Tracis mākslas galerijā: “Pazemoja un “noplēsa” 700 eiro!” Sieviete ratiņkrēslā nejauši apskādē skulptūru, piedzīvo dārgāko mākslas “baudījumu”

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

12 komentāri

Natālija Novikova ir persona ar invaliditāti, kura dzīvi pavada ratiņkrēslā. Viņa privātā mākslas galerijā “Birkenfelds” Vecrīgā nejauši ar ratiņkrēslu aizskāra nestabilu podestu, uz kura bija novietota viegla skulptūra, veidota no mākslīgajiem sveķiem, kā rezultātā mākslas darbs nokrita uz grīdas, gūstot neliela izmēra defektu. Galerijas īpašnieks sievietei lika samaksāt par skulptūras pabojāšanu 700 eiro. Sieviete ar invaliditāti, kā pati stāsta, pēc  galerijas īpašnieka nelaipnās uzstājības, kas sašķobīja viņas veselību, samaksāja pieprasīto summu, lai tiktu prom no galerijas. Mākslas mecenāte pret pašas gribu nespēj klusēt par piedzīvoto, tāpēc stāsta par to plašākai sabiedrībai. Kāpēc vērtīgais mākslas darbs nebija apdrošināts? Vai darbi galerijā izvietoti droši? Vai šajā iestādē cilvēki ar kustību traucējumiem ir gaidīti? Šie un citi jautājumi nodarbina Natālijas un nu jau arī plašākas sabiedrības prātus. Publiski sašutumu paudusi arī invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Nepatīkami pārsteigts par galerijas “Birkenfelds” īpašnieka rīcību ir arī mākslas darba autors no Francijas, ar kuru sazinājās “Bez Tabu”.

Natālija Novikova ir sieviete, kura dzīvi pavada ratiņkrēslā. Sieviete ir grāmatvede, aizraujas ar ratiņtenisu, rīko sporta sacensības bērniem ar kustību traucējumiem. Viens no viņas hobijiem ir fotografēšana. Nesen viņa ar draudzenēm piedalījās fotosesijā, pēc kuras spontāni nolēma apmeklēt galeriju “Birkenfelds”, kas iekārota viesnīcas “Hotel Roma” 4. stāva gaitenī.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Galerijas saimnieks [Toms Zvirbulis] pienāca pie mums. Sākumā bija ļoti laipns. Atļāva paskatīties, pafotografēt.

Natālija stāsta, ka galerijā mākslas darbu blīvā izvietojuma dēļ nebija daudz vietas, kur apgrozīties.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Es netīšām [ar ratiņkrēslu] pieskāros gleznai, kas bija atstutēta pret galdu, glezna palika vietā, bet uz šī galdiņa atradās šī skulptūra, kas ir ļoti viegla [Natālija demonstrē vieglo skulptūru, ar vienu roku bez piepūles cilājot rokā]. Tas galdiņš bija tik tieviņš, tik nedrošs, tik nestabils, ka šim priekšmetam [skulptūrai] tur nevajadzētu atrasties. Skulptūra nokrita uz zemes, uz paklāja, diezgan mīksta seguma.

Maksā ragā!

Natālija atminas, ka pēc skulptūras nejaušās apgāšanas atsteidzis galerijas īpašnieks Toms Zvirbulis. Apskatījis nokritušo, uz nestabilā podesta iepriekš novietoto, vieglo skulptūru, viņš saskatījis neliela izmēra defektu. Natālija stāsta, ka jutusies neērti, jo viņas nejaušās rīcības rezultātā tā sanācis. Tālākā notikumu gaita sievieti šokēja.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Viņš apskatīja skulptūru un uzreiz pateica: “Rekur bojājums. To nav iespējams restaurēt. Teica, ka mums vajag par to maksāt, jo mēs sabojājām. Mēs bijām šokā. Neviena no mums negribēja, lai tā sanāk. Bija tāda dīvaina pauze, un viņš nosauca summu: 700 eiro! Mēs tā “khe-khem”… Pēc tam viņš teica, ka, tā kā bijām trijatā, vajag solidāri sadalīt šo summu. Tad biju vēl dziļākā šokā, jo es taču to izdarīju. Es! Tie pārējie cilvēki nebija vainīgi.

Foto: Kolāža, Natālijas foto

Natālija stāsta, ka no galerijas saimnieka sākotnējās laipnības vairs nebija ne miņas. Jutusies neērti par skulptūras apgāšanu un savu divu draudzeņu priekšā par viņu līdzvainošanu.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Viņš jebkādā veidā mēģināja dabūt šo naudu. Mēs tur bijām trīs sievietes šokā! Viņš teica: “Vajag maksāt!” Es atbildēju, lai dod mums laiku padomāt. Mēs bijām izsistas no līdzsvara! Viņš aizgāja un tūlīt pat atgriezās. Prasīja: “Nu, ko jūs izdomājāt?” Viņš nelikās mierā. Mēs bijām tik dziļā šokā, ka nevienai neienāca prātā piezvanīt vīram vai draugiem! Viņš visu laiku mēģināja uzturēt tādu [spriedzes] stāvokli. Jautājām, kur var apskatīt cenu, jo 700 eiro ir diezgan nopietna summa. Viņš [galerijas saimnieks] atbildēja: “Nav kur skatīties, es taču jums pateicu, cik maksā”. Viņš teica, ka katalogā cenu nevar apskatīt.

Podests “uz puņķiem”. Kā sargā mākslas darbus? Kur apdrošināšana?

Tāpat Natālija vaicājusi galerijas īpašniekam uzrādīt kādu dokumentu, kas vēstītu jelko par skulptūru, tās autoru, bet to nevarēja uzrādīt.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Es, būdama grāmatvede, zinu, ka prece nevar atrasties kaut kur bez dokumentiem. Kaut kādiem jābūt. Viņš teica, ka dokumentu nav, bet var uztaisīt jebkuru sertifikātu. Tas arī mani pārsteidza. Es fiziski nevarēju izturēt šo spiedienu. Man sākās sāpes, spastika un tā tālāk. Man pēc iespējas ātrāk vajadzēja kaut kur aiziet, iedzert zāles, nomierināties. Es uzskatu, ka biju spiesta samaksāt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu prom no turienes.

Natālija atminas, ka galerijas īpašnieks neesot pakautrējies vaicāt, vai pēc samaksāšanas darbu savāks, kas sievieti arī pārsteidza. Natālija samaksāja par mākslas darbu, pretī saņemot čeku. Viņa ir izbrīnīta, kāpēc galerijas “Birkenfelds” saimnieks, skulptūru neapdrošinot, mākslas darbu izvietoja, viņasprāt, tik nedrošā vietā.

Natālija Novikova
stāsta par ļoti nepatīkamu pieredzi mākslas galerijā

Pat ja skulptūra būtu apdrošināta, domāju, ka neviens apdrošinātājs nemaksātu, jo skulptūra bija nepareizi eksponēta. Kad vaicāju viņam, kāpēc tik dārgu lietu novieto tur, kur tā nedrīkst atrasties, viņš teica: “Ziniet, daru, kā gribu. Kad jūs ierodaties galerijā, viss ir uz jūsu riska.” Kaut kā tā. Es ļoti bieži ceļoju. Kur tikai neesmu bijusi savā ratiņkrēslā. Nekad neko šādu neesmu redzējusi! Esmu bijusi daudzos muzejos ārzemēs. Tur cilvēki domā par to, lai aizsargātu savus eksponātus, nevis izvieto nedroši, noveļot atbildību uz apmeklētājiem. Citur sargā eksponātus, grib tos eksponēt vai pārdot. Neviens nav ieinteresēts riskēt, lai kāds netīšām sabojātu. Gribu, lai par šo situāciju uzzina arī citi. Nauda ir cita lieta, bet man ir svarīgi izstāstīt par savu pieredzi, jo katram tā var gadīties: veselam, slimam, vecam, jaunam, ar bērniem. Cilvēkiem jāzina! Protams, neviens nav atcēlis apmeklētāju atbildību, bet neviens normāls cilvēks, kāda esmu arī es, negrib neko apzināti sabojāt.

“Bez Tabu” viesojas galerijā, saimnieks atsakās komentēt kameras priekšā

Pēc sarunas ar Natāliju “Bez Tabu” ieradās galerijā “Birkenfelds”. Raidījuma komanda konstatēja, ka mākslas darbi – gleznas, skulptūras u.c. – izvietoti cieši viens otram līdzas, dažviet atbalstot vienu pret otru. Šķiet, ka izbraukāt ar ratiņkrēslu starp izvietotajiem mākslas darbiem vietām ir apgrūtinoši. Tāpat “Bez Tabu” komanda apskatīja podestu, uz kura iepriekš bija novietota vieglā skulptūra. Podests patiesi ir nestabils, sakustas pat viegli pieskaroties. Kad galerijā viesojās “Bez Tabu”, uz podesta bija novietota cita statuja.

Galerijā “Bez Tabu” sastapa arī tās saimnieku Tomu Zvirbuli, kurš gan nevēlējās komentēt situāciju kameras priekšā. Tomēr žurnālistiem izdevās iztaujāt Zvirbuli. Turpinājumā lasāms sarunas fragments.

Saruna ar galerijas “Birkenfelds” īpašnieku Tomu Zvirbuli

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Es komentārus jums nesniegšu, bet jūs varat apskatīt galeriju.

Žurnālists: Pašam šķiet, ka viss kārtībā?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Jā. Nu, nepatīkams gadījums jebkurā gadījumā.

Žurnālists:  Kaut vai jautājums par darbu apdrošināšanu…

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Arī Latvijas [Nacionālajā] mākslas muzejā priekšmeti nav apdrošināti.

Žurnālists: Šis skaitās podests?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Tas ir podests.

Žurnālists: Ja, to nejauši aizskarot, tas sakustas, tas ir labākais veids, kā novietot?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Jūs varat sakustināt jebko. Varat arī mākslas darbā iekrist. Gan burtiski, gan emocionāli un fiziski. Māksla var jūs ”iesūkt”.

Žurnālists: Vai atsevišķu lietu novietojums ir atbilstošs, ņemot vērā, ka 5 eiro nemaksā?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis:  Tieši tā, jā. To apzinās cilvēks, kad ienāk iekšā muzejā, galerijā, izstāžu zālē. Ir jāievēro zināmi nosacījumi. Būtu vēlams pārvietoties ar skatu uz priekšu, nevis atmuguriski.

Žurnālists: Papīri mākslas darbam, par kuriem cilvēks prasīja…

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Tie ir, bet viņa aizskrēja.

Žurnālists: Viņa [Natālija] teica, ka jau gaida kādu laiciņu. Nav bijis kontakts ar viņu?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis:  Es gaidu, kad viņa ieradīsies, varēšu iedot.

Žurnālists: Jums nav viņas kontaktinformācijas?

Galerijas saimnieks Toms Zvirbulis: Ir, bet nav sanācis sazināties.

Dienu pēc “Bez Tabu” viesošanās galerijā Toms Zvirbulis Natālijai nosūtīja mākslas darba autentiskuma apliecību. Dokumentu izgatavojis pats Zvirbulis. Dokumentā rakstīts, ka skulptūra izgatavota no sintētiskajiem sveķiem, to darinājis franču mākslinieks Niko jeb Nikolā Dubreijs (Nicolas Dubreuille). Tāpat apliecībā pausts, ka galerija “Birkenfelds” skulptūru savulaik saņēmusi no citas galerijas Francijā “Elizabeth Couturier Gallery “. Dokumentā piebilsts, ka “Līdzīgu Nico darbu cenas “Elizabeth Couturier Gallery” ir 2500 EUR”.

Foto: galerijas atsūtītā autentiskuma apliecība

Lai gan Zvirbulis arī Natālijai stāstījis, ka līdzīgu mākslas darbu cena citviet esot augstāka par  700 eiro, sieviete uzsver, ka nebija rēķinājusies to iegādāties, kļūt par 700 eiro nabagāka.

Tā kā Zvirbulis, taujāts, kāpēc šis un citi mākslas darbi nav apdrošināti, atbildēja, ka “arī Latvijas [Nacionālajā] mākslas muzejā (LNMM) priekšmeti nav apdrošināti”, “Bez Tabu” vērsās LNMM, kur informēja par pretējo. LMNN uzsvēra, ka negrasās komentēt incidentu privātajā galerijā, bet informēja par mākslas darbu saudzēšanu LNMM.

Vita Birzaka
LNMM izstāžu kuratore

Deponējot mākslas darbus, tas [apdrošināšana] ir obligāts nosacījums. Tā ir vispārpieņemta prakse. Ja runājam par dekoratīvi lietišķo mākslu, kas ir porcelāns, mēbeles, dažādu materiālu izstrādājumi, tie tiek eksponēti vitrīnās. Tā ir tradicionāla eksponēšanas lieta. Uz podestiem, zem stikla kupoliem, vitrīnās.

Tāpat LNMM mākslas darbus sargā ar brīdinošiem uzrakstiem un zīmēm, klātesošiem uzraugiem, īpašu izvietojumu, kas neliedz brīvu pārvietošanos cilvēkiem ratiņkrēslā.

Skulptūras autors Francijā nosoda galerijas īpašnieka rīcību: “Šādā situācijā nebūtu jāmaksā”

“Bez Tabu” sazinājās arī ar pabojātās skulptūras autoru, francūzi Nikolā Dubreiju, kurš arī ir neizpratnē par galerijas “Birkenfelds” saimnieka rīcību. Arī viņš ir bijis šaurās galerijās, stāsta, ka to iekārtojums ir saimnieku ziņā, tomēr, ņemot vērā apstākļus, Zvirbuļa vietā nebūtu licis maksāt apmeklētājai.

Nikolā Dubreijs
mākslas darba autors

Tas, ko redzu fotoattēlos, nav liels bojājums. Tas ir viegli salabojams. Tāpēc nesaprotu, kāpēc galerijas īpašnieks pieprasīja maksāt tādu summu. [Remonts] izmaksātu maksimums 50-100 eiro. To var salabot darbnīcā. Tur to viegli salabot. Tur nav daudz darāmā. Viņam bija jābūt skulptūras dokumentiem, protams. Normālā situācijā būtu jābūt apdrošināšanai, tāpēc šādā situācijā nebūtu jāmaksā.

Foto: ekrānuzņēmums

Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis uzskata, ka galerijas saimnieka rīcība bija nepieņemama un liecina par galerijas saimnieka attieksmi pret mākslas darbiem. Invaldību biedrības vadītājs apšauba, vai cilvēki ar kustību traucējumiem ir gaidīti galerijā. Galerijas “Birkenfels” īpašnieks Zvirbulis gan norādīja, ka cilvēki ar kustību traucējumiem ir laipni aicināti iestādē.

Ivars Balodis
Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” vadītājs

Ja ir tāda šaurība, un varbūt tā ir tā īstā “odziņa”, droši vien īpašniekam un/vai darbiniekiem vajadzētu pabrīdināt cilvēkus, piemēram, vecāka gadagājuma, ar maziem bērniem, kuri skraida un taustās, vai cilvēkus ratiņkrēslā par to, ka vajag nedaudz uzmanīties. Saimniekam vajadzētu piedāvāt savu palīdzību, nevis vienkārši noskatīties, kā cilvēks, kurš cenšas uzmanīties, spraucas līdz vietai, kas viņu interesē. Un, beigu beigās, vēl apvainot šo cilvēku, ka viņš ir samaitājis, salauzis kādu mākslas darbu un, vēl jo vairāk, likt par to maksāt. Tā ir nepieņemama situācija. Uzskatu, ka šajā situācijā Natālijai nevajadzēja maksāt. Pilnīgi izslēgts! Šis gadījums varētu būt iemesls diskusijai par to, kā rīkoties pareizi. Jautājums: kāpēc mākslas darbi nebija apdrošināti? Kurš par to atbildīgs? Nekādā gadījumā nevar būt tāda situācija, ka cilvēks, kurš atnācis apmeklēt kādu mākslas galeriju, ir vainīgs pie tā, ka nejauši, ne savas vainas dēļ kaut ko ir sabojājis. Tā ir publiska vieta, publiskām vietām ir nosacījumi, kuriem tai ir jāatbilst. Kā var izvietot darbus, kas maksā lielu naudu, neuzmanīgi uz maziem, trausliem galdiņiem, kuri var viegli apgāzties? Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi.

Taujāts, vai “Apeirons” ir pārbaudījis  mākslas, kultūras iestāžu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, Balodis stāsta: “Ir galerijas, kuras atrodas nepieejamās vietās, bet tur, kur esam bijuši, cilvēki bijuši laipni, iespēju robežās centušies palīdzēt. Lielākā daļa iestāžu, kurās var baudīt mākslu, norāda, ka cilvēki ar invaliditāti ir gaidīti. Īpašnieki domā, kā atbalstīt cilvēkus ar invaliditāti. Šajā gadījumā ir pilnīgi otrādi – šķiet, ka viņu grib pazemot un vienkārši “noplēst” 700 eiro.”