“Tas ir riskanti!” Latvijas oficiālais izdevējs publicē tūkstošiem personas kodu kopā ar vārdiem

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

10 komentāri

Iedzīvotāji neizpratnē, kāpēc Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā ”Latvijas Vēstnesis” publicē tūkstošiem iedzīvotāju datus, tostarp personas kodus. Šāda datu izlikšana publiskai apskatei var būt riskanta, norāda eksperti.

Par to, ka cilvēku datu publiskai apskatei izdevēja interneta vietnē tiek izvietoti, pārliecinās arī ”Bez Tabu”, meklētājā ierakstot ļoti populāro personvārdu salikumu ”Jānis Bērziņš”. ”Latvijas Vēstnesī” ir neskaitāmas publikācijas, kurās publiski pieejami cilvēku dati!

”Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Kam tāda milzīga atklātība? Ja mēs sākam publicēt visur, tad jau var arī uz mājas sienas uzrakstīt! Tas ir tas pats! Rakstīsim tagad visur, kur vajag un kur nevajag?” neizpratnē ir Pēteris.

”Varbūt kāds to var izmantot savtīgos nolūkos. Es laikam negribētu, lai mans personas kods kaut kur būtu pieejams,” bažījas Tatjana.

”Ja visu laiku bazūnē, ka ir nepieciešams to neakceptēt, kāpēc tas [datu publicēšana] notiek?” vaicā Francis.

”Latvijas Vēstnesī” publicē oficiālās publikācijas. Piemēram, informāciju par likumiem, oficiālos paziņojumus, kas tiešā veidā saistītas ar privātpersonām, piemēram, publisko reģistru ierakstus (piemēram, komercreģistra ziņas par izmaiņām uzņēmumos).

Tāpat publicē ziņas par laulāto mantiskajām attiecībām, vēstot, ka personas izšķīrušās un sadalījušas mantu. Lasāmas arī mantojumu ziņas, informējot, ka persona mirusi un aicinot atsaukties mantiniekus. Tāpat aicinājumus veikt saistības pret valsti, ja persona no tām izvairās. ”Latvijas Vēstnesī” atrodamas neskaitāmas publikācijas, kuros publiskai apskatei izlikti personu dati.

Cilvēkiem tas nepatīk, bet atļauj publicēt likums

Turpinājumā ”Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētājas Dainas Ābeles skaidrojums: ”Iedomājieties, ka jums jādara zināms, ka kāds Jānis Bērziņš nodibinājis uzņēmumu. Varat aptuveni iedomāties, cik Jāņu Bērziņu ir Latvijā. Vienīgais veids, kā šo vienu Jāni Bērziņu identificēt diemžēl ir, publicējot personas kodu. Ja tomēr ir tiesiskā informācija, kas jādara publiski zināma, [..] tad nav citas iespējas, kā šo personu identificēt. Tāpēc arī ir šīs publikācijas ”Latvijas Vēstnesī”.

D. Ābele skaidro, ka ”Latvijas Vēstnesī” publicē tikai to informāciju, kuru nepieciešamību publicēt nosaka ap 300 normatīvo aktu.

”Protams, visbiežāk oficiālie paziņojumi ir saistīti ar indivīdu lietām. Indivīdu var identificēt tikai pēc personas koda,” turpina D. Ābele.

Datu valsts inspekcijā skaidro, ka par publikācijas saturu atbild tās iesniedzējs: piemēram, notārs, komercreģistra un citu iestāžu pārstāvji, kas iesniedz informāciju ”Latvijas Vēstnesim”. Lai gan likums ”Latvijas Vēstnesim” atļauj publicēt personu datus, datu aizsargi aicina tos nepārpublicēt, piemēram, veidojot sižetu par šo tematu.

”Jā, situācija varētu likties duāla. Jāvadās pēc datu apstrādes mērķa. Kā piemēru apskatām mantojuma lietu. Notārs iesniedz informāciju par konkrētu mantojuma lietu, kas skar konkrētas personas. Šo datu apstrādi notāram paredz normatīvie akti. Jums, žurnālistiem, ir cits mērķis: informēt sabiedrību par to, ka personas dati ir publiski pieejami. Līdz ar to jums jāvērtē, vai mērķi var sasniegt citādāk. Piemēram, mazākā apjomā apstrādājot personas datus. Labāk, protams, šā mērķa ietvaros aizklāt personas kodu, lai lieki neapdraudētu personu,” skaidro Datu valsts inspekcijas Uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Kāršenieks.

Ir riskanti

Fizisko personu datu aizsardzības speciālists Jānis Rāzna skaidro, ka personas kodu izlikšana publiskai apskatei netiešā veidā rada risku datu īpašniekiem.

”Klasisks gadījums, kas Latvijā ir ļoti izplatīts pārkāpums: nosacīti identitātes zādzības. Ja cilvēks, datu subjekts nevēlas veikala klienta karti noformēt uz sava vārda, viņš lieto cita cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, tādējādi noformē klienta karti ar cita cilvēka datiem. Protams, tas nav likumīgi. Tāds ir risks, ja dati pieejami publiski. Šis ir viens no izplatītākajiem pārkāpumiem,” teic J. Rāzna.

Arī DVI pārstāvis J. Kāršenieks piekrīt, ka ”pastāv risks, ka subjekta dati var tikt izmantoti nelikumīgi”. DVI pārstāvis kā piemēru min situācijas, kad persona, kura sabiedriskajā transportā pārvietojas bez biļetes, kontroles darbiniekiem nosauc citas personas vārdu, uzvārdu, tādējādi cenšoties izvairīties no soda. Šos datus teorētiski var uzzināt arī ”Latvijas Vēstnesī”.

Komentējot iepriekš minēto, ”Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja D. Ābele stāsta, ka izdevēja darbinieki, publicējot oficiālo informāciju, pilda likumā noteikto un par to, vai dati tālāk tiek izmantoti negodprātīgi, neatbild. ”Kontrolieris tādā gadījumā nav izpildījis to, kas viņam jādara. Viņš nevienu personu nedrīkst identificēt pēc mutiskiem datiem,” piebilst D. Ābele.

Eksperti brīdina: ja ”Latvijas Vēstnesim” likums ļauj šādi apstrādāt datus, citi nedrīkst publicēt personu datus, sensitīvu informāciju, piemēram, sociālajos tīklos, sūdzību vietnēs par krāpniekiem, ja kāds, iespējams, nodarījis pāri. Tādos gadījumos jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, nevis jāatdod saplosīšanai linča tiesā.

Fizisko personu datu aizsardzības speciālists Jānis Rāzna atgādina, ka nevajadzētu aizmirst arī pašiem rūpēties par saviem datiem.

”Cilvēki mēdz nosūtīt savus CV, startējot konkursā uz noteiktu amatu. Šajā CV jau pirmajā kārtā cilvēks norāda visu par sevi: vārdu, uzvārdu, personas kodu, visas iespējamās adreses, hobijus, ģimenes stāvokli un citu informāciju. Darba devējs šo informāciju iegūst, lai gan sākotnēji tik plaša informācija nav nepieciešama. Kur šie CV paliek brīdī, kad viens kandidāts ir uzvarējis konkursā? Kur paliek pārējo cilvēku CV? Tie vai nu tiek kaut kur glabāti, vai iznīcināti, kas būtu labi, vai tiek izmantoti negodprātīgiem mērķiem. Arī CV personas mēdz izpaust visus datus par sevi, tādējādi riskējot,” brīdina J. Rāzna.

”Latvijas Vēstneša” gadījumā, apzinoties risku, izdevuma pārstāvji publikāciju priekšskatījumā neatklāj personas kodus (tie atklājas skatam, atverot publikāciju). Nodrošinājušies, lai interneta meklētājos, piemēram, ”Google” nevarētu atrast personu datus no ”Latvijas Vēstneša”.

Foto

10 komentāri