuri ir sabiedrībā pazīstami. Nu, nav patīkami, teikšu tā godīgi,” notikušo komentē Viktorija.

Konkrētais uztura bagātinātājs gan atrodams Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā. Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka šīs kapsulas Latvijā izplata uzņēmums “Shopping Service”, par kuru ir saņemtas pat vairākas sūdzības.

Bez Tabu arī noskaidro firmas atrašanās vietu. Sastaptie darbinieki apstiprina, ka izplata attēlā redzamo produktu, taču tā vizuālais noformējums ir atšķirīgs. Piemēram, uz iepakojuma nav uzrakstu ”supereffective” un ”capsule”. Uzņēmuma darbinieki gan nevarēja pateikt, vai aizdomīgajā reklāmā attēlotais produkts ir kāds viltojums.

Uzņēmuma darbinieki liek roku uz sirds un apgalvo, ka viņi nekādi nav saistīti ar šo aizdomīgo reklāmu. Vai viņiem var ticēt – tas jau ir cits jautājums. Vienīgais, kā varam rīkoties mēs, – ignorēt šāda tipa reklāmas un nedalīties ar tām sociālajos tīklos.

Nereti šādu krāpnieku mērķis nav pat pārdot produktu, bet gan savākt tā saucamos klikšķus vai arī iegūt personu datus.