Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Komentāri

Vientuļa sieviete, kura pēkšņi mantojumā saņēmusi mežu no nelaiķa tēva, uzticējusi meža apsaimniekošanu kooperatīvam “L.V. Mežs”, jo pašai meža lietas ir svešas. Tagad kundze vaino kooperatīvu un tā valdes priekšsēdētāju Modri Kalvānu ļaunprātīgā labuma gūšanā, izmantojot to, ka sieviete no meža lietām saprot maz.

Daiga Andersone visu darba mūžu strādājusi par bērnu zobārsti pilsētā. Pirms vairākiem gadiem viņai nācās uzņemties rūpes par mežu, ko tēvs atstāja mantojumā. Ko ar mežu iesākt, kā to apsaimniekot, ja neko no tā nesaprot? 2015. gadā viņa iestājās Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā “L.V. Mežs”.

Tas apņēmies cirst, tīrīt mežu, kokmateriālus realizēt un no realizētā samaksāt meža īpašniecei. Tika parakstīta vienošanās par sadarbību, un Daigas īpašumā ienāca strādnieki, lai veiktu pirmos darbus.

Daiga

Daiga
zobārste

Pēc darbu veikšanas saņēmu rēķinu, kurā parādās, ka septiņus procentus no realizētā ietur kooperatīvs. Es par to nebiju informēta. Arī dokumentā [sākotnēji noslēgtajā sadarbības līgumā] tas neparādās. No 25 tūkstošiem eiro, kas tika samaksāti pēc realizācijas, saņēmu tikai 11 tūkstošus eiro.

Meža īpašnieces skaidrojums un labā prakse

Daiga aplēsusi, ka, pat ieturot septiņus procentus no summas un nomaksājot nodokļus, viņai bija jāsaņem vairāk nekā 11 tūkstoši eiro.

“Es gribētu, lai [kooperatīva valdes priekšsēdētājs] Modris Kalvāns saprot savu kļūdu, saprot, ka tā nedrīkst apkrāpt privāto mežu īpašniekus!” sašutusi ir meža īpašniece Daiga.

Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis norāda, ka samaksas nosacījumiem jābūt skaidriem sākumā. Ja nav izpratnes, kāda vērtība nonākusi īpašumā, R. Bērmanis iesaka – pirms jebkādu darbu veikšanas jāapzina mežs, lai nerastos domstarpības.

Raimonds Bērmanis
Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors

Jo precīzāk saprot gan kubikmetrus, gan koku skaitu, gan izcērtamo platību, īpašniekam aptuveni ir skaidrs, cik aptuveni koki maksā.

Mūsu pieredze liecina, ka, ja meža īpašniekam pašam nav daudz zināšanu par meža apsaimniekošanu, visam par naudas lietām jābūt skaidram līdz brīdim, kad kāds dodas mežā zāģēt kokus.

Principā tajā brīdī, pirms darbiem, naudai jābūt meža īpašnieka kontā. Tā ir normāla prakse.

Noliedz pārmetumus

Kooperatīva “L.V. Mežs” valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns apgalvo, ka par visu norēķinājies: “Viena lieta ir kopējais apgrozījums. No tā tiek atņemtas izstrādes izmaksas, nodoklis. Pārējais paliek īpašniekam.”

Komentējot meža īpašnieces pārmetumus par to, ka netika informēta par septiņu procentu ieturēšanu, M. Kalvāns teic, ka “statūtos ir rakstīts, ka par pakalpojumiem kooperatīvs savai attīstībai var ieturēt līdz 10 procentiem. Tas, cik tiek ieturēts konkrētajā vietā, atkarīgs no darbiem, kādi ieguldīti.”

Lai gan par šiem noteikumiem nav ne vārda Daigas līgumā, tie esot lasāmi statūtos kooperatīva mājaslapā.

Tiesa, par to nav iespējams pārliecināties, jo mājaslapa nedarbojas. Kooperatīva priekšstāvis M. Kalvāns atzīst, ka sadarbība ar Daigas kundzi ieviesusi korekcijas darbībā – turpmāk visu sīki un smalki atrakstīšot līgumā.

“Mani tina ap pirkstu, jo neko nesapratu!”

Ar neinformēšanu gan domstarpības nebeidzas. Daiga vēlas pabeigt nelaiķa tēva iesākto mājas būvniecību meža ielokā. Līdz tai ceļš bijis aizaudzis kokiem, kurus vēlējusies izzāģēt. Darbus atkal veicis “L.V. Mežs”.

“Kokus izcirta, savāca, bet gadu man nemaksāja. Saprotu, ka kokus nerealizē ik pēc piecām minūtēm, bet nu ne jau gada laikā. Man un manam pārvaldniekam viņš [kooperatīva valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns] necēla klausuli, kad zvanījām. Es sapratu, ka tā ir apzināta krāpniecība,” sūkstās Daiga.

Kalvāns taisnojas, ka neatbildēšana uz zvaniem esot vien sakritība, esot daudz darba. “Es zinu, par ko ir lieta. Neesmu aizmirsis nevienu biedru, visus jautājumus risinu,” piebilst M. Kalvāns.

Gadu pēc darbu veikšanas M. Kalvāns tomēr pārskaitījis 2,5 tūkstošus eiro. Tomēr Daiga esot saņēmusi mazāk nekā pienāktos – rēķinā norādītā izcirstā kubatūra esot krietni mazāka nekā faktiski izstrādātā.

“Es to rēķinu uzrādīju sava meža pārvaldniekam. Viņam šķita dīvaina tā kubatūra. Piesaistījām neatkarīgu ekspertu, viņš saskaitīja celmus. Uzskaitīja, ka vēl jāmaksā 2000 eiro. M. Kalvāns vienkārši saprata, ka tā ir lauksaimniecības zeme, koki tur nav uzskaitīti, tā ir laba peļņā. Domāja, ka es nepamanīšu. Bet neesmu ar pliku roku ņemama!”Mani tina ap pirkstu, jo neko nesapratu!” par kooperatīva izdarībām stāsta meža īpašniece Daiga.

Sieviete uzskaitījusi to, cik M. Kalvāna vadītais kooperatīvs viņai ir parādā par visiem darbiem. Pretenziju, kurā pieprasa 6000 eiro, nosūtījusi M. Kalvānam. Pretenzijā sieviete paudusi, ka nereaģēšanas gadījumā vērsīsies tiesā. Naudu M. Kalvāns samaksājis. Kā pats stāsta, nevis tāpēc, ka atzīst vainu, bet gan tāpēc, ka nevēlas tiesāties.

Savulaik M. Kalvāns saņēmis balvu “Zelta čiekurs”, kas ir meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

“Es viņam dotu nevis zelta, bet tādu asu koka čiekuru. Neko citu viņš nav pelnījis!” dusmīga ir Daiga.

Bez Tabu sazinās ar Valsts meža dienestu, kurā skaidro, ka neuzrauga notiekošo privātajos mežos. Iesaistoties vien tad, kad konstatēta nesaskaņota, nelikumīga ciršana. Ja ir domstarpības par apmaksu, iesaka vērsties Valsts policijā.

Lasi vēl